Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par universitātes kā korporācijas izcelsmi 
21.-Feb-2012 11:09 am

- Universitāte vienmēr pastāvējusi krīzes apstākļos. Un arī viduslaikos tā bija. Dažkārt tā piedzīvoja īstu nāvi, kā Francijas Revolūcijas laikā, taču kopumā ņemot, universitāte ir ārkārtīgi dzīvotspējīga struktūra, kas izdzīvojusi visneticamākajos apstākļos! Neviens no pēdējā laikā radītajiem institutiem tik labi neiedzīvojas - cilvēktiesības, parlamentārisms, vārda brīvība, - tas viss ārpus Eiropas esošajos reģionos sastopas ar milzu pretestību. Bet universitātes ir visur. Vispirms tās tiek izveidotas kā globalizācijas aģenti, taču jau pēc 2-3 paaudzēm tās, gluži pretēji, jau ir nacionālās identitātes elementi. Šī ir pastāvīga īpašība. Pati par sevi universitātes struktūra ir visai pretrunīga. Kāpēc universitāte vajadzīga? It kā lai sagatavotu speciālistus. Taču tā tas nav, un to labi sapratuši visos laikos. Ja cilvēks saslima, viņš devās pie bārdziņa, ķirurga, zintnieka, un tikai pēc tam meklēja teorētiķi ar medicīnas zinātņu grādu. Ja gribēja noklausīties sprediķi, tad meklēja klejojošo mūku sprediķotāju, nevis teoloģijas zinātņu doktoru. Topošais tiesnesis gan mācījās romiešu tiesības, bet viņa zeme un līdzcilvēki dzīvoja pavisam citā tiesību sistēmā, kuru viņš apguva vēlāk, jau praksē. Taču tik un tā universitāte ir vērtība. (..) Būtībā esmu specializējies XVI gs. vēsturē, esmu strādājis ar studentiem adresēto dāvinājumu materiālu avotos. Te pastāvīgi tiek uzsvērts, vēlēts "saņemt, sasniegt grādu". Tu studē, lai saņemtu grādu. Savukārt, kad cilvēks to sasniedzis, viņam jau piemīt tādas īpašības, ka viņš spēj tikt galā ar jebkuru uzdevumu. (..) Tikai universitātei ir tiesības piešķirt zinātnisko grādu. Ja mācību iestādes piešķirtais grāds ir vispāratzīts, tad tā ir universitāte.

- Daudzi netic grādiem. Piemēram, vienam no dižākajiem vēsturniekiem, Legofam, vispār nav nekāda zinātniskā grāda. Tā mēdz būt. Iekšējās vērtību hierarhijas radīšana.

- Pirmo universitāšu uzturēšanas klasiskais ceļš bija prebendas, benefīciji. T.i. teoloģijas, dažkārt kanonisko tiesību, retāk brīvo mākslu pasniedzēju vārdi tika iekļauti sarakstos, ko sūtīja uz Romu vai Aviņonu. Un pāvests deva rīkojumu piešķirt uzturlīdzekļus. Piemēram, pasniedzēju noformēja par kirē kādā nomaļā draudzē - dievkalpojumus, draudzes dzīvi viņa vietā vadīja vikārs, bet ienākumi nonāca pasniedzēja rīcībā, lai viņam nevajadzētu prasīt no studentiem mācību maksu. Itālijas pilsētās rātes piešķīra pabalstus pasniedzējiem. XIV-XV gs. dibinātās universitātes un kolēģijas uzreiz tika veidotas ar finansējuma avotu, kas varēja būt vīnogulāju lauki, ciemi ar dzimtcilvēkiem u.tml. Augstākās mācību iestādes bija solīdas figūras ekonomikā, kam piederēja nekustamie īpašumi, rente. Studenti dzīvoja pamatā uz radinieku rēķina. Ir milzums studentu vēstuļu formulāru, kā pareizāk prasīt naudu radiniekiem. Es strādāju ar XV gs. dāvinājumu aktiem, kur ko tik neatrodam! Divas liellaivas ar vīnu, milzu labības lauks u.tml. Jo studenta īpašumu neaplika ar nodokļiem! Visus īpašumu strīdus tiesāja Parīzes prevo, kurš atbildēja par ukaraļa piešķirtajām privilēģijām niversitātei. Tāpēc, ja izrādījās, ka strīdīgais zemes gabals uzdāvināts studentam, nācās braukt tiesāties uz Parīzi, kas maksāja milzu naudu, un visbiežāk prasītāji savu prasību atsauca. Anrī II tam pielika punktu, paziņojot: "Viss! Turpmāk par studenta īpašumu uzskatāms tikai tas, kas tam piederējis, iestājoties!" Un dāvinājumu skaits samazinājās desmitkārši. Nabadzīgie studenti dzīvoja uz kolēģiju un bursa rēķina. Kolēģijās bija labdarības vietas, kur nabadzīgie novadnieki varēja ko paēst, rats gultasvietu, mācīties. Kāds labums no tā bija mecenātam? Pateicīgie studenti lūdza Dievu par tā dvēseles glābšanu Šķīstītavā. Pēc Reformācijas virknē zemju ticība Šķīstītavai pagaisa, bet tradīcija palika un ir dzīva vēl šodien.

- Jūs nupat kritizējāt mūsdienas, taču īsti ne par to, par ko vajadzētu. Zinat, kas ir pats briesmīgākais? Lai universitātes sistēma funkcionētu, tai jābūt mobilai. Bet pie mums ar lepnumu: "Viņš ir brīnišķīgs speciālists, strādā mūsu katedrā jau 40 gadus." Tas ir nonsenss! Sistēmai jābūt mobilai, citādi tā pārstāj darboties kā sistēma. To nez kāpēc neviens nepaskaidro. (..) Manā mīļajā Voroņežas universitātē es vaicāju: "Vai ir kaut viens, kurš nebūtu jūsu universitāti absolvējis?" Un viņi man ar lepnumu: "Nē, nav."

- Vai ir iespējama zinātne ārpus universitāšu sienām? Protams, ir. Vai iespējama zinātnisko sabiedrību funkcionēšanas ārpus universitātes kādu likumu atklāšana? Ir iespējama. Kolinzs to ļoti labi aplūko. Vair ir iespējams, ka liels skaits universitāšu ir sliktas? Taču tieši tās piešķir zinātniskos grādus. XVIII gs. Francijā nebija labu universitāšu, tās nebija zinātņu centri, taču savu sociālo lomu tās pildīja. Laikam. Ne pārāk labi, ja jau pēc tam nāca revolūcija.

У истоков университетской корпорации : Лекция доктора исторических наук Павла Уварова

Cik nu kompetences līmenis ļauj spriest, visinteresantākais te šķiet izlobītā atziņa, ka universitāte ir vienīgā pašatjaunojošā zinātniskā institūcija. Kad zinātni administratīvi koncentrē specializētos institūtos, palielinās zinātniskās domas koncentrācija, efektivitāte - no pētnieka pleciem tiek noņemts pasniedzēja darba slogs un viņš uzzied kā labi kopta roze. :) Tā tas strādā aptuveni 30 gadus - 1 paaudzi, - bet pēc tam sākas straujš kritums, jo zinātnieki nav saistīti ar pasniedzēja darbu. Šī savstarpējā saistība, protams, tā pirmajā acu uzmetienā nav redzama, jo pēdējos gadsimtos zinātne attīstījusies ekstensīvi ar vektoru masveidīgumā. Attiecīgi, universitātēs sastājās milzīgs ļaužu skaits - dažos gados studentu skaits desmitkāršojās, pasniedzēju skaitam paliekot praktiski nemainīgam, pieauga visai haotiska nekvalitatīva "jēlmateriāla" ieplūšana zinātnē pēc universitātes, atšķaidot zinātni un specializētajiem institūtiem zaudējot savu efektivitāti, specializēto institūtu radīšana uzkrātās kvantitatīvās masas neitralizēšanai, sabrukums un atgriešanās alma mater sienās, lai sāktu no sākuma. To es tā, intuitīvi tveru - principā disertācijas cienīga analīzes tēma, - tikai ieskicējot, par ko vērts kādreiz tumšos ziemas vakaros padomāt.
Comments 
21.-Feb-2012 06:55 pm
paldies, ļoti interesanti! man šķiet, ka tagad daļa iet studēt aiz iemesla, ka 'laikam tagad tā ir jādara'. tomēr arī pastāv kaut kāda universāla cilvēkīpatnība alkt pēc zināšanām zināšanu pēc, pat ja tās nekur netiek pielietotas.
21.-Feb-2012 10:27 pm
Šobrīd jau tas ir kā obligātās pamatizglītības kvalifikācijas kursi.

Mani vairāk interesē saprast, kā augstākās izglītības sistēma veidojusies, mainījusies, kāda ir šobrīd? Trakoti interesanti.
21.-Feb-2012 08:55 pm
atgriežoties pie alus kausiem - nav tajā grāmatā pat atsauces uz jorgenu (Jørgen af Danmark) kas bija annas vīrs

diemžēl

pagaidām stāsts par vērdiņu alus kausā paliek tikai urbānās leģendas līmenī - tāpat kā admirāļa pavēle lietot stikla kausus
21.-Feb-2012 10:24 pm
Šo urbāno leģendu uzzināju no šīs grāmatas autora, kurš Dānijas Georgu piemin visai plaši (rakstot par Royal Navy 1700. gadā, nevatr nepieminēt lordu admirāli). Dzīvo, raksta grāmatas, māca studentus, un pat nenojauš, ka Latvijā sen atkosts kā mītu izplatītājs un tāds, kas grāmatās nepiemin tos, par kuriem raksta.

Starp citu, pukstu par 1707. gada likumu, ka alus kausu dibeniem jābūt no stikla, izdzēsu - nav ko te apšaubāmiem mītiem karāties un tautu krāpt, - ko vēl vēlies?
21.-Feb-2012 10:54 pm
jā georgs pieminēts karalienes annas sakarā un tā vārds atrodams vēl vienā nodaļā,kur kā lords atdmirālis parakstījis admiralitātes atbildi uz tirgotāju sūdzībām - tur pat viens atsevišķs punkts par vervēšanu uz tirdzniecības kuģiem - bet nekā par stikla dibeniem

citi georgi nav dānijas georgi kas tur pieminēti - teksts elektroniski pieejams, tāpēc viegli meklējams

vēl labprāt vēlētos neapstrīdamu atsauci uz to septītā gada likumu vai vismaz norādi uz tādu bez gada - bet nu ko nu vairs - kādu dienu pārlapošu grāmatu nesteidzīgi, var būt kas starp rindām paslēpts
22.-Feb-2012 06:54 am
Reālajā dzīvē tu esi foršs zelllis, patīkami alu iedzert, bet tavu virtuālo tēlu es diemžēl izturēt nevaru. :( Nu kā tu nesaproti, ka mani NEINTERESĒ ne jorģi, ne džordži, ne georgi, nedz arī koun kam tu tur vēlies aci uzmest vai palasīties? Nu neinteresē un viss. Punkts. - Pamanīju vēsturisku anekdoti, kas man šķita smieklīga, pārtulkoju (ne visai veiksmīgi, jo runa nebij par stikla kausiem, bet par caurspīdīgiem dibeniem), tad uzradās entuziasti un sāka anekdoti izķidāt (atsaucoties uz vidusskolēnu čata aktualitātēm, kur Džons no Edinburgas izvirza teoriju, ka caurspīdīgie kausu dibeni domāti lai vērotu saules aptumsumu), anekdote zaudēja savu jēgu. Izdzēsu nahren un aizmirsu. Anekdošu daudz, dzīve īsa, ir aktuālākas lietas. Tā kā moš savu interesi par dāņie realizē bez manas starpniecības un ne manā cibā. ko?
22.-Feb-2012 09:09 am
neskaisties ;) līdz šim tavus rakstus lasīju kā no avotiem smeltus un tāpēc tādi jautājumi - nēnu blogs nav zinātnisks traktāts, viss ok! bez pretenzijām

tāpat kā visur iestājas 3 attīstības pakāpe (1. visi neko nezin, es tik zin, 2. visi zin visu, es neko nezin, 3. neviens neko nezin)
22.-Feb-2012 09:18 am
Skaidrs, ka skaišos. Sapurgājāt abi smuku anekdoti. Tagad nekad neiepukstēšu neko ne iz Štirlica, ne iz Fridriha Lielā, Čapajeva vai citiem sev mīļiem vēsturiskajiem varoņiem, jo uzreiz tiks man aizrādīts, ka ne no šā ne no tā arī SD virsnieks nevar ielas vīdū uz aklo šaut, un lai norāda rakstītu avotu, ka Čapajevs Kostromā konservatorijā gatavojies konservus glabāt. Skumji. Smuks stāsts bija - pofig, īsts vai neīsts (principā diezgan ticams, jo tā čata diskusija, uz ko Džeina atsaucās, nu aplam neprofesionāla bija - muļķības), bet jauks un optimismu viesošs šai pelēkajā pasaulē, kas bez jokiem vēl pelēkāka. :((

Blogu rakstu kā pārdomas, piezīmes, norādes sev paskatīties vairāk, lai uzturētu interesi par dažādo pasaulē. Ja viss būtu skaidrs, tad ceptu rakstu un sūtītu Tīronam publicēšanai (gribas tak uz mūža beigām māmiņai pierādīt, ka dēls nav nekam nederīgs plānā galdiņa urbējs).
22.-Feb-2012 09:24 am
piedod - par džeinas aktivitātēm neko nezinu - ņe vkurse ja ;)

joks vai nejoks - bet baika interesanta tāpēc arī pats sāku rakt dziļāk un jau 2 raksti pie sevis
21.-Feb-2012 10:28 pm
tu tak esi nobriedis Burdjē "Homo Academicus", (French Edition) Les Éditions de Minuit, Paris, 1984. (English Edition) lasīšanai:)
22.-Feb-2012 08:59 am
Mana laulātā arī ik vakaru, uzmetot manam torsam kritisku skatu, kaut ko par personības nobriešanu vai piebriešanu noburkšķ. ;))
This page was loaded Nov 19. 2024, 8:40 am GMT.