Šorīt LNT ziņās ar lepnumu tika atzīts, ka no dievzemītes 2 miljoniem iedzīvotāju 200 000 esot "radošo profesiju" pārstāvji. Tb ja paskaitām, cik nodarbināti valsts un pašvaldību iestādēs, apkalpojošajā sfērā, tad rodas iespaids, ka visu šo varzu uztur vien pārdesmit tūkstoši, kas patiesi rada ko ar pievienoto vērtību. Un tad brīnāmies, ka kaut kā nedzīvojam tik trekni kā vāczemē, ja uz vienu ražojošo ir 20 radošie, kas jābaro.

Starp citu, starpkaru perioda Latvijā valsts apmaksāja studijas tikai tiem, kam nebija apgādnieku, pie tam ar nosacījumu, ka students ir apaļš teicamnieks - tikko vairs nav visas maksimālās atzīmes, tā no budžeta grupas ārā. Un arī ar visu to viena no lielākajām valsts problēmām bija t.s. "inteliģentie bezdarbnieki", kurus bija jāuztu - kaut ko pamācījušies, izklaidējoties pa korporācijām un kneipēm, prastu darbu strādāt negribēja, bet smalkam nebija īsti derīgi.