"Tieši arābi bija latīnisko Rietumu skolotāji un audzinātāji. Es nepārteicos - tieši skolotāji un audzinātāji, nevis, kā daudzi uzskata, tikai starpnieki starp sengrieķu un [viduslaiku] latīņu pasauli. Jo ja pirmie sengrieķu filosofijas mantojuma darbi tika tulkoti latīņu valodā nevis pa tiešo no sengrieķu, bet gan no arābu valodas, tas notika ne tikai tāpēc, ka Rietumos vairs nebija - vai vēl nebija, - sengrieķu valodas zinātāju, bet arī tāpēc (it īpaši tāpēc), ka nebija neviena, kurš spētu saprast tik intelektuāli sarežģītus darbus kā Aristoteļa "Fizika" un "Metafizika" vai Ptolemeja "Almagesta", tā kā bez Faravi, Avicennas vai Averoesa palīdzības iztikt te nevarēja tos saprast. Lai saprastu Aristoteli un Platonu, nepietiek - kā to bieži aplami uzskata klasiskie filologi, - zināt sengrieķu valodu, nepieciešams zināt arī filosofiju. Pagāniskā latīņu antīkā pasaulei filosofija bija sveša. (..) Interesanti - kā jau uzsvēru iepriekš, tam ir izšķiroša nozīme, ko, kaut daudzi zina, ne vienmēr piemin, - interesanta ir romiešu absolūtā vienaldzība pret zinātni un filosofiju. Romiešus interesēja praktiski jautājumi: lauksaimniecība, arhitektūra, militārās zināšanas, politika, tiesības, morāle. Taču nekur klasiskajā latīņu literatūrā neatradīsiet zinātnisku darbu, kuru varētu dēvēt par zinātnisku [pat tā laika izpratnē], kā arī filosofisku darbu. Atradīsiet Plīniju, kaudzi anekdošu un garlaikotu mājsaimnieču baumu krājumu, Seneku, stoiķu uzskatu par fiziku un morāli cītīgus pārstāstus, piemērotus romiešu prasībām, t.i. [maksimāli] vienkāršotus, literāta diletanta pārdomu eseju kaudzīti, t..i Ciceronu, vai savdabīgu īso pamatskolas kursa mācību grāmatu, t.i. Makrobu. (..) Atliek vien brīnīties, kad aizdomājies, ka romieši, paši neko neradījuši, nejuta pat vajadzību iegādāties tulkojumus no sengrieķu valodas. Ja neskaita divus vai trīs švakus tulkojumus (tai skaitā "Timejs"), ko veicis Cicerons, un no kuriem gandrīz nekas nav saglabājies, ne Platons, ne Aristotelis, ne Eiklids, ne Arhimeds ne reizi netika tulkoti latīņu valodā, vismas klasiskajā periodā noteikti. Un, kaut beigu beigās Aristoteļa "Organons" un Plotīna "Enneādas" tika pārtulkotas, tas notika ļoti vēlu un to veica pirmie kristīgie domātāji."

Койре Александр. Очерки истории философской мысли.