Rūpīga profesijas izvēle ir ārkārtīgi svarīga hipsterisma procesā. Hipsteriem ir svarīgi nebūt nodarbinātiem garlaicīgā darbā ar stabilu algu, sociālajām garantijām un kolēģu filmu vakariem ar „Oušena bandu” un „Kung-fu pandu”. Taču ne vien lieli uzņēmumi ir bieds. Bieds ir arī jebkura profesija no profesiju klasifikatora, bet it īpaši kāda no šīm:
- Šveicars
- Biļešu kontrolieris
- Garderobists
- Ēkas uzraugs
- Ēkas dežurants
- Muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs
- Meža un pļavas veltes vācējs
- Garderobists (apstrādes rūpniecībā)

Hipsteriem profesijas nav – ja vien paši hipsteri sevi atzītu par hipsteriem, tā arī būtu viņu profesija. Hipsteriem dikti tīk piekabināt sev tādus viedus vārdus kā “freelancer“. Piekabinot šo vārdu, tu uzreiz esi kruts – tu vari būt „freelance reklāmas aģents”, „freelance zīmolvedības konsultants” vai „freelance žurnālists”. Patiesībā ar šo vārdu var arī uzlabot citas profesijas, kā „freelance garderobists (apstrādes rūpniecībā)” un „freelance ēku uzraugs”. Kā nojaušam, jebkuru normālu darbu var padarīt par haltūru, tam piekabinot freelance piedēkli.

Vēl ir opcija nedarīt neko (un arī nepelnīt neko). Taču diemžēl tā var ātri tevi atmaskot pārējie – un hipsteram dzīvot uz opīša pensijas rēķina nav goda lieta. Tādēļ var kļūt par šādu fizisku un garīgu piepūli prasošu profesiju pārstāvjiem:
- Modes blogeris/ vintage apģērba komivojažieris (dodas uz humpalām un tur salasīto andelē tālāk), pārējā laikā dzīvo uz pelnošu draugu rēķina;
- Diskžokejs (pārsvarā diskžokejo nelegāli sakačātu mūziku savā Apple datorā, ko nopircis par Erasmus stipendiju), pārējā laikā dzīvo uz pelnošu draugu rēķina;
- Mūziķis (galvenā maksājošā auditorija ir Latvijas ornitologu biedrības ikgadējās sapulces dalībnieki, jo vakara pasākumā vajadzēja dzīvo mūziku, utt.), pārējā laikā dzīvo uz pelnošu draugu rēķina;
- Žurnālists (sava bloga ietvaros atspoguļo notikumus, kas sakustinājuši pēdējā laikā jauno alternatīvo inteliģenci jeb šāviens pīļu dīķa vidū), pārējā laikā dzīvo uz pelnošu draugu rēķina;

Vēl ir iespēja darīt neko, bet par to pamanīties saņemt naudu. Šādu nodarbošanos sauc par (no franču val.) “bricoleur”, kas nozīmē izlikties, ka tu esi kruts un zini sūdu, un māki uztaisīt baigo sūdu un par to saņemt sūrāko piķi (“to make creative and resourceful use of whatever materials are at hand (regardless of their original purpose)”. Uzmanību! Kā jau nojaušam, ar šo grib nodarboties nu jau visi. Pastāv risks, ka var sarasties pilna pasaule ar visādiem brikolē, prikolē un citiem brokoļiem. Tādēļ publicēju sarakstu ar tiem franču dārzeņu nosaukumiem, kas vēl nav aizņemti: radis, rutabaga, topinambour, choux de Bruxelles, Patty pan de squash, aubergine.

Via: Kā kļūt pat hipsteru

Secinājums: dzīvoju ļoti mūsdienīgā sabiedrībā, jo aplam liela daļa paziņu, spriežot pēc citētajiem aprakstiem, ir hipsterīgākie hipsteri. Tā kā būs jāsvītro no dienas kārtības īdēšana par provinciālismu un aizmirstību. :))