Dzīvei "zaļā" priekšpilsētā, prom no centra, nenoliedzams pluss ir saskarsmes kvalitātes un kvantitātes pieaugums. Ja centrā dzīvojot nācās jau iepriekš plānot, izsūtīt ielūgumus, organizēt auklīti u.tml. brīžos, kad uznāca vēlme sastapt kādus tīkamus pudeles brāļus, tad tagad visi kreņķi izpaliek - šie paši, iepriekš aš nepiesakoties un bez uzaicinājuma, aizvien biežāk ieripo mietpilsonisma citadelē, lai sēžot zālienā pavēnī, iemalkotu vēsu dzērienu ar ledu un rimti papļāpātu. Pie tam pat ēst neprasa zināmu klimatisku apstākļu dēļ (labi, ka vikings jūrā - tas ir ar mieru ēst visu, visur un jebkurā laikā). Sameistaroju plauktu nišā virs durvīm (re kāds es saimniecisks!), iedzeru bairīti un dodos pagalmā ēnā lasīt RL un ar vienu aci vaktēt mazo ringlēnu, lai šis nenoposta kaimiņu māju vai ko tamlīdzīgu. Idille. Labprāt vēlētos, lai augu gadu ir tā, taču ar prātu saprotu - vēl pāris nedēļas un atkal te būs mūžīgā migla, mūžīgie +/-3C un mūžīgais slapjdraņķis, kur UV stari sastopami tikai solāriju kabīnēs.

Uz sarunu Drošības policijā (DP) bija spiests ierasties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociātais profesors Sergejs Kruks, lai paskaidrotu savu zinātnisko pētījumu rezultātā tapušos secinājumus. (..) J.Valdmanis S.Kruka izteikumos saskatījis aicinājumu cīnīties pret latviskām vērtībām un tāpēc vērsies ar iesniegumu DP. - Pa lielām šaibām neredzu principiālu atšķirību apsūdzībā par "sociālistiskās tēvzemes nomelnošanu" vai par "latvisko vērtību noliegšanu". Tb atšķirības ir tikai tehniskas, nevis pašā "uzstādījumā".

Akurāt vakar zem ābeles, malkojot bairīti, bija diskusija ar kamrādu begemots par to, kā raudzīties uz dzīvi PSRS režīma laikā. Problēmas sakne man pašam šķiet tur, ka pagātne tiek izvērtēta, vadoties no šī brīža, nevis tā laika situācijas un ļaužu pasaules uztveres. Vo iedomājamies hipotētisku situāciju, ka pēc 100 gadiem visi cilvēki spēj levitēt un a priori pieņem, ka pirms 100 gadiem, t.i. 2010. gadā Rīgā visi ļauži jutušies izmisuši un nomākti, jo starp iespēju staigāt un iespēju lidot šiem nav bijusi izvēle un viņi varējuši tikai staigāt, kas, skaidrs kā diena, licis šiem justies kā cietumā. Tb šodien kā reizi (man viss tā lēnām notiek) prātā ienāca virkne pretargumentu, tā kā dear hipopotamus - gatavojies 2. raundam. :)