Palasos ļautiņus, kā šie sajūsminās, ka spējuši noskriet tai masu skrējienā cits 5, cits 10 km. Vo nočāpo no Kultīgas šņebenes līdz Padures muižai +30°C ēnā, kad uz muguras mugursoma pilna ar vīniņiem, uz vēdera tāda pati, un vēl katrā rokā pa sporta somai kārdinoši klunkšķ, tad ar visu to lec iekšā kravenē un prom uz SCV balli, kurā lec līdz rīta ausmai (precīzāk līdz brīdim, kad skanot pastnieku milžu cīņai vienkārši iebrūk deju plača grīda). Aber tagad... ko ta tā mūsdienu jaunatne spēj - 10 km nosoļo, 2 bairīšus iemalko un gar zemi. ;P
Vovo - kad pie -20C no Krāslavas stacijas līdz Aulejai 26km jānovelkas ar lenšu magnetofonu un divām tumbām uz muguras un vienīgais, ko sportists dabon padzerties, ir royal spirts ar akas ūdeni šķaidīts:))
Ja jauncilvēks skriešus pieveic 21 km distanci, tad sajūsmai būtu pamats?
Noformulējot citiem vārdiem: cik noskrieti km Tavuprāt ir ekvivalenti aprakstītajai jautrībai ar vīna mugursomām un milžu dejas grīdas iebrukšanām? 23? Vai, teiksim, 47? Cik ilgā laikā?