Diezgan loģiski. Troņa mantošanas tradīcija vairumā valstu bija izteikti nelabvēlīga sievietēm. Attiecīgi, ja puisieša cilvēks varēja kļūt par monarhu, būdams visai miermīlīgs un bez kādām ambīcijām - vienkārši dzimšanas dati pareizi sakrituši - tad dāmām, lai tiktu pie valdīšanas, nācās izmantot visādus, tostarp gauži radikālus līdzekļus. Nokļūt tronī, un - jo īpaši - ilgstoši noturēties tajā - varēja (ar ļoti retiem izņēmumiem) tikai tās sievietes, kuru godkāre, varaskāre un spēja pieņemt drosmīgus lēmumus bija par kārtu stiprāka nekā apkārtējiem vīriešiem. Tātad iedzimts kareivīgums, turklāt uztrenēts politiskajās cīņās jau pirms kronēšanas.

Až varētu padomāt, ka Viņas cauri asinīm un līķiem tikai tika pie vadības.

Daža laba - jā.
Bet rakstā uzskaitīti arī citi iemesli.

Papildinot savas vēstures zināšanas, tu varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka ne viens vien monarhs savlaik ir nācis pie varas "caur asinīm un līķiem".

atslēgas vārdi - viņas, tikai

ļoti labs, arī kā lielisks paraugs, kā ir jēdzīgi vēsturi pētīt