ja godīgi es to gaidīju :)

bet man, ja godīgi turpinām, būtu žēl, ka ķīlis demisionētu vai tiktu atlaists. es kaut kā redzu to, ka viņš kaut ko veido.

Es gan īsti neredzu, ko viņš cenšas veidot (jo vienīgo informāciju gūstu tikai masu medijos), taču ir zināms priekšstats par "astoņkāji", un maza cerība, ka varbūt viņam izdotos kaut vai sašūpot to būšanu.

Izteikumam, 'ka ministrs laikam nezina, kas ir kas' gan negribētu piekrist. Gau galā viņš salīdzinoši daudzus gadus ir bijis akadēmiskā sfērā (Varbūt bija sakrājies rūgtums no visām tām nejēdzībām, ko var novērot Latvju akadēmiskajā sfērā). Cita lieta - un tā ir pareiza izvēle - viņš pietiekami traks, lai, šķiet, neietu ierasto ceļu, kas visiem ir izdevīgs: iedarbināt birokrātisko mašīnu, kas gadiem muļļātos bez jelkādas jēgas un rezultātiem. Tādējādi radot iespaidu, ka ministrs darbojas, bet patiesībā tiktu saglabāts status quo.

Nuss, atrašanās akadēmiskajā apritē nenozīmē, ka cilvēks orientējas izglītības likumdošanā un zina IzM un Rektoru padomes savstarpējās svara kategorijas. Kad te pirms pāris gadiem bija medijos un piketos klaigāšana par studentu stipendijām un pasniedzēju algām, viens labs kamrāds (kurš gana daudz gadu pavadījis kā pasniedzējs RSU un grozījies akadēmiskajā vidē savam līmenim visai aktīvi) bija neviltoti pārsteigts, kad pēc aicinājuma iet pie IzM piketēt uzzināja, ka IzM ne mazākā mērā nenosaka nedz stipendiju, nedz pasniedzēju algu apmēru. Visnotaļ pieļauju, ka ja viņš, vicinot savu Kembridžas grādu kā vairogu, ieietu politikā, tad aktīvi mestos ko mainīt šajos ciparos un smagi aplauztos uzzinot, ka ministram te nav ne mazākā teikšana.
Daudzi, kas akadēmiskajā apritē ir, nenojauš, ka jebkurš rektors var ieresties pie premjerministra bez vizītes pieteikuma un taps pieņemts momentā (nu labi - mazo provinces augstskoliņu rektoriem, līdzīgi kā izglītības ministram, vēlams dienu iepriekš piezvanīt un pabrīdināt, citādi var nākties kādu stundu pagaidīt). Attiecīgi, publiski izteikumi par pret tik ietekmīgu grupu vērstu darbību, pirms darbība uzsākta un kļuvusi neatgriezeniska, liecina drīzāk par reālo spēku samēru nesaprašanu.
Tb rezumējot, Ķīļa publiskie izteikumi par vēlamajiem reformu virzieniem manī raisīja aizdomas, ka viņš īsti nezina, kas ir IzM kompetencē un ietekmes sfērā, bet kas nav.

P.S.
Vienmēr ir arī variants, ka es nekā nesaprotu. :)

Ja visi par ministru ies ar attieksmi, ka ar šo astoņkāji nav vērts cīnīties, tad nekas ar nenotiks. Lai kungam veicas!