Nuss, atrašanās akadēmiskajā apritē nenozīmē, ka cilvēks orientējas izglītības likumdošanā un zina IzM un Rektoru padomes savstarpējās svara kategorijas. Kad te pirms pāris gadiem bija medijos un piketos klaigāšana par studentu stipendijām un pasniedzēju algām, viens labs kamrāds (kurš gana daudz gadu pavadījis kā pasniedzējs RSU un grozījies akadēmiskajā vidē savam līmenim visai aktīvi) bija neviltoti pārsteigts, kad pēc aicinājuma iet pie IzM piketēt uzzināja, ka IzM ne mazākā mērā nenosaka nedz stipendiju, nedz pasniedzēju algu apmēru. Visnotaļ pieļauju, ka ja viņš, vicinot savu Kembridžas grādu kā vairogu, ieietu politikā, tad aktīvi mestos ko mainīt šajos ciparos un smagi aplauztos uzzinot, ka ministram te nav ne mazākā teikšana.
Daudzi, kas akadēmiskajā apritē ir, nenojauš, ka jebkurš rektors var ieresties pie premjerministra bez vizītes pieteikuma un taps pieņemts momentā (nu labi - mazo provinces augstskoliņu rektoriem, līdzīgi kā izglītības ministram, vēlams dienu iepriekš piezvanīt un pabrīdināt, citādi var nākties kādu stundu pagaidīt). Attiecīgi, publiski izteikumi par pret tik ietekmīgu grupu vērstu darbību, pirms darbība uzsākta un kļuvusi neatgriezeniska, liecina drīzāk par reālo spēku samēru nesaprašanu.
Tb rezumējot, Ķīļa publiskie izteikumi par vēlamajiem reformu virzieniem manī raisīja aizdomas, ka viņš īsti nezina, kas ir IzM kompetencē un ietekmes sfērā, bet kas nav.

P.S.
Vienmēr ir arī variants, ka es nekā nesaprotu. :)