Par “Meduza” vakardienas rakstu
"Что происходит на фронте в конце года?" viens no intervētajiem Igors Kurtukovs savā blogā šķendējas: "Man bija: Augustā amerikāņi uz Ukrainu nosūtīja 150 000 šāviņus vien, bet visu bruņojumu un karamateriālus par $2,3 miljardiem. Septembrī mēs redzējām Ukrainas ofensīvu. Kopš tā laika šādu "treknu" amerikāņu palīdzības mēnešu nav bijis. Savukārt “Meduza” publicē: Augustā amerikāņi uz Ukrainu nosūtīja 300 000 šāviņus vien, bet visu bruņojumu un karamateriālus - par trim miljardiem dolāru. [Pēc mēneša] septembrī mēs redzējām Ukrainas ofensīvu. Kopš tā laika šādu “treknu” amerikāņu palīdzības mēnešu nav bijis."
Tālāk žurnālisti optimistiski vēsta, ka "Rietumvalstis solījušas turpināt militārās palīdzības piegādes Ukrainai 2023. gadā - ASV tai jau paredzējušas 45 miljardus dolāru". Bet ja dodamies uz doto atsauci un palūkojam oriģinālu, tad tur lasām: " ASV Senāts apstiprinājis nākamā gada budžetu, kurā paredzēti arī 45 miljardi dolāru situācijai ar karu Ukrainā". Proti, nauda ne tikai ne militāriem mērķiem, bet pat ne obligāti Ukrainai, bet gan ar "situāciju" saistītajiem izdevumiem. Militārie izdevumi šajā summā ir $28,4 miljardi. Un cik no tā visa iegūs Ukraina? Tai tiek SOLĪTI $9 miljardi USAI programmā (no tiem jau saņemti $1,25 miljardi). Visu pārējo naudu dabūs... ASV. $11,88 miljardi segs PDA programmā jau prom atdotos karamateriālus, savukārt $7 miljardus saņems ASV spēku Eiropas grupējums. Ja nerok nopietni, šajā skaitļu kaleidoskopā pats vells kaklu lauzīs.
Pat oficiālajām preses relīzēm īsti nevar ticēt - jāiedziļinās, - tad ko nu tur žurnālistiem pārmest. Piemēram, savos paziņojumos Pentagons min tikai kopējos palīdzības skaitļus Ukrainai, neprecizējot, kas no tā ir tiešā palīdzība, bet kas ir kontrakti ar pašmāju ražotājiem vai pat administratīvie izdevumi. Tā no kara sākuma Ukrainai piešķirtais atbalsts pa PDA programmas līniju (t.i., reālie karamateriāli, kas nebūt visi nav bruņojums) ir $12,7 miljardi. Savukārt paziņojumā presei tiek minēti $21,2 miljardi - tam pieskaitot solīto USAI programmā ($3 miljardu liels pasūtījums ASV ieroču ražotājiem, kas Ukrainā nonāks tikai pēc kontraktu izpildes) un valsts departamenta piešķirto finansējumu FMF programmas ietvaros. Turklāt no solītās kontraktu palīdzības līgumi ar ražotājiem noslēgti tikai par $2,7 miljardiem (pārējie līgumi ir izstrādes procesā).
Jo vairāk iedziļinās, jo vairāk sāk šķist, ka ASV militārā palīdzība ir visai butaforiska. Ko redzam arī karadarbības zonā: joprojām ~90% Ukrainas spēku bruņojuma ir PSRS mantojums, un tikai 10% ir Rietumu dotā palīdzība. Ja procenti būtu otrādi, karš jau būtu beidzies.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
begemots - (no subject) [+1]
Ja paklausās kaut vai to pašu Arestoviču, tad viņš vairākkārt ir atkārtojis tēzi, ka ASV vēl nav izdomājušas, ko iesākt un kā dzīvot pasaulē bez šībrīža Krievijas. Un kamēr neizdomās, nesteigsies dot bruņojumu gala risinājumam.
Tas izskatās diezgan acīmredzami.
Pie tam šeit ir arī otrs aspekts. Kāda būs un kā izturēsies Ukraina pēc kara. Tā ir lielākā Eiropas valsts pēc teritorijas (neskaitot Krieviju), un lielāka par Poliju (8. vieta) pēc iedzīvotāju skaita.
Līdz šim tā ir bijusi kaut kur ārpus Eiropas lēmumu pieņemšanas zonas, bet it loģiski gan tagad, gan pēc kara vēlēsies būt cieši iekšā un ar būtiskām balsstiesībām. Ko tas nozīmēs Vācijai un Francijai?
Tai pat laikā, pat apzinoties, ka lielvaras darbojas primāri savās interesēs, tie paši 12 miljardi $, ko tu pieminēji kā reāli militāro palīdzību, ir stipri vairāk nekā visas pārējās valstis saliktas kopā.
Pie tam, iedziļināties palīdzības statistikā, apstāklis, ka būtiska daļa no tās aiziet kaut kādām ASV firmām vai organizācijām, īpaši daudz neko nenozīmē, nezinot, kas tieši ir paredzēts. Ja nauda aiziet, piemēram, lai paceltu vēl kādu ieroču ražošanu, galamērķis tāpat var būt Ukraina.
Tur jābūt kārtīgai žurnālistiskai izmeklēšanai, lai varētu pateikt, vai un cik no tās naudas reāli neattiecas uz Ukrainu.