Nav nekāds noslēpums, ka Ukraina saņem bruņojumu ierobežotākā daudzumā nekā teorētiski būtu iespējams.

Ja paklausās kaut vai to pašu Arestoviču, tad viņš vairākkārt ir atkārtojis tēzi, ka ASV vēl nav izdomājušas, ko iesākt un kā dzīvot pasaulē bez šībrīža Krievijas. Un kamēr neizdomās, nesteigsies dot bruņojumu gala risinājumam.

Tas izskatās diezgan acīmredzami.

Pie tam šeit ir arī otrs aspekts. Kāda būs un kā izturēsies Ukraina pēc kara. Tā ir lielākā Eiropas valsts pēc teritorijas (neskaitot Krieviju), un lielāka par Poliju (8. vieta) pēc iedzīvotāju skaita.

Līdz šim tā ir bijusi kaut kur ārpus Eiropas lēmumu pieņemšanas zonas, bet it loģiski gan tagad, gan pēc kara vēlēsies būt cieši iekšā un ar būtiskām balsstiesībām. Ko tas nozīmēs Vācijai un Francijai?

Tai pat laikā, pat apzinoties, ka lielvaras darbojas primāri savās interesēs, tie paši 12 miljardi $, ko tu pieminēji kā reāli militāro palīdzību, ir stipri vairāk nekā visas pārējās valstis saliktas kopā.

Pie tam, iedziļināties palīdzības statistikā, apstāklis, ka būtiska daļa no tās aiziet kaut kādām ASV firmām vai organizācijām, īpaši daudz neko nenozīmē, nezinot, kas tieši ir paredzēts. Ja nauda aiziet, piemēram, lai paceltu vēl kādu ieroču ražošanu, galamērķis tāpat var būt Ukraina.

Tur jābūt kārtīgai žurnālistiskai izmeklēšanai, lai varētu pateikt, vai un cik no tās naudas reāli neattiecas uz Ukrainu.