| Pedagoģijā par visām varītēm iesaistītie vēlas, lai šo nozari uzskatītu par "zinātni", kaut zinātniskuma tajā tikpat daudz cik astroloģijā, hiromantijā vai homeopātijā. Lieku reizi par to pārliecinos, sastopoties ar tādu iekšējo metodi kā "rīcībpētījums" (action research). Pat ezītim skaidrs (ezīša kompetences līmenī), ka tas nav nekāds "pētījums", bet gan tikai teorētisko metožu efektivitātes pārbaude realitātē, t.i. "eksperiments". Eksaktajās zinātnēs studenti ar to vien nodarbojas, taču šos par "pētniekiem" neviens tāpēc nedēvē. |
Bet es vairāk prātoju par pašu "zinātnes" definīciju. T.i. zinātnē tomēr, ja teoriju nesanāk praksē pierādīt, atzīst, ka acīmredzot teorija ir aplama un bīda nākošo. Pedagoģijā tā nav. Vainīgi visi, tikai ne teorija.