Jebkurš ķīmiķis zina, ka zeltu var iegūt no itin visa, taču patērētā enerģija un resursi ir daudzkārt lielāki, nekā ieguvums. Arī pedagoģijā var praktiski jebkuru, ja vien nav diagnoze, izskolot vismaz līdz vidusmēra līmenim, taču tas prasa tādus resursus un enerģiju, kādu nav un nebūs.

Bet es vairāk prātoju par pašu "zinātnes" definīciju. T.i. zinātnē tomēr, ja teoriju nesanāk praksē pierādīt, atzīst, ka acīmredzot teorija ir aplama un bīda nākošo. Pedagoģijā tā nav. Vainīgi visi, tikai ne teorija.