1772. gadā mežs klāja 46,7 % no Vidzemes guberņas, 1861. gadā - 40,5 %, 1887. gadā - 31,9 %. 1914. gadā ar mežu bija klāti vairs 26,8 % no Kurzemes un Vidzemes guberņu platības. 1923. gadā meži Latvijā bija 23% no valsts teritorijas. 1930. gadā - 27%, 2018. gadā - 52% no valsts teritorijas. Koksnes pieaugums šobrīd ir 16,5 milj. m3 gadā.
Tad nu neko, jāizcērt visi nepareizie plantāciju meži, atstājot tikai 28% dabisko audžu. Izcirstās platības varētu uzart, bet nebūs minerālmēslu labības vai kartupeļu audzēšanai, tāpēc jāatstāj zālāji. Tajos varētu ganīt govis un aitas, tā teikt, dabiskās ganības, un visiem būs labi.
Es tagad lasu par dzeņiem. Vai zinājāt, ka vidējais dzenis (viena no dzeņu sugām) Latvijā ienācis tikai 1923. gadā (pirmais novērojums, otrais novērojums 1989./90. gada ziemā), bet tagad ir jau kļuvis samērā izplatīts? https://lv.wikipedia.org/wiki/Vid%C4%93jais_dzenis
Tā ka dabas daudzveidība mežos šķiet tikai pieaug.