Sokrāts: “Es zinu, ka neko nezinu”.
Postmodernists: “Mēs neko nezinām, un to mēz noteikti zinām”.
- Pirmajā gadījumā no nezināšanas fakta apjausmas dzimst vēlme zināt un tālākie meklējumi – dialogs (ar sevi, citiem, dabu). Nekomfortabli.
- Otrajā gadījumā nezināšanas fakts tiek pasludināts par galīgām zināšanām, tālāk nav jēgas meklēt – monologs šīs zināšanas izplatot, nebeidzami meklējot pamatojumu, ka citas zināšanas nav iespējams sasnieg/gūt. Komforts.