- Voltēram piedēvē teicienu: “Es nepiekrītu tam, ko jūs runājat, taču es līdz pēdējam elpas vilcienam aizstāvēšu jūsu tiesības to runāt.” - Kā zinām, Voltērs ir miris, gluži tāpat kā šobrīd mirst tiesības teikt to, ko domā, ja domā "nepareizi".
Bet, ja skatās uz šo gadījumu no ciniska skatupunkta - viņš intervijas gaitā diezgan aizraujas ar savas Alma Mater nolikšanu, kas kopsavilkumā ir "Kembridžas uni infiltrējuši marksisti, un kurus departamentus vajadzētu vispār slēgt". Tas diezgan sasaucas ar manu tēzi par lecīgu dirsu, uz kuru kolēģi apvainojās, un tad tāda neveiksmīga frāze kļūst ļoti parocīga.
Neredzu gan ar ko šī frāze tik neveiksmīga, ja vien neuzskata, ka baltajam cilvēkam uz jebkuru jautākumu par melnajiem un verdzīu būtu jānoliedz vēsture un jākrīt ceļos.