Subjektīvs skatījums no malas (nekā no iekšpolitikas nejēdzu, jo diezgan apzināti dzīvoju savā psiholoģiskā komforta burbulī):
"Saskaņa" – pati populārākā partija, ja ticam aptaujām (un nav pamata neticēt). Jau 10 gadus pie varas Rīgā, un šo gadu laikā pilsētas infrastruktūra tā arī palikusi Rubika laika līmenī, neattīstās. Pasaulē dārgākā tilta, dažu pārbruģētas un pārasfaltētu ielu centrā, pāris bērnu rotaļlaukumu uzbūvēšana, kādu humora komiteju un urlu getogeimu finansēšana ir tikai tāda lakas kārta visai iepuvušajai serdei. Vienīgais, ko saskaņieši izveidojuši strukturēti, ir patiesi perfektā kukuļņemšanas/došanas sistēma – pat Bojārjuniora un Bērziņa laikā, kad arī čiepa tautudēli ko varēja, tāds vēriens pat sapņos nerādījās. Šajā jomā vismaz ir kārtība: katrs zina, kam jādod "ķepā" un cik jādod, lai tiktu pie domes pasūtījuma vai vispār saskaņotu kādu savu darbību. Rīgas Satiksme, Brīvosta, Rīgas Namu pārvaldnieks u.c. pašvaldības uzņēmumi, kas it kā strādā ar mīnusiem priekš budžeta, ir īsta zelta bedre paju turētājiem. Nu un Mr20% papildus biznesiņš – ātrie sms kredītu astoņkāja tīkls (taču te nevar pārmest: bizness ir naudas pelnīšana, nevis ētiska nodarbe, t.i. vienam var patikt, citam nē, bet pagaidām likumīgi). Kaut arī viņi pozicionē sevi kā sociāldemokrātus, ar sociālistu ideoloģiju tiem nav nekāda sakara, pareizāk, ideoloģijas vispār nav. T.i. manā skatījumā Saskaņa ir tikai rūpals, kurā apvienojušies ļaudis ar klasiski marksistisko "vilku" kapitālisma izpratni (kā nekā skolā to mācījušies) un dzīvo pagātnes ilūzijā par kaimiņos esošo Krieviju kā varenu lielvalsti (vismaz uz kartes, ja ne pēc IKP lomas pasaulē). Partijas kodols pelna naudu, dalās ar sīkajiem izpildītājiem, bet balso par viņiem tādi paši "sovoki" (kas nebūt nav tikai krievvalodīgie pensionāri, bet arī gados ne tik veci latvju tautu dēli un meitas, kam šis pasaules skatījums gluži vienkārši ar mātes pienu iezīsts un pašsaprotams). Tīri saimniecisks uzņēmums, no kā labums tikai viņiem pašiem, bet sabiedrībai nekāds. Saeimā esot, valsts politiku ietekmēs tik vien lai tuvinātos jau krietni noplukušajam "lācim" aiz Zilupes (maksimāli norobežojoties no "Grebenščikova/Troicka tipa" inteliģentajiem krieviem), un mazinātu Briseles ietekmi (kas ar savām prasībām pēc "caurspīdīguma" tikai traucē rūpalam), neko vairāk - visi centieni būs salikt savus cilvēkus ienesīgos krēslos.
"KPV.LV" – strauji plaukstoša grupele bez kādas ideoloģijas, kuru vieno tikai "beidzot kāds pasaka kā ir!", sauc "lietas īstajos vārdos", pie tam "īstie vārdi" nāk no neizglītotu un dzīvē vīlušos margināļu leksikas. Materiāla analīzei te nav, tikai prasta bļaustīšanās un neizpildāmu solījumu vicināšana. Respektēju ļaudis, kam cits skatījums uz pasauli, citas vērtības, taču te neredzu ne skatījumu, ne vērtības, tikai prastumu, vulgaritāti un lokālu "ciema līmenī" mēģinājumu imitēt Orbāna, Zemana, Erdogana un Trampa tipa politiķus. Saeimā tikuši gan jau turpinās to pašu - iniciatīvas bagāts muļķis neko citu nemāk, kā klaigāt.
"Attīstībai/Par" – man subjektīvi visinteresantākā partija kaut vai ar to vien, ka tajā ir apkopots vairums intelektuāli sakarīgo cilvēku. It kā pozitīvi, jo izglītotu intelektuāļu Latvijas politikā ir sasodīti maz. Manuprāt tieši liberālisms domāšanā var kaut kā sākt izvilkt sabiedrību no te iesīkstējušā, tuvredzīgā provinciālisma, ko daži lepni par "konservatīvismu" dēvē. No otras puses, par valsts pārvaldi lielākajai daļai PARiešu ir maza nojausma. Taču "tautas pārstāvjiem" tas pat nav nepieciešams – nozares vada ministrijas, bet komandē valsts sekretāri, savukārt partiju iecelto ministru pamatuzdevums pārstāvēt nozari MK un starptautiski. Nekāda lielā loma ministriem nav (atcerēsimies kaut vai R. Ķīļa mēģinājumu reformēt – izsvieda puisi no krēsla momentā, tikko tas sāka apdraudēt sistēmas stabilitāti). Skaidrs, ka pie valsts stūrēšanas pozīcijā netiks, taču ja opozīcijas ietvaros nāks klajā ar ierosinājumiem, vai centīsies iebremzēt kādus procesus, tad tas būs pamatoti. Pie tam izglītota cilvēka priešrocība ir tajā, ka viņš visai aši var "iebraukt" arī nezināmā jomā, lai kaut cik orientētos tajā. Krietni samulsināja "PARiešu" sasaistīšanās ar "attīstībniekiem", jo uzskatu Bondaru Mārtiņu par sīku un zaglīgu kukuļizspiedēju, kuru no politikas jādzen prom ar sūdainu mieru, savukārt Pūces kreisās pasāžas par vispārēju bezmaksas augstāko izglītību velk uz izglītības kā tādas degradēšanos (labāk netērēt lieki naudu, bet uzreiz izsniegt visiem bakalaura diplomu bez solu deldēšanas). Skaidrs, ka tā ir priekšvēlēšanu kompromisu stratēģija, taču reizē arī signāls, kas kā lakmusa papīrs norāda, ka šāda tipa "kompromisi" iespējami arī nākotnē, tb nekādu dižo ētisko "sarkano līniju" nav. Man dīvaini šķita, ka šie tik lielu enerģiju velta KPV gānīšanai - būtu labāk šo laiku un spēkus veltījuši sevis pozicionēšanai.
"JKP" – savos uzskatos provinciāla (ko paši uzskata par konservatīvismu) no NA atšķēlusies grupa ar klikšķi uz saimniecisko. Vienu brīdi biju pat šīs partijas biedrs, un joprojām uzskatu, ka tā ir ideālākais variants pašvaldību vēlēšanās. Tur cepuri nost! Diemžēl tie arī ir JKP griesti - valsts līmenī viņi neder, jo tur jānodarbojas ar stratēģiju, nevis lokālu taktiku – ar ikdienas mantru par korupciju un ģimenes sargāšanu nepietiek. Un tie pagaidām ir vienīgie trumpji (ja neskaita patiesi labus speciālistus pašvaldību līmeņa saimnieciskā darba kontrolei). Ar to korupciju pašiem tā ir kā ir... nezinu, vai tam jābūt galvenajam karogam. Bez tam gaidu no partijas ideologiem plašu manifestu par totālo ētisko un saimniecisko sabrukumu mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur atteikušies no "ģmenes sargāšanas" un jau vairāk nekā gadu ļauj homoseksuāļiem reģistrēt saimniecisko kopdzīvi, kas ir JKP "sarkanā līnija". :) Ja partijai svarīgāk ir visu pulveri tērēt Stambulas konvencijas gānīšanai (lasījuši, protams, nav) un geju/lesbiešu noturēšanai otrās šķiras iedzīvotāju statusā, nevis uztraukties, ka valsts kultūras telpa joprojām atrodas postsovjetisma zonas purvā (kaut vai palūkojat, kādu valstu kanālus piedāvā mūsu valstij piederošie TV retranslētāji), tad man tas nepatīk.
"NA (VL/TB/LNNK)" – nosacīti labējo* populistu** sīkpartiju apvienība (jo katra atsevišķi neviena no šīm partijām nespēj pārvarēt liktenīgos 5%), pie valsts stūres jau cik gadus? Tās ministri sēdējuši krēslos, pārstāvējuši savas nozares un valsti kopumā. Kāds ir "sausais atlikums"? Par pāris eiro palielināti bērnu audzināšanas pabalsti, organizēti pirmslaulību kursi, uzstellēts milzu karogs (smuks, bet es būtu licis Vanšu tilta korē), sarīkoti pāris referendumi un iniciatīvas, lai apolitisko pilsoņu daļu piedabūtu sākt atbalstīt ždanokiešus/ušakoviešus (ko lieliski redzam ik gadu 9. maijā Pārdaugavā: pirms tautudēli uzsāka savas skaļās pretkrievu kampaņas, tur pie monumenta pulcējās knapi pāris tūkstoši pensionāri, bet mūsdienās jau simti tūkstošu). Nepatīk man nacionālmarksistiskais pasaules skatījums (tas pats "sovokisms", tikai ar mīnus zīmi). Pie tam savā "sovokismā" NA ir cieši tuva tai pašai viņu gānītajai Saskaņai – atmeta visas "sarkanās līnijas" par nesadarbošanos, un apvienojās kopējā tandēmā Rībena/Stepaņenko, kad vajadzēja izsist cauri t.s. Tikumības likumgrozījumus. Gan jau šīs sīkpartiju apvienības darbā ir arī kas labs, taču es kā par politiku ne visai domājošs īpatnis, publiski esmu manījis tikai etnisko rīdīšanu, bet neko saimnieciski lietderīgu. Ir 21. gadsimts – vēlme staigāt pastalās un pārvietoties atsperratos pa monoetnisku vidi, kā augstāko sasniegumu uztverot kāšukrustu piparkūkas, manuprāt nav savienojama ar politisku nozīmību un ekonomisku labklājību. Nezinu, kā citiem, bet man tas labējais populisms visnotaļ apnicis. Pie tam finanšu rebes tiesu izpildītāju lauciņā, bērnudārznieku apmācīšana kā izjaukt un salikt ložmetēju, vai homofobija un poligāmija nav tas, kas raisa cieņu. Vismaz man.
"ZZS" – jau pēc nosaukuma absurds: zaļo un zemnieku apvienība skan tikpat nopietni, kā "aitu un vilku apvienība": zaļajiem un lauksaimniekiem tīri pasaules skatījums ir diametrāli pretējs. Tātad, ja šāda apvienība tomēr pastāv, tātad tur nav nekādas ideoloģijas, principu un pasaules skatījuma. Tāda pati saimnieciska apvienība kā "Saskaņa", tikai priekš latviski runājošiem. Iesaistīta nemitīgos korupcijas skandālos - pamatā pagastu līmenī, - Rīgā cieši saistīta ar saskaņiešiem ātro sms kredītu biznesā (tāpēc par varītēm cīnās pret šī biznesa ierobežošanu). Taču stabila organizācija un var kalpot kā uzskatāms piemērs, ka par spīti sociālajos tīklos populārajām vaimanām, liela daļa tautas acīmredzot ir apmierināta ar dzīvi un nevēlas nekādas pārmaiņas – ZZS pie valsts varas ir vai kopš neatkarības atjaunošanas, un tās pārstāvjus Saeimā ievēl atkal un atkal. Tātad labi to valsti vadījusi, ja jau kāds par šiem balso.
"Jaunā Vienotība" – "attīrījusies", taču ko jaunu var piedāvāt, kā vien "tīrāku" veco virzienu? “Vienotības”, NA un ZZS koalīcija pie varas ir kopš 2009. gada – līdz šim ir dāvājusi Latvijas iedzīvotājiem zināmu stabilitāti, ko es gan drīzāk sauktu par stagnāciju. Un rebes Voldiņa komanda bīdījusi tieši tāpat kā citi – starptautiski izskanējušais vilcienu iepirkuma skandāls vien ir ko vērts! Man tā subjektīvi šķiet, ka ja kas labs noticis sociuma dzīvē, tad ne pateicoties, bet drīzāk pārvarot līdzšinējo varas partiju ietekmi un virzību.
"Progresīvie" – it kā jauna, visai tipiska kreiso populistu partija - tādi kā jaunie sociāldemokrāti (pie tam kas tādi ir, atšķirībā no visiem līdzšiņējiem, kas vēlējušies sociķu lauriem rotāties), - priekš tiem vēlētājiem, kam nepatīk KPV prastums un vulgaritāte (kaut cik izglītotam cilvēkam nepatīk, ka skaļi klaigā; tam patīk, ja pieklājīgi diskutē, pauž viņaprāt saprātīgu viedokli un rāda eksceļa tabulas: skat, skat, mēs te sarēķinājām – lieliski strādā ideālajā pasaulē, kur visi mīl valsti un maksā nodokļus ar prieku). Šaubos, vai progresīvajiem pašiem skaidrs, kā tieši viņu idejas var īstenot dzīvē, jo šobrīd galvenais ir tās paust. Līdz ar to viņi kā magnēts pievelk visu nokrāsu - no rozā līdz koši sarkanajai - "dīvāna revolucionārus". Taču potenciāls ir – vairāki intelektuāli gana spēcīgi ļaudis, kas manuprāt spēs pēc vēlēšanām nopietni piestrādāt arī pie kādu savu ieceru praktiskās realizācijas modeļiem.
----------------------
* Ja kāds sevi dēvē par labējo, bet sludina kreiso idejas, tad nekā savādāk kā par "nosacītu" to uztvert nevaru. Man šķiet, ka Latvijā vispār nav nevienas labējas partijas kau tā iemesla dēļ, ka elektorāts ir kreiss: to vieno nepatika pret privātīpašumu un vēlme pēs valsts garantēta sociālā nodrošimājuma.
** Kaut "populismu" šodien piesauc aplam bieži vietā un nevietā, piešķirot dažādu nozīmi, tā vienkāršotā definīcija, saskaņā ar tezaurs.lv visai īsa: "Izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas."
Attiecībā uz Pūces (kurš man ļoti nepatīk kā persona) piedāvājumu par bezmaksas izglītību. Nezinu, vai mums to ir reāli īstenot. Taču nesapratu izteikumu par bezmaksas izglītības pielīdzināšanu diplomu izdalīšanai. Ir daudzas valstis, kurās ir laba bezmaksas izglītība. Turklāt viegli varētu argumentēt, ka diplomu izdalīšanu motivē tieši maksas izglītība.