| "(..) ir absolūti bērnišķīgs, pat dumjš priekšstats – es gan ceru, ka mūsdienās tā vairs nedomā: ja tu mīli savu dzimteni, tad drīksti to tikai slavēt, bet, kolīdz mēģini izzināt sarežģītāku situāciju un saprast, kāpēc cilvēki rīkojušies nepareizi, tad tā jau ir nodevība. Tas ir tik dumji! Ar dumjību ir grūti cīnīties. Tas, kurš slavē, ir patriots; kurš kritizē – nav patriots. Man tas riebjas."
Cilvēks ir brīvs tāpēc, ka viņš ir brīvs (Valentīnu Freimani intervē Inga Žolude un Lolita Tomsone) // Rīgas laiks. marts, 2018., 20. lpp. |
Arī plašākā kontekstā - šobrīd esmu ļoti nogurusi no tās primitīvās viedokļu polarizācijas, cilvēki vairs neklausās, ko tieši tu saki, neiedziļinās argumentos, bet reaģē uz atslēgvārdiem, piekarina birku un ierokas dziļāk savās tranšejās.