Starp citu, šajā dienā pirms 209 gadiem dzimis viens no dižākajiem politiķiem Eiropā kopš Renesanses laikiem.
Šis cilvēks izcēla no drupām savu valsti, kas bija izpostīta revolūcijā, sagrauta visu zemeslodi aptvērušā karā, nospiesta zem reparāciju sloga.
Šis cilvēks ilgi no nekā veidoja savu karjeru, iesviests cietumā ar safabricētu apsūdzību par "apvērsuma" organizēšanu, pa šiem gadiem, pateicoties savām rakstura īpašībām, ap sevi savācot uzticamu un pārbaudītu draugu un atbalstītāju pulku.
Šis cilvēks, atšķirībā no daudziem citiem saviem priekšgājējiem pie varas nāca ne to sagrābjot ar varu, ne iekļūstot krēslā ar dzimšanas tiesībām, bet gan godīgi uzvarot demokrātiskās vēlēšanās.
Šis cilvēks sapņoja pārvērst savu galvaspilsētu par arhitektūras pērli, un savu panāca – vēl šobrīd viņa veikumu apbrīno ik gadu miljoniem tūristu, bet cilvēku apziņā šī pilsēta iegūlusi kā "redzēt, un tad var mirt".
Šī cilvēks panāca, ka viņa vadītā valsts kļuva par visstraujāk attīstošos ekonomiku pasaulē.
Viņa dzīve beidzās traģiski. Valsts nonāca totālā izolācijā, armija sagrauta, bet pats viņš ne visai ilgi pārdzīvoja savus kareivjus, kas mira ar viņa vārdu uz lūpām. Taču mēs viņu atceramies.
Vivat le Napoléon!!!
Tāpat ļaunas mēles tiek trītas gan par nofeiloto Meksikas avantūru, gan melš, ka diženiem politiķiem nez kādēļ nemēdz būt raksturīga tik episka polimēru padiršana karjeras beigās. :(