Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par trendu mākslā un kultūrā 
2.-Dec-2016 08:10 am
Godīgi atzīstu, ka no mūsdienu mākslas un kultūras nekā nesaprotu. Gluži vienkārši tāpēc, ka nesaprotu.

Nu piemēram, ja pirms gadiem (daudziem) mēs ar kursabiedriem no kroga rōzā nokrāsotā ķerrā stūmām tikpat iereibušas kursabiedrenes uz Ķīpenes kojām, tad paši to uzskatījām tikai un vienīgi par studentisku jautrošanos. Šodien, ja ķerras stūmējs tā biežāk Ozirisā kafiju dzer, tādas zirgošanās organizēšanai pat dabūtu KKF grantu un kritiķu atsauksmes par "spožu performanci". Dēvējiet to par mākslu, bet es savā lauķa prastumā tajā saskatu tikai zirgošanos (pie tam ne visai interesantu neiesaistītajiem).

Tā subjektīvi šķiet, ka ir sasniegts zināms slieksnis un viss ir iebremzējies un iestājusies zināma stagnācija: nekas jauns netop, un uz rokas pirkstiem zemē, kur katrs otrais uzskata sevi par kultūras dzīves sastāvdaļu, var ko interesantu sastapt. Vairums spēj tikai taisīt rimeikus par jau bijušo (praktiski jebkurā izstādē var staigāt un ar pirkstu bakstīt: to poļi taisīja 1975. gadā, bet tas bija populārs Francijā 1980. gadā, bet šitais autors, pirms uzsākt darbu, krietni papētījis 69. gada Mehiko biennāles katalogu). Tad nu nekas cits neatliek, kā ļauties šī brīža trendam "provocēt" un "pārsteigt" (iesaku pievērst uzmanību šai diagnozei izstāžu anotācijās: ja kritiķi ko saka par "provokatīvo mākslinieku", tātad kārtējais šokētājs... Un ne ar jaunu stilu, spožām prasmēm un tehniku - jo to vienkārši nav, - bet kakājot uz skatuves, sitot krustā beigtas žurkas, ieliekot dīvānā skeletu un izstādot, vai augstajā modē par modeļiem slimus cilvēkus izvēloties.

Jo izpausties autoram gribas, talanta radīt ko nebijušu pietrūkst, bet uz rūpnīcu iet par virpotāju nepavisam negribas. Tas ir normāli. Šādi stagnācijas periodi cilvēces vēsturē bijuši cik uztiet. Pastagnē kādu gadsimtu un nāk kāds ģēnijs, kas atrauj korķi vaļā.

P.S. Mazliet apskaužu tos, kas tajā visā ko burvīgu saskata, un kurus šī brīža mākslas avangards priecē. Kā jau norādīju, nekā no mākslas un kultūras nesaprotu, t.i., kam lemts rāpot, tas nespēj lidot.
Comments 
2.-Dec-2016 01:02 pm
Pārlasīju komentārus, taču nesaskatīju nevienu žēlabu. Paskatījos komentāatorus, šķiet, neviens nav tik vecs, kā saki.

Varbūt tu ar vārdu "žēlabas" saproti ko citu, nekā es?
3.-Dec-2016 09:31 pm
Man likās, ka atziņā par nespēju uztvert un novērtēt mūsdienu mākslu ir ietverta nožēla. Ja tā nav, atvainojos par pārsteidzīgu interpretāciju.
4.-Dec-2016 08:20 am
Nožēla taču nav žēlošanās, bet drīzāk skumīga fakta konstatācija. Tā kā gluži vienkārši jūtos kā kolhoznieks ōperā: garlaikojos un gaidu, kad beidzot umpapā sāks uz akordeona laist vaļā. Jaunībā gan pa izstādēm skraidīju, gan centos, ku bija iespēja, "aizrobežu" žurnālus par mākslu un dizainu pētīt. Tāpēc nu aplam bieži, kad redzu kādas refleksijas soctīklos vai medijos par mākslu, tikai piefiksēju: aha, šitais nāk no čehu jaunā viļņa, bet šitais te acīmredzot pirms darba taisīšanas krietni pašķirstījis 1983. gada Meksiko biennāles katalogu. Tas respektu nevairo nekādi. Bez tā visa lieliski iztieku un vispār nepieminētu, ja vien manu paziņu vidū nebūtu pietiekami daudz tādu, kam tas viss patīk (un kuri zina, kas ir Dišāns). Tāpēc mazliet žēl, ka neredzu to, ko ļaudis, no kuriem dažus pat visnotaļ cienu.
4.-Dec-2016 11:05 am
Ja spēj atšķirt čehu jaunā viļņa ietekmes no Mehiko biennāles, tad jau zini un saproti daudz vairāk nekā vairums apkārtējo (manu necilo personu ieskaitot). Varbūt vajag tikai "atslābināties un gūt baudu".:)
4.-Dec-2016 12:58 pm
Labāk tomēr skatos Švankmaijeru, nekā vārus viņa atdarinājumus ar 40 gadu novēlošanos. Nekādas baudas.
This page was loaded Dec 19. 2024, 11:37 am GMT.