Ha. Kamēr es aizņemts ar dzīvošanu, tikmēr izrādās, esmu palaidis garām nepamanītus kārtējos cibiņu reportus par labudabu un gāganu karus par feminismu un homeopātiju. Pirmais man vienaldzīgs – nezinu, par kādu naudu (ko maksā man, nevis es kādam) piekristu triekties uz nekurieni, lai slapjumā un dubļos, iespiests kā siļķe mucā starp pāris tūkstošiem slapju un sasvīdušu, piedzērušu tīņu (piedodiet, man tīņi ir līdz 30) klausītos kaut kādus sētas bandžo grabinātājus. Brrrr. Arī feminisms garām, jo uz mani neattiecas, aber par otro kā rūdīts veterinārpsihologs gan būtu varējis izteikties. Taču nu nekā. Tak pofig. Šodien tiku lūk pie šādas te mantas:



130 cm augstu un vēl zaļu bērza bluķēnu pāršķēlu ar pirmo cirtienu kā riekstu! Nēsājos ar šito visu dienu, gulēt ejot, ņemšu blakus! Nu sāku saprast savu atvasi, kas bd izlaiduma kleitā par varītēm gribēja arī gulēt pa nakti. :)