Svētdien Hincenbergā (mūsd. Inčukalns) uzstellējām un atklājām piemiņas akmeni. Vēl joprojām nespēju tā īsti noticēt, ka tas noticis. Šķita, ka 700 gadu pārņemtie nostopēs, neparakstīs, neatļaus, taču nezin kāpēc attieksme bija pat ļoti labvēlīga (viens pustraks gedroicbrālēns gan bija aizrakstījis sašutuma pilnu vēstuli pat Vējonim, taču tik nesakarīgu, ka neviens neņēma šo par pilnu).
Vēl prasītos uzstādīt piemiņas zīmi Rīgas atbrīvošanai 22. maijā, un Hansam fon Manteifelam-Cēgem individuāli.
Smoļinas kaujas 500. gadadiena, diemžēl, jau garām, bet tas nekas, var ieviest atceres dienu 13. septembrī, un mazliet lielākas svinības jau nākamgad, un tad ik pa pieciem gadiem. Un kaut ko lielāku un redzamāku Valteram fon Pletenbergam.
Nu, un vēl šo to. Es to nopietni.