Namā Brīvības ielā 15. (mūsdienās Nr.39.) atradās viens no Rīgas bohēmas centriem, kafejnīca “Barberina. Café. Dancing”, ar Rīgā pirmo vismodernāko ventilāciju ar sasildītu gaisu. Interjera daudzveidīgais neona apgaismojums atgādināja mākoņos grimstošos Volstrīta debesskrāpjus. Jaunievedums bija izgaismota deju grīda. Darbus veica dekorators Zingers. 1932. gadā kafejnīcu pārdēvēja par “Kongresu”, un šajā laikā tā piederēja Romana Sutas mātei, tāpēc iekārtojumu veidoja pats mākslinieks. Telpas ieguva smilšu krāsas un brūngani dzeltenīgo toņu salikumus. Suta darbu veica, izmantojot vienkāršas finierētas mēbeles: kvadrātveida galdiņus un divu veidu taburetes. Galdiņu virsmas bija krāsotas koši dzeltenas. Apkalpotāji bija tērpti pseidoaustrumnieciskos tērpos, bet muzikanti – kā raibi papagaiļi. 1934. gadā tapa jauns Sutas projekts, kurā dominēja sarkanie un zilie toņi, tika izgatavotas arī jaunas mēbeles. Kafejnīcu apmeklēja t.s. "zelta jaunatne", korporeļi un virsnieki. Iecienīta pērkonkrustiešu pulcēšanās vieta – kāds no kafejnīcas galdiņiem pat dēvēts par “vadoņa galdu”, jo aiz tā mēdzis sēdēt “Pērkonkrusta” vadonis Celmiņš. Toties intelektuālāku publiku vilināja bieži sastopamais mākslinieks Kārlis Padegs un dzejniece Austra Skujiņa, kas te sēdēja pie kafijas tases. 1935.-1940. gados te atradās arī mazāka kafejnīca “Adria”.

Iedomājos, kādās šausmās par nacionālo pamatvērtību zaimošanu būtu kleeverfobi, ja kāds sadomātu uztaisīt krodziņus ar tik derdzīgi nelatviskiem nosaukumiem kā “Barberina", "Kongres" vai "Adria".