Karalis Sigizmungs III bija divreiz precējies. Pēc pirmās sievas nāves, septiņus gadus mazliet pasērojis, karalis apprecēja nelaiķes jaunāko māsu, saglabājot Vasu un Habsburgu saites. Tā 1605. gada 4. decembrī kāzu kortežs svinīgi ienāca Polijas karalistes galvaspilsētā Krakovā.

Procesijas galvgalī gāja Poznaņas vojevodas Gostomas Hieronīma (Hieronim Gostomski, ?-1609) vienības - huzāri un kājnieki:






Aiz viņa nāca lielais karaliskais horunžijs Sebastjans Sobeskis (Sebastian Sobieski, 1552-1614; vēl neviens nezināja, ka pēc 24 gadiem viņa brāļa ģimenē piedzims dēls, kuru nosauks par Janu):


Kam sekoja karaļa huzāru karogs:


Tālāk nāca apkārtējo valdnieku - Osmaņu impērijas, Persijas, Sv. Romas impērijas (Jakobs fon Breiners), Romas (pāvesta nuncijs Klaudio Rangoni), Maskavijas (Afanasijs Vlasjevs) u.c. - sūtņi:


Tad savā kaujas zirgā, zeltā izšūtā kamzolī un strausa spalvu pušķi pie platmales - pats karalis Sigismunds III miesassargu ielenkumā:


Karalim sekoja tā 10 gadus vecais dēls Vladislavs Sigismunds un līgavas brālis Maksimilians Ernsts:


KUn nu jau karietē pati līgava, Austrijas Konstance - pēc divdesmit dienām viņai būs 17 gadu dzimšanas diena, - blakus sēž māte un māsīca reizē Bavārijas Marija Anna (tā nu sanācis, ka Štīrijas Karls bija apprecējis savu brāļameitu), līgavas māsa Marija Kristīne (Stefana Batorija brāļadēla Sigizmunda Batorija sieva) un līgavaiņa māsa Anna (vecmeita, pie tam Lutura maldu mācības sekotāja, kas šai ģimenē bija unikums):


Aiz viņām karietēs brauca galma dāmas:


Tām sekoja triju pilsētu - Stradomas, Krakovas un Kazimežas - namnieku milicijas pulki:






Ne katru dienu šāds krāšņums bija redzams pat galvaspilsētas ielās, un vēl ilgi aina palika ļaužu atmiņās.

Via fon_eichwald