| Vakar 5 min paskatījos TV interviju ar Hermani. Atliek vien secināt, ka gluži tāpat, kā Zālītes u.c. gadījumos, talants vienā jomā nebūt nenozīmē kādu nebūt izcilību citās. Tik vien kā plašākas iespējas publiski paust savu viedokli, kurš ir analogs mūsmājas sētnieces Monikas pārliecībai - marksistiskais domāšanas modelis nekur nav pazudis vēstures mēslainē, bet dzīvo gan pagalmā, gan TV ekrānā. Acīmredzot tāpēc Moņa tādā sajūsmā par šo interviju, ka no rīta, kad biju izvilcies uzkūpināt rīta cigu, atlika pat lapu grābšanu, lai mani apgaismotu novitātēs virtuves politoloģijā. |
tāpēc jā - domāju, ka zinu
komentārs ir vispārināts un izrauts no konteksta ... no tā paša, kur teiksim sports tiek salīdzināts ar dotējamu un auklējamu ar to, kuram pašam sev jāpelna - tieši tāda pati man sajūta par to kultūras nozari, kur kumēdiņu rādītāji ņem valsts pasūtījumus riekšavām, kamēr citiem jādarbojas uz pašu iniciatīvu - bet es jau atkal aizbraucu
diemžēl kaimiņš var būt cik labs aktieris grib, bet tajā sabiedrībā, kur es apgrozos runā nevis par kokakūlu vai citiem darbiem, bet par suņubūdu, kas manuprāt ir īstens frīkšovs - un tiek pieskaitīts pie inteliģences un kultūras = mja te es parasti aizdomājos