Pārlasu pirms padsmit gadiem rakstīto dienasgrāmatu. Interesanti. Kā lasīt sveša cilvēka piedzīvoto. Knapi pēc nosaukumiem piezīmēs var atšifrēt krodziņus, no kuriem lielākā daļa sen nobankrotējuši, cilvēkus, no kuriem lielākā daļa kur apbērnojušies un jau mazbērnus auklē, citi miruši vai emigrējuši. Pavilka uz sentimentu. Vajadzēs painspicēt vecās vietas, kas vēl saglabājušās. Vakar iegāju "Maskā" (tāds gaģužņiks uz Barona ielas, kur pirms gadiem mēdzu pirmssnaudas graķīti ieraut, mājup ejot, jo bārmeņi bija no "Ala"s), būs jāizmet līkumu pa seno kauju atceres vietām pilsētā, drupas un pēdējos reliktus ievērtējot.