Studentes pat nenojauta, ka jau pavisam drīz, 1979. gadā pie varas nāks nacionālo vērtību sargātāji ar savu šariata preambulu, un tad viņas par atrašanos šādā izskatā publiskā telpā varēs nomētāt akmeņiem. Neticēja, ka kas tāds iespējams.
Taču gaišie spēki sacēlās, lai aizstāvētu valsts valodu, paražas un tradīcijas, nacionālo dzīvesveidu - Visu Irānai - gāza korumpēto šaha režīmu, un aizlaucīja visādus no geiropām aizgūtos bikini vēstures mēslainē.
Nu nav jau arī nekāda ļaunuma ass. Visnotaļ normāls, pat "maigs" autoritārs režīms, kur, man šķiet, savā ziņā sadzīviski vienā plauktiņā ar Baltkrieviju. Tb nevar salīdzināt ar postHuseina Irākā parādījušos Levantes islama kalifātu, kurš šobrīd piedzīvo ziedu laikus. Man pašam šķiet interesanti, ka tā Irāna bijusi visnotaļ vesternizējusies (protams, ne jau provincē, bet turīgo pilsētnieku vidē), kas visnotaļ kontrastē ar 80. gadu ainu.
Stāsta gan par izrēķināšanos ar politisko opozīciju - esot ne tikai cietumsodi, bet arī pasūtījuma slepkavības utml. 70.gadu vesternizācija, cik noprotu, sita pušu mūsdienu Turcijas rietumus - t.i., alkohols uz visiem ielu stūriem, minibrunči un kokakola, bet čadrā ietinušās tantītes - eksotisks retums.