Kā jau pieņemts cilvēku parasto vidū, arī es apkārtējos kategorijās "gudrs" vai "muļķis" vērtēju pēc tā, cik viņu teiktais saskan/atbilst manam skatījumam. Protams, tikko apzinies šo savu rīcību, uznāk šaubas, vai maz spēj novērtēt, kurš ir "gudrs", bet kas "muļķis", jo aplam jau uz subjektīviem pamatiem viss balstīts. Tad mēs, kas raksturīgi, šīs šaubas aizdzenam kur bezapziņas bēniņos (jo šaubas, kā zinām, traucē dzīvot un citus pamācīt, justies piederīgam vienīgajai pareizajai pusei) un izveidojam paziņu loku ar līdzīgiem uzskatiem, lai droši varētu justies kā etalons, pēc kā pasaulei būs līdzināties. Tā arī šo interviju izlasīju ar zināmu gandarījumu: "Gluži manas domas! Vo gudrs vecis!". :)
Lūk ar to arī atšķiras rietumu un krievijas pieejas. rezultāts jau pa lielam ir viens un tāds pats, tikai rietumu pieejas gadījumā tas kurš ir pakļautais jūtas par to laimīgs. :)
Nu, vārds "pakļautais" nes tādu nepatīkamu semantiku, iz sērijas, laimīgie un nelaimīgie vergi.
Bet par varas vertikālēm un rezultātu runājot, var paņemt vecāku un bērnu piemēru. Neatkarīgi no tā, vai nu vecāki savu bērnu sit un pazemo, vai mīl un lolo, tas nemaina faktu, ka ir jāiet uz skolu, jāpilda mājasdarbi, un jāklausa vecāki, jo tas ir tavs ēst, dzert un jumts virs galvas. Īstie brīnumi sākas brīdī, kad bērni izaug, un iegūst neatkarību. Un te nu dzīve rāda, ka rezultāti ir visai atšķirīgi.
rezultāts jau pa lielam ir viens un tāds pats, tikai rietumu pieejas gadījumā tas kurš ir pakļautais jūtas par to laimīgs. :)