Laikā, kad Rīgas rāte lepni noraidīja Žečpospoļitas karaļa piedāvājumu Rīgā atvērt universitāti - šitādu katoļu piektās kolonnas perēkli te nepieļaušot (bez tam nebija tādiem niekiem laika, jo vajadzēja tvarstīt un dedzināt raganas), - mazliet uz dienvidrietumiem, vācu zemēs tika izdota oftalmoloģijas rokasgrāmata ķirurgiem:
Re, tā ir vācu zemēs izdota bilžu grāmata. Par tādu sapņoja Rīgas rāte, brēkdama, ka grib būt brīva pilsēta apukš Svētas Romas impērijas. Tad atnāca poļi, a kāda poļiem medicīna, kamōn...visa universitāte sastāvētu no priestera, kurš mācītu izdarīt pēdējo svaidījumu un ajūrvēdas diētas fakultātes.
Man tā naivā tīksmināšanās par Raganu dedzināšanas laiku beidzās brīdī, kad Austrijā esot kādā cietoksnī apskatīju gan tā laika dakteru instrumentus, gan dažādus spīdzināšanas instrumentus(nevainības jostas, pēcpuses plēšanas instrumentus u.t.t.). Un arī par bruņinieku laiku manas jūsmas sabirza putekļos, kad aplūkoju kādi tie zobeni un citi duramie "štrumenti", un cik patiesībā tāds bruņu krekls marles konsistencē un drošībā.
Cik atceros, no visiem 3 vella kalpiem 2 bija tumsoņas un stagnāti vācbaltieši (nacistu laikā izdomāto "baltvāci" nelietoju), tikai Ērmanītis bija ieklīdis no laukiem. Lai šī kinofilma atbilstu mūsdienu diskursam, vajadzētu to pārdēvēt par "Viens vella kalps", bet ainas ar pārējiem izgriezt. Tas ļoti nepieciešams situācijā, kad visas zināšanas par vēsturi nāk no kinofilmām un lubu romāniem. :))