he, izklausās pēc sūdzības apdrošinātājiem. Mol, atņēma man pēdējās 40 gotiņas, kompensējiet jel vismaz divdesmit!

Ar cerību nohamīt vismaz piecas, jo nospēra jau tikai vistu.

Iz Hercogienes Elizabetes Magdalēnas vēstules hercogam Jēkabam. Dobelē, 1644. g. 23. aprīlī/3. maijā. Hercogiene raksta, ka pirms 14 dienām nosūtījusi divus divjūga ratus vīna pārziņa pavadībā uz Ventspili, lai atvestu Reinas vīnu, kas bija atgādāts ar kuģi. Turpceļā viss bijis labi, bet atceļā, kad viņi nonākuši pie Irlavas, kur bijis tilts pār Abavu, notikusi nelaime. Pirmie rati ar vīnu veiksmīgi šķērsojuši tiltu, arī otrie bijuši gandrīz pāri, kad ielūzis tilta baļķis un rati iegāzušies ūdenī. Vīna muca uzkritusi uz kāda baļķa upē un tai izsists dibens, arī vīna pārzinis un viens kalpotājs tik tikko izglābušies. Vīns pa lielākai daļai izlijis, kas ļoti sarūgtinājis hercogieni, jo tas bijis labs “dzeramais vīns”. ;((

to, kā bija pateisībā zina tikai vīna pārzinis un kalpotāji :)

patiesībā*

:D

Man izklausās, ka tagad mēs, dzimtcilvēki, esam krietni nabadzīgāki nekā tolaik.