Šādas preambulas ir norma, nevis izņēmums.

Juridiski šāds ievads izskaidro dokumenta būtību, kas šajā gadījumā arī nepieciešams, jo atsevišķi īpatņi un to grupas meklē legālu iespēju čakarēt dzīvi pārējiem valsts iedzīvotājiem apejot noteikumus, kas paredzēti sabiedrības darbības nodrošināšanai.

Protams, ka norma. Jo daudz kur ļaudis attopas, ka laiki mainījušies, un viņu izpratne, kā jābūt, ir pretrunā ar konstitūciju, un konstitūcijas tēviem pat sapņos nav rādījusies. Tad nu vai nu jāmaina konstitūciju (kas būtu valsts pamatu apšaubīšana vai pat noliegšana, pie tam demokrātijas apstākļos grūti realizējams process), vai arī savus jaunieviesumus jāieraksta preambulā un tā jāleģitimizē. Tā kā preambumbulēšanās ir normāla un izplatīta parādība.

Bet tas neliedz neticīgajiem iesmīkņāt par tiem baltajiem diegiem, ar kādiem šī norma tiek šūta. Ir tādi derdzīgi ļautiņi (paldies Dievam, mazākums visos laikos), kas pie sevis smīkņā par jebko iracionālu un citiem svētu.

Tātad mainīšanās līdzi laikam smīkņātājprāt ir kas nosodāms?
Izskatās ka smīkņātājiem patiktu atgriezties pie racionālās viduslaiku izratnes par sabiedrības uzbūvi un kārtību, jo kopš tiem laikiem(iespējams kļūdos) eiropā sāka ieviest rakstiskus noteikumus, kas jau daudzkārt mainīti un pārrakstīti.
Tādas dīvains konservatīvisma paveids jums sanācis, cienītais vēsturniek, līdzīgs radikālajam islamam, ja tiešām pamata uztraukums par to, ka mainīt neko nedrīkst.

Kā jau minēju cituviet, jūsu argumentācija mani iedzen stūrī un nav ko teikt. :) Atliek tikai rakstīt savu preambulu, kurā ielikt ko manis izdomātu - ja jau visi, tad es arī. Nu un protams, savu preambulu atzīt par īstenāko un nemaināmāko no visām preambulām. :) Tā kā būs labi - jūs tur prembumbulējat, es labāk ar smīkņātājiem par dzīvi papļāpāju, jo tas šķiet interesantāk. Katram savs, ļaudis ir dažādi.

Katram savs. Kam mērķis rakstīt preambulu, kam smīkņāt.

Ja jāargumentē ar smīkņātājiem, tad savādāk nevar, kā pasmīkņāt par smīkņātājiem :).