| Es vispār nesaprotu to cepšanos par apdrukātajiem papīrīšiem. Nu nav šai zemītē nekādas tur savas monetārās politikas! Jau cik gadus lats ar likumu piesaistīts pie eiro, tb par cik mainās eiro likmes kaut kur pasaules indeksos, tik arī latam, un ne Valsts banka, ne valdība neko īpašu monetārajā politikā te darīt nevar (vai vienkārši nemāk). Tb tā pa lielam mēs jau dzīvojam ar eirō, tikai papīrīšus lietojam citus, smukākus. Aber cenas griežas augšā arī bez tā visa (pēdējos 4 gados pārtikas cenas, pēc maniem aprēķiniem, divkāršojušās arī bez visiem eirō). |
latu likmes, ar kurām, es pieļauju, Tu domāji RIGIBORu, veidojas no Latvijas starpbanku likmēm, t.i., tām % likmēm, par kurām bankas viena otrai aizdod latus. normālā gadījumā šīs likmes ir tuvas EURIBOR, jo valūtas tiešām jau ilgu laiku ir sasaistītas. bet krīzes gadījumā tā nebūt nav - EURIBOR bija ap 1%, kad RIGIBOR pārlēca pāri 20%. Un tieši tāpēc, ka vietējās bankas samazināja savstarpējās operācijas, ceļot likmi.