Ziņas no rōzā poniju un vienradžu pasaules

About Recent Entries

May. 14th, 2016 @ 08:51 pm
Pēc lietus gaiss vēl smaržīgāks.

Pēdējā laikā (par?) daudz domāju par dzīvi. Vajag tvert vieglāk?

Šodien izglābu vakar iestādīto ķirbi, viņam virsū gāzās lietus ūdens no šķūņa jumta.

Jāatceras beidzot iznest no pagraba dālijas.

Šodien rinogel spray ir mans draugsApr. 22nd, 2016 @ 03:22 pm
Iegriezos dārzā un pēc mirkļa pārdomām noplūcu pirmo narcisi un pārnesu mājās. Man redz joprojām ir temperatūra un sirdsapziņa īsti neļauj sēžot mājās no darba iet strādāt dārzā. Nu varbūt tikai pavisam drusciņ, ja rīt būs labs laiks.

Jocīgi, cik tās dienas mājā ātri paiet. Biju pie ārsta, uz tālo benzīntanku riepas uzpumpēt, meklēju pa visiem pilsētas veikaliem rutku un neatradu, paēdu. Tad mazliet pagulēju un re jau pēcpusdiena, laiks dzert zāles.

Nekas traks jau man nekaiš, lielākas ciešanas par klepu sagādā besīšanās par švako imunitāti. Nu ko lai dara, principā daba man bija paredzējusi nomirt pirmajā dzīves dabā, laikam jāpriecājas ka tā nenotika. Bet nu tiešām. Man stipras aizdomas, ka mans klepus sākās no sāpoša kakla, ko saķēru no vīra kunga, kuram gan gan nebija temperatūras. Ziemā bija otrādi, viņu aplipinaju es, tikai es nedēļu gulēju mājās un vēl nedēļu staigāju klepodama un šņaukādamās, viņš gulēja trīs dienas un atlikušo nedēļu vēl šņaukājās.

Mar. 23rd, 2016 @ 07:57 am
Endomondo ziņo, ka pēdējās trīs nedēļās sakrāts pa 5h nedēļā staigāšanu ieskaitot, tas nozīmē ka var atļauties pielikt vēl vienu skriešanu nedēļā klāt. Rādās, ka baseins šonedēļ izkrīt, vai es varu saņemties pavingrot tā vietā?

Interesanti tā, atsākt kustēties no pilnīga vārguļa režīma, ar katru reizi man ir vairāk prātiņa. Jacenšas neļaut pavasara dullumam iedzīt mani zonā, kurā ir par daudz. Jā, citi var. Es nevaru. Man ir drusciņ šķībs skelets, kuru var apmānīt tikai ar daudz vingrošanas. Tāpēc cenšos dažādot savas kustības.

Feb. 22nd, 2016 @ 06:53 pm
Vakar ar cienīto ieviesām pleilistes "šito lūdzu uzliec manās bērēs", vai šovakar kārta testamentam? Vispār nāktu par labu uzrakstīt, ka man ir apdrošināta dzīvība vietās A un B un ka lūdzu, ja nu ir saglabājies kāds rakstu gals no maniem astoņpadsmit, lūdzu neņemiet to vērā.

Apskatījos prognozēto vecuma pensijas apmēru. Tas ir nožēlojams. Tātad kādi vēl ir varianti bez izīrējama nekustamā īpašuma, strādāšanas līdz kapa malai un daudziem labi audzinātiem un spējīgiem bērniem?

Nov. 26th, 2015 @ 11:25 pm
Pēdējā laikā esmu mazliet atpakaļ jauno, skaisto, gudro, veiksmīgo un loģiski arī nedaudz augstprātīgo pasaulē. Reizēm liekas, ka man šausmīgi paveicies, ka kādreiz izdevies izkrist no šī vagona.

Jun. 25th, 2015 @ 12:16 am
Jāņu vakarā viena pati sēdēju uz savas lodžijas un dzēru sarkanvīnu. Ik pa laikam lija, un jutos ļoti priecīga, ka nejūtos spiesta svinēt Jāņus tikai tādēļ, ka būtu jāsvin. Bija jauki.

Tagad izliku jasmīnus uz tās pašas lodžijas, citādi pārāk stipri smaržo guļamistabā. Smarža līdz ar vēsmu ienāk gan no lodžijas tik un tā. Ir jauki.

Jun. 11th, 2015 @ 02:34 pm
Tas ir tik ļoti jocīgi, kad tevi neuztver kā līdzvērtīgu un īsti negrib draudzēties nevis tāpēc, ka esi par sīku, bet tāpēc ,ka esi par vecu.

Apr. 23rd, 2015 @ 08:25 pm
Higiēnists pateica, ka ir viens baigais caurums. Pēdējam zobam, zem smaganas, nav redzams, tik ar instrumentu sataustīt. Nav godīgi. It kā nebūtu ļoti cītīgi tīrījusi zobus.

Braucu mājās, biju iecerējusi vilcienā pastrādāt, bet aizmirsu nokopēt vajadzīgo failu un VPN kaut kā negrib darboties.

Atlika tikai pasūdzēties, kad VPN sāka darboties, tātad sākšu strādāt! Lai dzīvo darbaholisms!

Mar. 31st, 2015 @ 09:14 pm
Šovakar uznāca tāda savāda vēlme pabeigt savas pirmās, pusceļā pamestās studijas. Un dabūt to diplomu. Man ir cits diploms jau un ļoti iespējams, ka lietderīgāk būtu maģistrs nevis vēl viens bakalaurs, es strādāju jomā kas vairāka saistīta ar pirmajām studijām, bet otrās studijas arī labi noder, nemaz nerunājot par dzīves pieredzi, un zinu, ka man palika daudz ļoti sausas teorijas un tie paši pasniedzēji, bet mani ta pielietojumi interesē.

Es zinu, kas izraisīja vēlmi. Man palūdza padomu, un es ļoti gribēju palīdzēt, bet pietrūka spēciņu un apkaunējos.

Galīga stulba vēlme. Nav man resursu. Ir gana daudz prasmju, lai maizīti nopelnītu, un šobrīd neliekas, ka ar šo izgājienu papildu iegūstamās varētu ienest vairāk desas.

Mar. 17th, 2015 @ 09:34 am
Tiklīdz uzrakstīju, ka man iet labi ar sportisko projektu, saslimu. Sākšu atkal ar staigāšanu, pēc nedēļas pievienošu vingrošanu un vienu skrējienu. Tādiem vārguļiem kā man, arī staigāšana ir gana sportiski.

Mar. 3rd, 2015 @ 03:04 pm
Ak jā, ar sportisko projektu iet labi. Ir izturēts režīms "daudz staigāšanas un reizi nedēļā skriet", pāriešu uz režīmu "daudz staigāšanas un divreiz nedēļā skriet un koriģējošā vingrošana". Vingrošanai redz loģistika tāda, ka visjēdzīgāk ir skriet, tā tad arī būtu tā otra reize.

Feb. 12th, 2015 @ 11:37 am
Lasu visādas interesantas cibas un man arī gribētos kaut ko interesantu ierakstīt par savu dzīvi, bet manā dzīvē nekas interesants nenotiek. Pareizāk sakot notiek, bet tas ir slepeni.

Reiz man bija tāds projekts vienā vietā hronoloģiskā secībā piefiksēt visu, ko es pastāstu par sevi internetam. Bet kompis nobruka un es aizmirsu pieglabāt www partīciju pirms kompja laušanas.

Ir tik ārkārtīgi interesanti palasīt sevi pirms pāris gadiem, ka tāpēc vien žēl, ka no šī dzīves posma paliks piefiksēts gandrīz nekas. Man tāda jocīga dzīve šobrīd. Pa lielam jau viss ir labi, un daždien staigāju apkārt kā saulīte, dažreiz sēžu un raudu.

Vajadzētu kādu sportisko projektu. Šķiet, senie rezultāti ir pietiekami seni, lai nebūtu škrobe, ka nesanāk personīgie rekordi.

Dec. 27th, 2014 @ 04:25 pm
Tas jau bija pirms Ziemassvētkiem, bet notikums tik liels, ka joprojām ieņem manā atmiņā ievērojamu vietu.

Treneris mani vairs nemāca, es tikai eju (nu, vispār biežāk neeju nekā eju) tajā laikā, kad viņš baseinā dzenā sportistus, kā nekā, viņš ir manu ieprecēto radu lokā un pēc tam aizved mani mājās. Bet pēdējo reizi viņš pateica, ka ļoti labi sanāk! Es gandrīz pa burbuli nogāju!

Vispār jau man joprojām nesanāk, kraulā uz labo pusi vēl tā, bet uz kreiso pusi peldot pat visu garo baseinu nesanāk tā forši nopeldēt, es mazliet piekūstu un tad rokas aiziet mazliet ne tā, tad sāku cītīgāk domāt par pareizām kustībām, tad man aizmirstas par kājām, tad cenšos domāt reizē pie kājām un rokām, kas noved pie ritma izjukšanas un aizrīšanās, un nākamajiem pieciem baseiniem vingrinājumu.

Gribētos nākamgad uz baseinu katru nedēļu izrauties. Citādi man pie brasa līdz pensijai netikt.

Sep. 24th, 2014 @ 02:06 pm
Dienas jautājums: skriet vai neskriet Siguldas pusmaratonā*?
*pasākumā ar šādu nosaukumu

+
Siguldā tajā laikā būs smuki (it kā man vajadzētu pusmaratonu, lai būtu Siguldā)
šogad man nav bijuši nevieni skriešanas svētki jeb sacensības, nevar noliegt, emocionālais pacēlums ir gan.


-
Tur jāskrien apļos un trasa nav tā pati smukākā
Dārgi.



Tā kā trenētības man nav, tad pusmaratons atkrīt. Kamōn, pēdējo 3 mēnešu laikā garākā distance ir kādi 10 km, kāds vēl pusmaratons.
Tātad paliek 5 km vai 10 km. 10 km ir baigi grūti, un 5km aŗi ir baigi grūti. Un varbūt skrējiena laikā pat spētu saņemties un neskriet tā, ka melns acīm, bet pēc tam vēlak varētu būt škrobe par rezultātu. Arī ja skreitu tā, ka melns acīm, varētu būt škrobe par rezultātu.


Ja es zinātu, kāda būs trase Siguldas kalnu maratonā, skrietu 14 km tur. Taču pērn 14km bija galīga garlaicīga trase, ļoti iespējams, ka šogad arī.

Laikam ar pēdējo mēnešu kilometrāžu visprātīgāk būs skriet piecus. Nu tos piecus ar astīti. ja vispār skriešu.

Atkal pienācis gadalaiks, kurā rītos Gaujas ielejā sakrājas migla.Aug. 8th, 2014 @ 08:12 am
Lai kā man negribētos uz rīta transportu doties rāmā pastaigas solī, ik pa brīdim apstājoties ieelpot smaržīgo gaisu, ik pa brīdim sanāk auļot ko kājas nes, tā arī šorīt. Taču šorīt man blakus apstājās mašīna un paveda atlikušos četrsimt metrus līdz stacijai.

Kāpēc man bija jāauļo? Nu es pēdējā brīdī nevarēju atrast planšeti, pēdējais, ko atceros, bija, ka tīrot zobus lasīju e-pastus. Uz siltā ūdens trubas sanāk baigi ērti uzstutēt planšeti. Un vēl man atkal izgaisa laiks, taisot matus, no malas nepavisam nevar redzēt, ka es tos pārtaisīju trīs reizes. Grūti sataisīt ne visai tīrus, mazgāšana paredzēta šovakar darbā -- siltumtrubu maiņa uz mēnesi padarījusi matu mazgāšanu mājās par īpašu saņemšanos prasošu nodarbi.

Jun. 26th, 2014 @ 11:49 pm
Vispār, ja man apgalvo, ka miegs pirms pusnakts esot vērtīgāks, bet nemāk paskaidrot, kā mēra pusnakti un vai to ietekmē vai nē vasaras/ziemas laika maiņa, tad šādi ieteikumi var iet bekot.

Jūtos gudra, jā. Es vispār pēdējā laikā jūtos gudra. Darbs tāds.

un kā lai tagad pastrādā?Jun. 25th, 2014 @ 11:13 am
Sireāla sajūta, vakar pamodos tīreļa vidū un vēroju saullēktu, šorīt sēžu pie virpas, mati frizūrā "izgāju no mājas slapjiem, tagad jau sausi". Pagaidām esmu noslogojusi sevi ar visādām figņām, bet figņu saraksts tūlīt izbeigsies. Un man jau tā bija privilēģija uz vēlo rītu pēc vēlas ielidošanas.

cik vienam cilvēkam var būt guļammaisi?May. 17th, 2014 @ 10:02 pm
Man ir divi guļammaisi. Noteikti, ka vairums cilvēku, kam nav neviena, skatās uz mani kā dīvainu, taču tam ir ļoti saprātīgs pamatojums. Reiz man gribējās tādu maziņu guļammaisu, ko var ielikt somā un un pēc tam tur vēl paliek vietas skriešanas apaviem un citām lietām, un es nopirku tādu. Daudz naudas man tolaik nebija, un es nezināju, ka tā apakšējā temperatūra nenozīmē reāli guļamu temperatūru. Nu tas bija pirmais guļammaisa pirkums manā dzīvē. Tagad šis guļammaiss labi noder lidostu gulēšanai un tamlīdzīgi.

Pēc kāda laika, kad iepriekšējā guļammaisa nederība zemākajai no norādītajām temperatūrām bija pārbaudīta praksē, nopirku sev ļoti siltu guļammaisu. Ar tagadējo prātu būtu piekrājusi vēl mazliet, lai sanāktu dūnu guļammaisam, bet nu, atceroties piedzīvojumus ar iepriekšējo, galvenais kritērijs bija siltums. Tā nu man ir ziemas guļammaiss, kam komforta tempretūra ir zem nulles, man tas ļoti labi der ap plus desmit grādiem, līdz pat nullei. Guļammaiss ir ļoti smags un liels, uz muguras nenesams.

Arī vīrietim ir divi guļammaisi, gan iegādāti otrādā secībā: siltāks un lielāks un mazāks un plānāks.

Vai tas būtu saprātīgi iegādāties divus vidēji siltus guļammaisus? Kuru galvenā īpašība ir — tos var savilkt kopā un gulēt kā vienā guļammaisā? Vai arī tas būtu pārspīlēti cilvēkiem, kas guļammaisos nakšņo kādas desmit-divdesmit reizes gadā? Man redz ļoti padodas sevi pārliecināt par jebko, ko man uz karstām pēdām sagribas iegādāties.

MĀCĪBU VIDEO PIEEJAMĪBA INTERNĀTA PORTĀLOSJan. 31st, 2013 @ 05:17 pm
Stāsta, ka krievu jaunieši ir konkurētspējīgāki par latviešu jauniešiem, jo lieliski zinot gan krievu, gan latviešu valodas, kamēr latvieši krieviski parunāt vēl drusku, bet parakstīt gan nemaz.

(No kāda bakalaura darba satura rādītāja nevis pavirši uzklabināta random teksta. Nu labi, otrais to pirmo neizslēdz.)

Citas mājvietas meklējumi ir nebeidzams jautrības avotsJan. 29th, 2013 @ 12:47 pm
Dzīvokļi ir mēbelizēti

Dzīvoklim nepieciešams viegls kosmētiskais remontsJan. 26th, 2013 @ 12:41 pm

Jan. 14th, 2013 @ 08:40 pm
Apbrīnojami, kā internets maina pasauli. Rau, vakcinācijas tēma. Ir censoņi, kas pilnām mutēm bļauj, ka potes ir inde. Piemēram: http://www.calis.lv/forums/tema/18112920-vakcinu-un-potesanas-problemas-4serija/3/

Nu lūk. Un ir cilvēki, kas informāciju par ārstēšanos un veselību meklē internetā. Un uzgūglē šādus. Un sāk visā nopietnībā ticēt. Un potēšanas kalendārā iekļautās papillomas vīrusa, rota vīrusa un vējbaku vakcīnas palielina viņu noslieci ticēt šitādiem. Bet ziniet, uz malkas šķūnīša ar viskautkas uzrakstīts.

Tādēļ klausu gorgonas padomam un veru vaļā zinātniskus rakstus. RSU pieeja man nav, bet LU arī šo to abonē. Galu galā, esmu augstās skolās mācījies cilvēks, piedevām mazliet apgrābstījis ķīmiju, gan jau sapratīšu. Iešūpošos ar diezgan populārzinātnisku tekstiņu: Anna Kata, Anti-vaccine activists, Web 2.0, and the postmodern paradigm – An overview of tactics and tropes used online by the anti-vaccination movement, Vaccine, Volume 30, Issue 25, 28 May 2012, Pages 3778-3789

Man vēl nav bērnu. Bet kādreiz būs. Un kas zin', kā grūtniecības hormoni ietekmēs manu veselo saprātu. A pierakstu, tādēļ, lai pati labāk atcerētos.

Vai laulības gredzens ir dokuments?Sep. 5th, 2012 @ 10:15 pm
Eu, tajā arodskolā ir forši! Galvenokārt tāpēc, ka forši cilvēki. Viens no priekšmetiem ir saskarsmes psiholoģija, tante mūs izdancināja ar iepazīšanās spēlēm un vārdu mācīšanās spēlēm un tad pēc saraksta apjautājās, kurš nāks, kurš nenāks. Man ieliks universitātē apgūtās psiholoģijas atzīmi un miers. Jā, bet topošās lietvedes vakara grupā vairumā ir sakarīgi cilvēki. Liels īpatsvars tādu ar pamestām studijām. Atmosfēra daudz jaukāka nekā jauno veiksminieku intelektuāļu sabiedrībā, tādu, kuri pēc vidusskolas zinājuši, ko grib, pēc pieciem gadiem izkāpuši no vilciena ar maģistra grādu. Dzīvē aplauzušos cilvēku sabiedrība. Ir viens skuķis, uz kuru skatos un mēģinu atcerēties sevi pirms pieciem gadiem. Ir aizdomas, ka biju stipri līdzīga, es laikam sev stipri kristu uz nerviem.

Viena meitene pēc nodarbības atzina, ka neko nesapratusi. Liku aiz auss: kā ievērot, ka raitajā stundā kādi nesauc piemērus un neatbild uz jautājumiem klasei, ja grupā ir vairāk kā 30 cilvēki?

Un protams, galvenokārt arodskolā ir forši, jo pašu galveno priekšmetu, lietvedību, māca gudra tante. Un neslikti māca.

Vēl arodskolā ir forši, jo svītroti jau divi mācību priekšmetu un visu paspēt izskatās reālāk.

Arlabunakti, dārgie draugi, vairs garumgarus aprakstus par arodskolu no manis negaidiet. Rīt pirmā fizikas stunda.
Tags:

Runas ir garas, darbs ir īssSep. 4th, 2012 @ 03:41 pm
Šodien man bija pirmā datormācība un pirmā ātrrakstīšana. Vispār jau abus māca viena un tā pati tante, kas vienlaikus ir arī grupas audzinātāja, un dalījums tāds tīri mākslīgs. Nodarbība bija ievērības cienīga ar to, ka mēs datoriem nepieskārāmies. Tantei patīk runāt.

Par ko tad mēs runājām? Par iekšējās kārtības noteikumiem, par to, ka MyKoob būs ātrākais pēc pāris nedēļām, par organizētu nokavēšanu, par stipendijām, par klases uzkopšanas un miskastes iznešanas dežūrām, par to, ka šis tas ir grupas iekšējās lietas un jo mazāk zina ārpus grupas, jo mierīgāka dzīve mums pašiem. Nākamnedēļ uz skolu nākšot bankas pārstāvji, lai visiem atvērtu kontus un izgatavota skolēna ISIC.

Pēc tam mēs iepazināmies. Audzinātāja stāstīja par savu privāto dzīvi, gribēja, lai mēs par savējo stāstām. Tā nu šajā pusgrupā — krietni tukšākajā pusgrupā, jo tā ir rīta pusgrupa — ir cilvēki no 20 līdz 37, bārmeņi, studenti, Rimi kasiere, kas pametusi ķīmijas studijas un meklē dzīves jēgu, diplomēts pavārs, kam riebj viņa profesija, sieviete, kas jau strādā par lietvedi un kam vajag papīru un varbūt ko arī drusciņ uzzināt. Sevi iepazīstināju kā kašķīgu personu, kam patīk pagrūtināt sev dzīvi.

Mācīšos rakstīt pareizi — ar desmit pirkstiem. Datormācībā cerams izliks atzīmi par skaistām acīm balstoties uz universitātes papīriem. Par saskarsmes psiholoģiju gan mani māc šaubas, vai manas daudzās un dažādās psiholoģijas būs gana labas.

Un vēl uzzināju, ka oficiāli prakse ir piecas dienas nedēļā astoņas stundas dienā. Gribi ko sakarīgāku, meklē praksi pats. Ceru nopraksēties skolā, kurā strādāju. Tas ir biedējošākais fakts tiem daudzajiem, kas man atzinušies, ka ar domājuši par šo arodskolu.
Tags:

Vai tas ir cirkus?Sep. 4th, 2012 @ 09:08 am
3. septembris
Šobrīd notiek Svinīgais mācību gada sākuma pasākums aktu zālē. Pasniedzēju sastāvs uz skatuves — praktiski visi virs 55. Izglītojamie vakara grupā — pārsvarā pieauguši cilvēki.

Grupas sarakstā bija obligāti jānorāda telefona numurs. Kā zināms, telefona numurs ir tāda ļoti privāta informācija. Man, ziniet, dikti nepatīk saņemt zvanus par visādām svarīgām darīšanām pēcpusdienas snaudas vai rīta seksa laikā. Pat ja zvanu neceļ, process ir iztraucēts. Apjautājoties kļuva zināms, ka telefona zvani ir veids, kā paziņot par pēdējā brīža nodarbību izmaiņām. Un MyKoob tās nevar ielikt, jo to dara tikai skolas datoradministrators, kurš var nebūt uz vietas. Īsziņas neeksistē, e-pasti neeksistē, iekšējās MyKoob ziņas neeksistē. Tikai citas domas un darbus pārtraucoši, ceļā esot nedzirdami telefona zvani.

Skolā ir bezvadu tīkls, kura parole audzēkņiem netiek izpausta. Audzēkņi pārlieku noslogojot tīklu un rodoties problēmas ar svarīgajiem skolas darbiem, zin kā, mūsdienās viss esot datorizēts, saslēgts sistēmās. Aizraujoši, vai ne? Diez, kāpēc tad tās sistēmas tiek dublētas pa vecam? Akjā, un vēl visi, kuriem nepieciešamas izziņas, nu tur Rīgas Satiksmei un vēl, tika nobrīdināti atķeksēties sarakstā un pacietīgi gaidīt kādu nedēļu. Jo skolā uzņemti 400 cilvēki un tas ir dikti daudz. Pirms dienas dzirdēju līdzīgā intonācijā teiktus vārdus, tikai par universitāti un pieciem tūkstošiem. Universitāte izziņas gan spēj iedot pēc pieprasījuma un fiksi. Un Rīgas Satiksmei šīs ziņas (aleluja!) tiek padotas automātiski. Mjāāā, četri simti cilvēku, tas nav joks.

Vēl direktors pieteica, ka atstāt mašīnas/motociklus/riteņus skolas priekšā ir stingri aizliegts. Kā varēja noprast, tāpēc, ka tur ir zīme apstāties aizliegts un ir zagļu nedrošs rajons. Īsti nenoprasīju, vai uz savu atbildību tiešām nedrīkst slēgt riteni, pāri ielai nav tik ērtas vietas, kur pieslēgt. Aizliegums gan izskanēja ārkārtīgi nopietni, nu redzēs vēl, kā būs.

Vēlāk
Grupas audzinātāja un datormācības pasniedzēja vienā personā ir gana sakarīga tante un atzīst, ka atsēdēt neliks. Oficiāli datormācība paredzēta no pilnīgas nulles līmeņa — kas vispār ir laba lieta. Vai krievu valoda arī būs no nulles līmeņa, ja mums paredzēta krievu valodas stilistika? Vai arī es būšu nesekmīga kādā priekšmetā?
Tags:

Ir man kāds virpotājs vēl?Aug. 30th, 2012 @ 08:30 pm
29. augustā
Vai atceraties, ka stāstīju par iestāšanos arodskolā? Nu lūk, pēc dokumentu iesniegšanas es vēl nebiju uzņemta, lai cilvēks būtu uzņemts, ir personīgi jāierodas uz uzņemšanas komisiju augusta beigās. No diviem piedāvātajiem laikiem man agrākais nederēja, saņēmu nozīmējumu uz 29. augusta plkst. 10.10 Par laimi — rakstisku.

Šorīt aizelsusies 10.11 ieskrēju vidēja izmēra zālē, pilnā ar vīriešu dzimuma pārstāvjiem sākot no piecpadsmitgadīgiem vēl pubertāti nepārdzīvojušiem puisīšiem līdz sirmiem bārdaiņiem. Pa vidu šai skalai bija arī kārtīgi būdīgi tēvaiņi, inteliģenta paskata jaunieši un dažas paskarba izskata sievietes, nepilngadīgajiem uz uzņemšanas komisiju bija jāierodas kopā ar kādu no vecākiem.

Spēros tik pie dikti aizņemtas sievietes pie galdiņa ar savu vēlmi iestāties lietvežos. Ak! Līdz šim brīdim šī ir stāsta dramatiskākā daļa, jo saņēmu pretī makten piktu atbildi, ka lietvežiem bija jānāk 24. augustā un lietvežiem grupas jau ir nokomplektētas. Pēc šīs atbildes piktā sieviete pievērsās nākamajam papīram, uzskatīdama situāciju par noslēgtu.

Kāda laime, ka man bija tas papīrs! Arodskolas veidlapa, uz kuras ar dokumentu pieņēmējas rokas uzrakstīts šodienas datums un ir viņas paraksts! Tā nu tagad es jau divdesmit minūtes sēžu vestibilā starp par metinātājiem kļūt gribošiem puisīšiem un vīriešiem un gaidu. Pēc brīža iešu painteresēties, cik man ilgi jāgaida.

***

Labā roka šeit nezina, ko dara kreisā, nepagāja ne pusstunda, kad otra komisijas tante apjautājās, ko še gaidu, aizveda uz kabinetiņu, ierakstīja mani sarakstā, sauca pa sauli un tā tālāk. Nu redzēsim, kā man izdosies katru vakaru pavadīt arodskolā. Nākamā sērija pēc trešā septembra!

30. augustā
3. septembris būs interesants, no rīta būšu skolotāja, pusdienslaikā studente, vakarā arodskolas skolniece. Vienā skriešanā — tātad sapucēšanās izpaliks, jo ritenis ir nepieciešams.
Tags:

Vakara izklaidesJul. 29th, 2012 @ 11:00 am
Ja pretinieks scrabble spēlējot lieto tādus vārdus kā lewd, var tikai pabrīnīties, kā vēl var pamanīties zaudēt ar godu nevis zaudēt bezcerīgi.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba