Baumas uz robežām

About Baumas uz robežām

May. 24th, 2017 @ 10:37 pm
[info]honeybee
Also, šodien uzzināju, ka sievietes kopojas ar lieliem meža kaķiem, pēc tam fiksi nodara to ar savu vīru, iznēsā gan kaķēnus, gan cilvēkbērnus, piedzemdē kaķēnus atsevišķi un atstāj termītu pūznī, un tad tikai dzemdē cilvēkbērnus. Kaķēni izaug un kļūst par lieliem meža kaķiem, kuru skatiens nozīmē nāvi. Tās nav visas sievietes, tikai kaķdzemdētāju meitas, un viņas var atpazīt pēc tā, ka viņas nodarbojas ar homoseksuālām praksēm. Izmantojot no saknēm savītus peņus.

/Evanss-Pričards

May. 24th, 2017 @ 09:01 pm
[info]veed_logs
Ja skatās televīziju, tad daudz ko interesantu var uzzināt. Piemēram par jaunēkli, kas skrien apkārt Latvijai:
https://www.mapon.com/apskrien-latviju/

Mērķis ir ļoti ambiciozs - katru dienu pa 100km, tas ir ļoti daudz. Baigi jau negribās, lai čalis sapiš veselību, bet laikam bez tā šādu pasākumu nav iespējams veikt. Negribētos, lai sanāk pēc Ušakova parauga, kad paša uzliktais spiediens liek iet pāri savai veselībai. Bet izskatās, ka viņam pašam un viņa atbalsta komandai tomēr ir pietiekami daudz prāta, lai nedarītu galīgas stulbības, piemēram, dabūt nopietnu traumu un ar to spītīgi turpināt līdz nobeidzošajam noslēgumam.

Vārdu sakot, ieraksts tapa, lai es neaizmirstu par šo pasākumu un aizbrauktu paskriet kopā ar šito čalīti, domāju, ka ir jāatbalsta. Tāds, cik saprotu, arī ir viņa mērķis - iesaistīt arī citus [līdz]skrējējus.

Tikko iedomājos - loģistika būs mans vājais punkts. Kā tikt līdz skriešanas vietai un pēc tam atpakaļ uz mašīnu? Jāpadomā.

Pārdomas par apziņuMay. 24th, 2017 @ 01:30 pm
[info]panacea
Aiz neko darīt un tāpēc, ka interesē, brauzēju inernetus par jaunākajiem atklājumiem apziņas jomā. Uzzināju, ka neirozinātnieki nonākuši pie vienošanās, ka visiem dzīvniekiem arī ir apziņa (vs ka dzīvnieki ir instinktu vadītas mašīnas). Secinājums, kāpēc dzīvniekiem ir apziņa, ir no tā, ka dzīvniekiem ir tādas pašas smadzeņu struktūras, kā mums, kas izraisa apziņu, kā arī vienādi eksperimenti un farmakoloģiskas vielas izraisa līdzīgus efektus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Jāsaka, ka man personīgi šitais nav baigais pārsteigums, jo es savulaik pētīju gan hipofīzi, gan hipotalāmu un tā tiešām ir -- esmu savām acīm skatījusi un rokām taustījusi visa veida smadzenes. Bez tam, tālāk ir secināts, ka prefrontālā garoza, ko parasti min kā personības centru, nav obligāts nosacījums apziņai. Putniem (kas visi pieder pie dinozauru atzara (man šis fakts ārkārtīgi patīk)) un astoņkājiem ir smadzenes pilnīgi savādākas, yet apziņa ir tāpat.

Apziņa kā tāda pēc jaunākajām teorijām ir integrācijas centrs visa veida stimuliem. Un apziņu mēs zaudējam katru vakaru aizmiegot, kā arī samazinām daydreamojot. Vēl interesanti ir, ka pie organisma sasalšanas apziņa kļūst lēnāka, bet pie karstas temperatūras aģitēta un var būt pat halucinācijas. Apziņa ir limitēts lielums un mēs varam vērst uzmanību tikai uz limitētu daudzumu stimuliem, kas paralēli noved pie daudzu citu stimulu neuztveršanas. Spēja uztvert samazinās ar vecumu, bet uztvere kļūst precīzāka. Šeit man gribās spekulēt vēl tālāk un skaidrot dzīves ātruma palielināšanos novecojot ar to, ka jo lielāks vecums, jo vairāk dzīvot var autopilotā. Jo vairāk dzīvo autopilotā, jo mazāk dzīvi uztver, hence mēs vnk nepamanām dzīves paiešanu. Jo vairāk jaunu iespaidu, jo vairāk tos atceramies, jo piepildītāks un subjektīvi lēnāks laiks. Tā piemēram reāli bīstamās situācijās šķiet, ka laiks paiet slow-motion, kaut gan eksperimenti rāda, ka nekāds slow-motion nepastāv -- acis un ausis neuztver signālus labāk šādās situācijās. Bet tā kā pilnīgi visa uzmanība tiek maksimāli pievērsta notikumam (plus aktivēti atmiņas centri), tad laiks šķiet, ka virzās lēnāk.

Un beigu beigās -- es esmu 100% pārliecināta, ka nekāda pēcnāves dzīve neeksistē. To pat ir ārkārtīgi viegli iztēloties, jo mēs neatceramies neko pirms dzimšanas un tieši tāpat es esmu 100% pārliecināta, nekāda apziņa pēc nāves arī nepastāv. Tas gluži vienkārši fiziski nav iespējams, jo nomirstot smadzenes ir cupļurkt, un nekādi procesi pilnīgi un galīgi vairs nav iespējami. Un jāatzīst, tas pat nav biedējoši dzīvot ar šādu apziņu - es varu neiespringt par kaut kādu pastaro tiesu, nāve neliekas biedējoša (nomiršana gan -- tas mēdz sāpēt) un var mierīgi koncentrēties uz simple pleasures of everyday life. Pēcnāves dzīve man ir kā Salatētis vai Lieldienu zaķis, labs joks.

mostas daba, mostas rajonsMay. 24th, 2017 @ 08:47 am
[info]bljanna
Ziemā rajons, lai arī vienmēr atstāj drusku šaubīgu iespaidu, jo ir arī tādi etiķi, kas lieto spirtotos pažobelēs vai pie tirgus stūriem jau vai vēl septiņos no rīta par spīti salam, tomēr ir kluss un neapdraudošs - tie paši minētie rajona iemītnieki pārsvarā nav uz agresiju vērsti, jo gluži vienkārši nav tajā ieinteresēti vai nav spējīgi tādu veikt (tieši tik augsts un konstants ir etiķa saturs viņu asinsritē). Bet nu silto sezonu ārā bauda arī visi tie, kas ziemās dažādos veidos piekopj savu atšķaidīto dzīvesveidu kaut kādās nebūt telpās. Un pēdējos vēlajos vakaros vai jau naktīs, nākdama mājās, rajons sevi atklāj visā spozmē. Šķiet, ka ir skaidrības un saprāta dekadence, viņi lien laukā no pakšiem un pažobelēm gluži kā zombiji filmās. Svin dzīvi un siltumu. Man uzreiz ir skaidrs, ka potenciāli visbīstamāmie ir tie, kas vēl turas kājās. Tie, kas vārtās vienatnē, divatā vai bariņā pa zālienu vai ietvēm, ir plus/mīnus nekaitīgi pat tad, ja man kājās ir 9 centimetru papēži. Tiklīdz parādās kāds staigāt varošs, nemiers strauji pieaug. Un uz to puisi, kas pagājušās ceturtdienas naktī visu ceļu man sekoja uz mājām (kā beigās izrādās, protams, pilnīgi nekaitīgi, jo dzīvo blakus mājā), es atskatījos vienā laidā, tajā pašā laikā cenšoties neizrādīt ne mazāko pazīmju satraukumu.

Bet ārā ir mans mīļākais zaļums. Viss ir sulīgs un lekns, un dzīvot gribošs.
Sestdien pa vidu darbiem aizstaigāju uz Ivana kapiem. Tur, kā vienmēr, viskautkas interesants. Atradu mūķeņu kapus. Uz krustiem rakstīti i viņu sakrālie, i profānie vārdi. Piemēram, монахиня Матрона, в миру Власова Татьяна Власовна; монахиня Онуфрия, в миру Алексина Анастасия Васильевна; монахиня Евпраксия, в миру Павлова Евдокия Павловна utt. Visas dzimušas 19.gs. 70.gados, mirušas - 20.gs. 50.gados. Tā, lūk.
Akurāt skan: Moby - Gone To Sleep
Tags:

May. 24th, 2017 @ 08:28 am
[info]honeybee
Visu laiku pieķeru sevi pie domas "kādreiz es mācīšu studentiem šo kursu un tad es ieviesīšu šādu vērtēšanas/mācīšanas/darba procesa metodi..."
Ko es sākotnēji, protams, uztvēru kā augstprātības un stulbuma sajaukumu, ajmīn seriously, pati nevar normāli darbus uzrakstīt un tagad citiem mācīs?
Tagad man sāk šķist, ka tā actually ir laba ideja, tbš, nevis kursu pasniegt, bet sastādīt Savu Metodi Kā Pareizi Pasniegt Kursus Bļe, un izmēģināt to uz sevis, jo acīmredzami man ir problēmas ar citām autoritātēm, kamēr sevi es actually mēdzu klausīt un ņemt vērā
Un tas būtu incredibly fun also, gluži kā bērnībā spēlēties ar lellēm UN kā izdomāt sistēmu UN kā mācīt UN kā mācīties

Plus man būtu kam ieviest tādus vērtēšanas kritērijus kā "izlasījis 10 nesaprotamus tekstus, pielāgojis savu stilu visnesaprotamākajam: -1 balle"

May. 24th, 2017 @ 08:01 am
[info]honeybee
Stella: Mammu, kāpēc Sarkangalvītei nav tētis? ... Es zinu, tas labais mednieks ir viņai tētis. Es jau izdomāju, kāds viņš izskatās. Gribi, es tev izstāstīšu, kā viņš izskatās? ... Viņam ir brūna āda. Tumši brūna āda, un melni, īsi mati, un labajā pusē kabatiņā viņam ir tāds mazs nazis, bet kreisajā pusē visādi instrumenti. Tā es izdomāju.
Tags:

May. 24th, 2017 @ 02:00 am
[info]krii
Nevis "ja Dieva nav, tad viss ir atļauts", bet gan - "ja nāves nav, tad viss ir atļauts". Visas kļūdas labojamas, piedodamas, aizmirstamas, izlīdzināmas - tātad mazbūtiskas. Tikai galīgas un neatgriezeniskas izvēles ir nopietnas.

socializācija ar robotiemMay. 23rd, 2017 @ 10:15 pm
[info]barbala
Es, piemēram, esmu labi audzināta un pateicīgu PALDIES! saku arī RIMI pašapkalpošanās termināļiem un bankomātiem.
Jācer, ka mūsu jūtas ir abpusējas.

Par rabarberiemMay. 23rd, 2017 @ 09:46 pm
[info]krii
Rabarberiem piestāv vaniļa (es tagad nerunāju par seksu), un vēl viņiem piestāv sasmalcināti zefīri. Un bezē. Un maskarpone, es noteikti jau teicu. Un karamelizētas auzu pārslas. Un siera kūka. Un putukrējums.
Vārdu sakot, rabarberi ir iespēja miljons veidos aprīt miljonu kaloriju. Un tas ir jādara, jo ir maijs, nakšu vairs nav, ir tikai jādzīvo - lidz izmisumam intensīvi un enerģiski.

SķērmiMay. 23rd, 2017 @ 10:00 am
[info]panacea
Bāc, šausmas Mančesterā.

May. 22nd, 2017 @ 01:24 pm
[info]krii
Rabarberu laiks. Dzīve garšo labi.

JKP meklē novērotājus pašvaldību vēlēšanāmMay. 22nd, 2017 @ 07:31 am
[info]indulgence
Ir svarīgi, lai 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās tiktu ievēroti visi normatīvie akti, kas uz tām attiecas – vajadzīgi novērotāji. Domāju, virtuves politologiem un studentiem dalība tajā varētu būt interesanta pieredze.

Jaunā konservatīvā partija (neokonservatīvie) aicina brīvprātīgos nodrošināt vēlēšanu apgabalu iecirkņos savu novērotāju klātesamību, aicina visus novērotājus un interesentus (Rīgā vien nepieciešami vēl aptuveni 90!) uz semināru, kas notiks:
Sestdien, 27. maijā, plkst. 15.00
Struktoru ielā 14, Rīgā (Agroresursu un ekonomikas institūts), otrajā stāvā - mazajā konferenču zālē.
Karte: https://goo.gl/maps/d9C4CpzZKVx

Pirms tam vēlams izlasīt Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu https://www.cvk.lv/macibukurss/ (Reģistrēt jaunu lietotāju -> Loma: Partijas novērotājs -> Pašās beigās pieteikuma anketa kļūšanai par brīvprātīgo novērotāju nav jāaizpilda, jo JKP novērotāji iecirknī ieradīsies ar partijas pilnvarojumu).

Novērotāju vārdu, uzvārdu, personas kodu, (telefonu, e-pastu), paziņot Marijai Balcerei (Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabalā) SMS veidā pa tel. 29 495 596, e-pasts: balceremarija@inbox.lv , https://www.facebook.com/marija.balcere , vai attiecīgās JKP nodaļas vadītājam.
Tags:

May. 21st, 2017 @ 05:09 pm
[info]honeybee
Īstenībā major discovery no tā, ka tev ir 35+, ir tas, ka pēkšņi atveras milzīga pasaule ar cilvēkiem, kas tev ir seksuāli pieejami (nu tb nevis tā, ka visi tagad *reāli* ir briesmīgi pieejami, bet tā, ka tu vari par viņiem leģitīmi domāt)
Ajmīn tad, kad tev ir 15, vai, teiksim, 20, tad vīrietis vecumā 50+ vienkārši nav seksīgs (izņemot nenormāli retus gadījumus, un, piezīmēsim, pat šos retos gadījumus parasti totāli sabojā tas creepy veids, kā tas 50+ gadnieks izrāda tev savas simpātijas)
Bet, ja tev ir 35, tad cilvēki savos, nu, 18+ (ahem, vai kad nu tas ir legāli) vēl joprojām var šķist seksuāli pievilcīgi (tu taču atceries, ka tas bija forši tad, kad tev bija apmēram tikpat) un tajā pašā laikā tāds 50+ arī var visnotaļ patikt bez sajūtas "akdies, ja viņš man patīk, značit pedofīls kaut kāds"

Vārdsakot es to nevaru precīzi noformulēt, bet tā ir nereāli forša sajūta

May. 21st, 2017 @ 12:38 pm
[info]krii
Beidzot pienācis brīdis, kad pasaules skaistums ir tik intensīvs, ka robežojas jau ar šķebīgumu un gandrīz sāk smacēt, bet tomēr noturas.

May. 21st, 2017 @ 09:57 am
[info]bozena
Vakar, atgriežoties no Mazpilsētas, saņēmu dienesta uzdevumu nopirkt, atvainojiet, paketes. Tā nu bez divdesmit desmitos nolēmu iekāpt vietējā, ne visai tīrajā mazlielveikalā ar dīvaino personālu un savādo piedāvājumu. Tur plauktos vienuviet ir tādas mantiņas, ka nenopriecāties. Vari stāvēt un aplūkot silikona pīrāgu ieziešanas otiņas, sakņurīves, ekoloģiskās kukurūzas galetes, krievu kosmētiku (no ekoloģiskām saimniecībām, vecmāmiņa Nastja vākusi rītausmā tās drogas) par eur 1.95, kaķu barību, tīrāmos līdzekļus, brieža gaļas desas un garu alkohola plauktu un just, kā mirkļi rindojas mūžībā.
Neko lielu nedomājot sametu groziņā 3 pakas higiēnisko pakešu dažādiem dvēseles noskaņojumiem, sviestu, tomātus, kā arī kolekcijas lepnumu - divas rozā (!) boksertipa sieviešu apakšbikses ar ieaustām sirsniņām par 0.79 eur, lai pakaitinātu savas jaunkundzes, bet būtībā produkts brīnišķīgs savā stulbumā un stereotipos, atsauc atmiņā pantalonus, kādus vienīgos mana omīte atzina par labiem, un ir noderīgs Grūtajās dienās, jo piežmiedz tevi visur. Pie tam ķīniešu mērvienības Eiropā pazīst tikai XL, tā kā nav te ko lepoties ar saviem parametriem.

Kad groziņš jau bija nokomplektēts, pamanīju, ka darbībā ir tikai viena kase, bet rinda stiepjas līdz pat saldētajiem produktiem.
Ha, es nedomāju atteikties no savām paketēm, un iemetu groziņā arī kafijas paku.
Rindā pa tam lāgam bija sabriedusi revolucionāra situācija, tika solīts sūdzēties, veikala vadība tika aicināta demisionēt, jo kļuva skaidrs, ka visi nepagūs iegādāties savu alkoholu. Taisnības labad jāsaka, ka pusei rindas grozos bija sviesti, pieni un cīsiņi, un arī alkoholu lielākoties pārstāvēja pāris aliņi uz nakti, nevis stiprās frakcijas.
Kasiere strādāja tik lēni, ka ar viņu lepotos jebkurš lēnā dzīvesveida popularizētājs. Kopumā viņas kustības atsauca atmiņā divpirkstu sliņķu barošanās īpatnības.
Es par savām apakšbiksiņām norēķinājos tieši pl.21.55, lepni paziņoju, ka maisiņš nevajag, un ar izpildīta pienākuma apziņu atstāju veikalu, bet aiz manis palika nepiepildītu vēlmju jūra.

May. 21st, 2017 @ 12:50 am
[info]bozena
Nebiju redzējusi šādu
http://www.channel4.com/programmes/our-guy-in-latvia
Mīlīgi par Gaja latviešu vectēvu, varbūt drusciņ vienkāršoti, bet no otras puses, kurš tur spēj iedziļināties visās tajās peripētijās.

Latvieši varMay. 20th, 2017 @ 05:39 pm
[info]panacea
Šoreiz pat nav sarkasms. Latvietis izdomājis šķīvi, kas ļauj notievēt -- un visiem patīk!

https://www.theguardian.com/society/2017/may/20/want-to-lose-weight-eat-in-a-crinkly-plate-obesity

Par atkarību ārstēšanuMay. 20th, 2017 @ 09:03 am
[info]racoon
Tas ka Ķīnā ir nogriezts feisītis, ķubiks un džīmails, izrādās nav nekāda tukša diršana, bet fakts. Bez feisīša dīvaini un varbūt ka labi ka viņa nav, jo būtu piespamots ar visādām trešbildēm - te es pie palmiņas, te es ēdu sūdu, te es ar "mazajiem" un nevinam neko neizskoši gigabaiti ar debesskrāpjiem. Toties Šanhaja man beidzot izskaidroja angļu vārda "vibrant", kas minēts visos aprakstos būtību. Tiešo tulkojumu nezino joprojām, bet fīlings te ir "vibrant".

May. 20th, 2017 @ 01:10 am
[info]krii
Šonakt ārā pat zvaigznes ir siltas.

May. 20th, 2017 @ 12:13 am
[info]krii
Kopš ārā beidzies sniegs, Ričmonds šņauc pienenes.

May. 19th, 2017 @ 06:46 pm
[info]veed_logs
Maratona skriešanas speciālists:
http://www.tvnet.lv/sports/hokejs_2017/660948-kalvitis_sajutas_ka_pec_gara_maratona_skrejiena

(varēja vēl pakomentēt, cik tieši gara ir šī garā maratona distance)

Bet tas man atgādināja ar par pārējiem garo distanču skriešanas speciālistiem:
http://jauns.lv/raksts/izklaide/224677-bijuso-prezidentu-gunti-ulmani-celojuma-peru-sakoz-piraija
(foto galerija ir jauka)

psihosomatikaMay. 19th, 2017 @ 01:55 pm
[info]ezss
lasot studentu darbus, jūtu nepārvaramu vēlmi prokrastinēt

Piebilde: priecāšos par "prokrastinācijas" latvisko versiju komentāros. Es ar savu logopēdisko defektu to prokrastināciju nemaz nevaru normāli izrunāt :)

May. 19th, 2017 @ 11:45 am
[info]krii
Diena ir tik daiļa, ka pat paģiras izgaist.

aaaaaaa! gribēdams šādi nevarēsiMay. 19th, 2017 @ 10:13 am
[info]barbala
Kā es jums sak' – par jebkuru asāko stratēģiju, žilbinošāko smalkplānu un niansēs dziļi iekodētiem nolūkiem,
vienmēr vienmēr vienmēr simtiem reižu stiprāka būs homo sapiensa naturālā natūra.

Attēlā - meita mīļi apskauj savas mātes slepkavībā apsūdzēto un "pirms termiņa no cietuma atbrīvoto" tēvu.

Somiņa! Mirstu sajūsmā, betonēju augstumā.

https://www.instagram.com/p/BUHk1diFKy3/

RrrrrrromantiķisMay. 19th, 2017 @ 09:43 am
[info]kjiimikjis
Pirms kādiem gadiem diviem-trim reiz gadījās novērot tādu amizantu ainiņu. Bija vasara, un es gāju pa ielu, un tobrīd biju nonācis gandrīz pie vienas baznīcas stūra. Pretī man ne visai ātri skrēja kāda sportiska jaunkundze. Ļoti glīta, un tā kā vasara, un tā kā viņa tāda sportiska, tad arī atbilstoši ģērbusies. Viņa bija tik tikko paskrējusi garām atvērtajām baznīcas durvīm, kad pa tām iznāca kāds vīrs. Šo vīru es jau iepriekš biju ievērojis pie šīs baznīcas (regulāri sanāk dienas gaitās iet tai garām), tik bieži, ka pieņēmu, ka viņš ir vai nu baznīcas darbinieks, vai arī ļoti regulārs apmeklētājs.

Vīrs ievēroja sportisko jaunkundzi. Nu, varbūt ne visu, bet sportiskās jaunkundzes dibens, iespīlēts īsajos un pieguļošajos sportiskajos šortiņos, vīra uzmanību pievērsa noteikti. Viņa skatiens tam bija kā piekalts, un viņa sejā atplauka gandrīz bērnišķīgi pārlaimīgs smaids. Pasaule viņam bija pārstājusi eksistēt, diez vai šis vīrs, ar visu savu regulāro baznīcas apmeklējumu, tobrīd būtu spējīgs atcerēties baušļu skaitu, vai Kristus vārdu. Vai savējo. Baznīca tobrīd viņam bija pie pakaļas (nu, vismaz burtiskā nozīmē - aiz muguras), viņš bija atradis jaunu pielūgsmes objektu. Sportiskā jaunkundze man bija jau paskrējusi garām, bet viņas soļu ritmu joprojām varēja nolasīt no vīra acu ābolu kustībām.

Šodien, ceļā uz darbu atkal sanāca iet gar šo pašu baznīcu. Un pie tās ieejas stāvēja tas pats vīrs. Turpat netālu kāds pāris atvadījās - pēc atvadu bučas vīrietis devās tālāk pa ielu, bet sieviete gāja uz baznīcu. Pie ieejas stāvošais vīrs viņai laipni uzsmaidīja un pasveicināja - tas liek domāt, ka drīzāk jau darbinieks. Sieviete, atņēmusi sveicienu, devās iekšā pa baznīcas durvīm.

Un šis vīrs, līdzko sieviete bija pagājusi viņam garām, tik izteiksmīgi pieliecās, lai paskatītos iekšā pa baznīcas durvīm, ka man nav nekādu šaubu, kam bija veltīts viņa skatiens. Sejas izteiksmi redzēt nevarēju, bet spēju iztēloties to pašu pilnīgās laimes pārpilno skatienu.

Laiks mīlētMay. 19th, 2017 @ 12:34 am
[info]bozena
Kapos šodien bija aplam jauki, gluži kā Plūdoņa "Eža kažociņā", kur dūja dūc, žube velk, sēri zvana dzeguzīt'. Dzeguzes gan nebija, toties žubju pilns, un man pat likās, ka dzirdēju savu pirmo šīgada lakstīgalu. Pa Garo Garlaicīgo ielu pretī nāca steriem pārīšu, visāda vecuma, dzimumu un kombināciju, gan sadevušies rokās, gan solīdi ieķērušies elkoņos (pārsvarā elkoņos ieķeras dāmas), citi savukārt bučojās Kapos uz soliņiem, pie viena dzerot alu. Nodomāju, ka tas ir gaužām mīlīgi, un man tūdaļ sagribējās alu. Kaut kur manas melnās un nocietinātās sirds dziļumos atausa vāra atmiņa par sadošanos rokās un bučošanos uz soliņiem kā kaut ko vērā ņemamu un iepriecinošu, tomēr veselais saprāts tūdaļ indīgi piemetināja, ka neviens kandidāts neatradīsies līdz pat pašai Špicbergenai, tāpēc prātīgi būtu iet tūdaļ mājās un nomazgāt logus. Rajona kaijas savukārt pēc nodošanās romantikai un saldējuma un kino perioda atgriezušās atpakaļ sadzīvē. Droši vien sēž uz olām. Apprecējusies arī tā kaija, kuru piebaro dullā kundzīte no blakusmājas. Viņa tam zoss lieluma albatrosam liek ēdienu uz palodzes, un kaija laikam uzskata viņu par savu patronesi, jo nesen, iestājoties ligzdas pošanas trakumam, nemitīgi lidoja pie savas labdares rādīt dažādus ligzdas polsterēšanas materiālus, spalviņas, iesaiņojamā papīra stērbeles, pie viena dziļdomīgi ķērcot.

May. 18th, 2017 @ 05:24 pm
[info]honeybee
Atklājām brīnišķīgu veidu, kā risināt nepietiekamu atsauču/teorētiskā backgrounda problēmu. Viena frāze: "Diemžēl xxx (atsauce) vēl nav nonācis līdz idejai, ka..."
Top of Page Powered by Sviesta Ciba