Baumas uz robežām

About Baumas uz robežām

Par indulgences pārdomām radošās inteliģences sakarāSep. 2nd, 2014 @ 01:06 pm
[info]racoon
Artiņš šodien dikti smuki no rīta feisīti ierakstīja, kā viņš saredz to kultūras atbalstīšanu Dievzemītē un kas no tā visa var sanākt. Dikti labs ieraksts. Detaļās šeit : https://www.facebook.com/artis.buks?fref=ts

Kultūras ļaudis nesnauž un priekšvēlēšanu gaisotnē grib izspiest kādu solījumu arī sev. Tā teikt, nosolies, nosolies, un tad mēs radošies un gudrie Jūs varbūt atbalstīsim.

Pavei kāda aptaujas anķete ir iesūtīta tiem, kas par tautas kalpiem sataisījušies:



1. Vai jūsu pārstāvētā partija ir gatava aizstāvēt neatkarīgu VKKF finansējuma modeli, un kādu tieši?
2. Vai atbalstīsiet sociālā nodrošinājuma sistēmas izveidi radošajām personām, un kādu?
3. Kā jūsu partija plāno veicināt Latvijas kultūras organizāciju konkurētspēju?
4. Kā plānojat panākt kultūrpolitikas nostādnēs "Radošā Latvija" paredzēto darbavietu un uzņēmumu skaita pieaugumu radošo industriju sektorā, un cik procentiem no tiem vajadzētu atrasties reģionos?
5. Vai atjaunosiet grāmatu valsts iepirkumu publisko bibliotēku vajadzībām?
6. Kādu kultūras projektu, pēc jūsu partijas domām, vajadzētu īstenot uz Latvijas simtgadi: nacionālo enciklopēdiju, Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, Dziesmusvētku norises vietu rekonstrukciju vai vēl kādu citu?


Es nemāku ielikt bildi, nu tip printskrīnu, bet šitā tufta piedevām iesūtīta ķipo "ar roku rakstītajā fontā".

Nu vot, un labākajā Grābekļa stilistikā "kā var nesolīt", visi visko sasolīs un izpildot kaut vai 1/10 no solītā kādi pāris simti cunftīgu spalvas meistaru atkal varēs gulēt uz grantiņiem un radošajām stipendijām.

1. septembrisSep. 2nd, 2014 @ 07:28 am
[info]kihelkonna
ir beidzies likumsakarīgi. pēc ōmiņa dāvinātās saldumu turzas mz visu nakti briesmīgi kasījās, bet mm sūdzas par stiprām vēdera sāpēm (vēderi šiem parasti ir izturīgi).

vai, vai, vai.

(tās problēmas, protams, ir aiz pārāk labas dzīves.)

dažas grāmatas par Ķīnas vēsturiSep. 2nd, 2014 @ 05:57 am
[info]indulgence
Tā kā nomadi nedrīkst pārāk apaugt ar mantām, jo tiem mūždien jābūt gataviem pie laiku maiņām sarullēt jurtu un doties labāku ganību meklējumos, turpinu tīrīt grāmatplauktus. Šoreiz kādam tiek dota iespēja glābt no izsūtīšanas uz Getliņiem ko mazliet par Ķīnu:
- Доронин Б.Г. Столичные города Китая: Учебное пособие - издательство Санкт-Петербургского университета: СПб., 2001 - 120 с. ISBN 5-288-02569-X
- Попова И.Ф. Политическая практика и идеология раннетанского Китая. - Восточная литература РАН: Москва, 1999 - 279 с. ISBN 5-02-018027-0
- Жюльен Ф. Путь к цели: в обход или напрямик. Стратегия смысла в Китае и Греции. - Московский философский фонд: Москва, 2001 - 360 с. ISBN 5-85133-062-7
- Крюков В.М. Текст и ритуал. Опыт интерпретации древнекитайской эпиграфики эпохи Инь-Чжоу. - Памятники исторической мысли: Москва, 2000 - 464 с. ISBN 5-88451-093-4
- Васильев Л.С. Культы, религии, традиции в Китае. - Восточная литература РАН: Москва, 2001 - 488 с. ISBN 5-02-018244-3
- Конфуциева летопись "Чуньцю" (Весны и осени). / пер. и прим. Н.И. Монастырева - Восточная литература РАН: Москва, 1999 - 351 с. ISBN 5-02-018117-X
- Галенович Ю.М. Цзян Чжунчжен, или неизвестный Чан Кайши - Муравей: Москва, 2000 - 368 с. ISBN 5-89737-082-6

1915. gada 25. decembrisSep. 2nd, 2014 @ 05:55 am
[info]kira_alendorfa
Šodien Ziemassvētki. Kā tēvocis paredzēja, tā notika. Šura saslima 23. datumā no rīta, viņam bija temperatūra trīsdesmit septiņi un četri. Kā reizi bija atnākuši grīdu tīrītāji*, un māmiņa lika Šuram celties augšā no gultas. Vakarā viņa temperatūra jau bija trīsdesmit astoņi un seši. Nākamajā dienā viņam šausmīgi sāka sāpēt galva. Vakar tētis man nopirka biļetes uz "Cūkganu", ko rādīs 29. decembrī. Šura laikam celsies augšā no gultas parīt, jo šodien viņam jau trīsdesmit septiņi [grādi].
Vakar tētis mums uzdāvināja albumu, kurā rakstīt dzejoļus, bet šorīt māmiņa man un Šuram uzdāvināja riekstu ar pārsteigumu (riekstā bija dzēšgumija) un lielu petardi, pilnu ar konfeti. Tēvocis Erja man uzdāvināja grāmatu "Kaštanka", bet Šuram divas grāmatas par Puškinu (tēvocis Erja tās bija atvedis, kad 21. decembrī pie mums viesojās, un iedevis māmiņai, lai tā mums viņa vārdā uzdāvina Ziemassvētkos).

* Akorda strādnieki, parketa grīdu vaskotāji.

Sep. 2nd, 2014 @ 04:24 am
[info]oblica
joprojaam nevaru aizmigt.

Par anon'im'am, bezadresāta vēstulēmSep. 1st, 2014 @ 09:58 pm
[info]racoon
Baibuk,

Rakstu šīs rindas, jo šodien atkal dzirdēju par Tavām izdarībām, kuras kārtējo reizi robežojās un pat pārkāpj veselīga saprāta robežas. Šodien bija 1. septembris gan Pumpuros, gan Taurenītī, gan jebkurā citā, laimīgākā mācību iestādē. Es ceru, ka iesoļojot skolā un jaunajā klasē Tu juties lepna par savu veikumu un gandarījuma sajūta baro Tavu nožēlojamo, mazā cilvēka ego.

Tu laikam neapzinies cik maza un nožēlojama radība patiesībā esi. Cilvēki, kuri Tevis dēļ maina mācību iestādes pelna krietni lielāku līdzcietību nekā Tava šizofrēnija. Slimi cilvēki ir jāžēlo, bet Tu mērķtiecīgi izdzēs jebkādus žēlastības iedīgļus.

Skumji Baibuk, Tu mani skumdini. Jo skumjāku mani darīja apziņa, ka Tu ar kaut kādām interneta izdrukām aizskrēji uz policiju ne mirkli neapsverot domu, ka policijā izlasīs ne tikai Tevis uzsvērtos atslēgas vārdus, bet arī būtību. Ar visu to sarakstīto, Tu nepakautrējies pateikt – Tas ir par mani!

Komentārus lai iesniedzi. Tavai zināšanai, te mums ir elīta balle un tie kas komentējās pelna vairāk nekā Tavs mazs sūdels zaudējot līgumu, vai uz Latgales granulām. Tā kā, rezumējot, Tu atkal nodarīji sev kaunu, atsevišķās mācību iestādēs šodien biji apspriestākā persona Nr.1 un kūrortpilsētas pigmeji Tev rekomendē pārvākties uz laimīgo pļavu ciematiem, kur ar sev līdzīgajiem kredītniekiem varēsiet virties vienā suliņā.

Tavs Mārcītis

Sep. 1st, 2014 @ 09:30 pm
[info]honeybee
Šausmīgi mulsina, ka tie bērnu rakstnieki izsakās, ka tipa saprot bērnus, bērni taču visi ir tādi paši, kādi bija viņi, bērniem taču visiem ir līdzīgas vajadzības un vēlmes.

Tu taču tā neteiktu par pieaugušajiem, tipa "visi cilvēki ir vienādi, visiem ir vienādas vēlmes, es viņus visus saprotu, tas nemaz nav grūti", ja vien tev nebūtu kaut kāda baigā Teorija apakšā, kas to visu pamato (piezīmēsim, diezgan ciniska un vienkāršota teorija droši vien). Tad kāpēc kaut ko tādu teikt par bērniem?

Vēl jo vairāk - kāpēc būt bērnu rakstniekam, ja tu tā domā par bērniem?

Sep. 1st, 2014 @ 08:56 pm
[info]krii
Šodien esmu skrējusi, strādājusi, dejojusi un pa kluso lūrrējusi internetā. Drīz jau būs pieklājīgi uzvārīt nomierinošo zālīšu tēju un likties gultā, lai mazliet paadītu un palasītu. Skaista diena, tieši tādam arī septembrim jābūt.
Saguglēju dažādas Čandra-Namaskār videopamācības, bet apjuku no to daudzveidības. Žēl. Varētu ieviest kā vakara rituālu. Pilnīgi noteikti esmu sasniegusi vecumu, kad lokanības saglabāšanai kaut kas apzinātti jādara vairākas reizes dienā.

Un visbeidzot - iekļaujoties meinstrīmā par emigrācijas plāniem: domāju, ka izvēlēšos kādu no turīgākajām islāma zemēm. Protams, sapņus par vispasaules feminisma revolūciju nāksies uz laiku iesaldēt, taču valkāt hidžabu un vārīt plovu ar jērgaļu man tīri labi sanāk. Tikai, sasodīts, viņi tur parasti nesaprot, ko nozīmē "neprecēta sieviete", vienmēr jāuzdodas par šķirteni vai atraitni, jo teikt "jaunava" mēle neceļas...

Sep. 1st, 2014 @ 06:47 pm
[info]scope
Vakar, paralēli dzelzceļa ekspedīcijai, sanāca arī daži ar dzelzceļu nesaistīti kadri.
Varēšu papildināt sēriju.
... )

par rōzā ponijiem, varavīksni un vienradžiemSep. 1st, 2014 @ 03:06 pm
[info]indulgence


Visslavenākā no vienradžu sugām, bet nebūt ne vienīgā, ir ciliņ.

Ciliņs ir makten svētību nesošs, pie tam visai valstij, jo parādās tikai gadījumā, ja tronī ārkārtīgi cēļsirdīgs valdnieks. Ja valdnieks nav visai izdevies, ciliņs nenomirst, bet gluži vienkārši nerādās ļaudīm. Un pareizi dara: Konfūcija laikā ciliņs iznāca no meža, bet zemnieki to vienkārši nokāva. Skolotājs pats ieradās aplūkot notikušo un ļoti sadrūvējās.

vienradži )
Tags:

1. septembris Sep. 1st, 2014 @ 01:24 pm
[info]kihelkonna
mazmurkšķim pirmā skolas diena. biju tik nesaprātīga, ka paņēmu līdz mazzaķi (4.6), un tagad visi esam beikti. vispirms pusstunda vienkārši jāstāv gaitenī pie klases, pēc tam stunda jāstāv gaitenī pie pagalma un pēc tam stunda jāstāv ciešā burzmā klases malā. skolotāja forša, klase forša un tā tālāk. gaiteņa lielajā burzmā pēkšņi pie mazajiem pienāca kādi jauni cilvēki, sākumā padomāju, ka tie ir kādi jaunāki vecāki, tikai priekš vecākiem par daudz smuki. izrādījās divpadsmitie, kas ieveda pirmklsniekus.

svinīgajā pasākumā ģitāru spēlēja puisis divpadsmitklasnieks ar citrondzeltenu grebeni un rižu bārdu. kopā ar viņu viena meitene dziedāja jauku un filozofisku tautasdziesmu veidojumu. dod, Dieviņi, dodamo, es paņemšu ņemamo. man par lielu izbrīnu tālāk bija tādas rindas kā "dod Dieviņi lietum līt, lai nejāja pieguļā" un kaut kas par to, lai tautas nāktu lēni, lēni, apmēram ap mūža beigām. nez, vai klausītāju vidū bija daudz tādu, kas šajā dziesmā saklausīja praktisku, bet mūsdienās mazaktuālu vēlmi - lai grupveida izvarošanas netraucētu mācību darbam, sk http://klab.lv/users/indulgence/688730.html .

pēc dažām stundām uz mūzikas skolu. pierakstīju mazmurkšķi tur mirklīgā impulsā, ķipa lai šim būtu grūtāk. bet grūtāk diemžēl būs arī man.

Sep. 1st, 2014 @ 01:03 pm
[info]honeybee
Un šorīt mūsu bilingvālajā skolā 1. septembra pasākuma ietvaros meitas klasesbiedrene uz blokflautas spēlēja Ukrainas tautasdziesmu.

Sep. 1st, 2014 @ 12:43 pm
[info]scaramouche
QotD: Son, never trust a man who doesn’t drink because he’s probably a self-righteous sort, a man who thinks he knows right from wrong all the time. Some of them are good men, but in the name of goodness, they cause most of the suffering in the world. They’re the judges, the meddlers. And, son, never trust a man who drinks but refuses to get drunk. They’re usually afraid of something deep down inside, either that they’re a coward or a fool or mean and violent. You can’t trust a man who’s afraid of himself. But sometimes, son, you can trust a man who occasionally kneels before a toilet. The chances are that he is learning something about humility and his natural human foolishness, about how to survive himself. It’s damned hard for a man to take himself too seriously when he’s heaving his guts into a dirty toilet bowl.

Update: ja bez autora nekādi, tad - (c) James Crumley

Sep. 1st, 2014 @ 11:34 am
[info]scaramouche
6. klases skolēns var uzrakstīt maģistra darbu. Vai tas ir normāli?

Es pat neprasīšu, vai tiešām ir zināms kāds sestās klases skolnieks, kas ir uzrakstījis maģistra darbu. Jā, jā, zinu - mūsu augstākās izglītības sistēma esot izsmiekls un nekam nederot, bet nu šis jau tik un tā ir par traku.

Un kaut kā ļoti aizķēra salīdzinājums ar amīšiem - ka mums arī vajadzētu polisi "noslaucīt pakaļu visiem atpalikušajiem", jo tikai tā var iegūt izglītotu sabiedrību. Jo tieši pakaļas slaucīšana būs tas, kas palīdzēs mums zinātniekus saražot, ignorējot kopējo populācijas skaitu, un pasaules līmenī zināmu universitāšu skaitu mūsu valstī. Nē, ja mēs visiem lēnajiem skriesim pakaļ un dosim mazāku informācijas apjomu, tad tas būs tas, ka zinātniekus radīs. Scientologists more like it.

Tā jau šobrīd ir pietiekami daudz jomas, kur ar vidusskolas zināšanām nepietiek, lai pirms iestāšanās augstskolā saprastu - tas ir vai nav interesanti/saprotami. Laikam vajag vēl vairāk studējošos jomās, kuras, kā vēlāk izrādīsies, nepadodas vai vienkārši riebjas.

Varbūt arī augstskolās vajadzētu samazināt slodzi līdz ne vairāk kā vienai akadēmiskajai stundai dienā?

Kaut gan, par ko es sūdzos. Vairāk šitādus saražot, un par savu nodarbinātību (konkurētspēju, ja precīzāk) varēšu nesatraukties vairs ne reizi mūžā.

Sep. 1st, 2014 @ 11:07 am
[info]celies
Vakar griezu kokiem zarus. Man tas nav vienkāršs uzdevums. Šoreiz koki ar mani runāja par ģenētikas jautājumiem. Viņi teica, ja jau tu mūs tagad (rudens pusē) te griez, tad ko tu gribi lai mēs turpmāk (nākamajās paaudzēs darītu savādāk? Vai lai būtu slaidāki. Man īsti nebja, ko atbildēt. `Man tikai jūs te uz ceļa traucējat`. Diez vai viņi to saprata, viņiem tas nav `tikai`.

Labi, ka ēstās saulsardzenes vēl nerunāja ar mani :)

Savukārt šodiena ir daudzo ļaužu pucēšanās diena, smuki jau. Skolēni, vecāki, pedagogi..
Vēl viens astotais marts, kad dāvina ziedus.

Tenisu gan daudz esmu saspēlējies pēdējā laikā.

klausītais: Waking Universe with Darryl Anka & Bashar
https://www.youtube.com/watch?v=DyNwxRMgJbY
Viss par to pašu veco. Laika nav... :)

laukaa no duszasSep. 1st, 2014 @ 08:51 am
[info]pikaczu
Biju divu dienu vokaalajaa meistarklasee. Tagad man ir pilna galva ar endorfiinu burbuljiem un par pieninju ieraksts no pasaakuma.
Pirmo reizi ar savu solodziedaaszanu iznaacu aarpus duszas.

1915. gada 21. decembrisSep. 1st, 2014 @ 07:07 am
[info]kira_alendorfa
Ilgi nerakstīju dienasgrāmatu, jo sākumā nebija nekā interesanta, bet pēc tam es saslimu.
Saslimu 10. decembrī. No rīta devos uz ģimnāziju, jau jutos slikti, taču neko neteicu. Vakarā māmiņa ieraudzīja, ka esmu bāla, un iedeva termometru [mērīt temperatūru]. Bija trīsdesmit septiņi un septiņi. Māmiņa man ierīvēja krūtis ar terpentīnu. No rīta karsonis bija [jau] lielāks. Kad visi brokastoja, es ieraudzīju, ka visas krūtis klāj izsitumi; parādīju māmiņai, un viņa teica, ka tās esot vējbakas.
Tētis piezvanīja tēvocim Kostjam. Tēvocis atbrauca un arī teica, ka tās ir vējbakas. Pēc tam tēvocis pavēstīja vēl vienu sliktu ziņu. Lūk ko: šī slimība esot ļoti lipīga, tātad Šura, Igors un Marina saslims divdesmit ceturtajā, tātad Ziemassvētku vakarā. Nu jau esmu vesela. Šodien, iespējams, pie mums atbrauks tēvocis Erja un tante Zina*. Nekā cita interesanta nav bijis.



* Tēva vecākais brālis Ervīns (Эрвин Александрович Аллендорф, 1865-1920) un viņa sieva Zinaīda no Ņižnijnovgorodas.

Sep. 1st, 2014 @ 12:17 am
[info]honeybee
Bet varbūt es vienkārši esmu padomjlaika bērns un neticu valstij kā tādai, gribu turēt to no sevis pa gabalu; zinot, ka esmu pārāk gļēva, lai kostu rokā, kas mani baro, vienkārši neņemt barību.

Aug. 31st, 2014 @ 10:11 pm
[info]scope
Paldies, Viņa Gaišībai [info]kautskis par ideju apskatīt slēgto dzelzceļa posmu "Skulte - Limbaži".
Mēs gan bijām slinki un pārvietojāmies ar auto un posmu veicām no Skultes puses. Pa uzbērumu veicām posmu Ziediņi 1 - Inte un vēl mazu gabalu aiz Lādes stacijas. Pārējo gan pa parastajiem ceļiem.
Jāpiezīmē, ka pie Skultes stacijas, spriežot pēc novērotā, ir visai interesanta automātika, kas ieslēdz pārbrauktuvē sarkano signālu kamēr vilciens stāv Skultes stacijā. It kā jau nekas, bet ir brīži, kad starp vilciena pienākšanu un atiešanu ir vairāk par 20 minūtēm.

Bija interesanti, jāskatās, varbūt ir vērts arī tālāko posmu līdz Ipiķiem apskatīt.

Uzreiz jāpiebilst, ka:
- nolažojāmies ar Intes stacijas būdiņas meklēšanu, kaut kā pēc dzelzceļnieku mājas iemūzīnāšanas aizmirsās...
- neapmeklējām Lielezera staciju.

P.S. Senāka reportāža no slēgtā dzelzceļa posma "Rīga - Ērgļi".
P.P.S. [info]kautskis palicis atmiņā tantei no Intes stacijas dzelzceļnieku mājas kā žigls jaunietis, kurš ātri soļojis un fotografējis. Tik ātrs, ka viņa pat nav paspējusi pajautāt, kāpēc fotografē.

Zemāk kāds strēķītis bilžu.
... )

Aug. 31st, 2014 @ 09:10 pm
[info]krii
Nevajag virtuvē ieskrūvēt izdegušo spuldzīti - šajā gadalaikā tas pasargā no vēlīnas rīšanas. Diemžēl arī netīrie trauki gaidīs rītu, neko darīt.

Aug. 31st, 2014 @ 10:50 am
[info]honeybee
Bet ja par aktuālo "nauda smird vai nesmird?" jautājumu.
Es jau gribēju rakstīt tipa "man laikam nav ētikas un morāles, es par to tiešām neuztraucos". Un savā ziņā tā arī ir; nu tb ja ir kaut kāds darbs, kas jāizdara, es to izdarīšu arī tad, ja par to tiks samaksāts no man netīkama avota. Un tādu tīru un ētiski nesamocītu avotu jau patiesībā nemaz nav; visa nauda smird, tikai katra savā reģistrā.
Bet man laikam ir svarīgs tas pirmais tuvinājums, t.i., vai tā sistēma, kas piešķir naudu, vienlaikus čakarē to vidi, kurā nauda tiek iepludināta. Vienkāršoti formulējot, ja es zinu, ka cilvēks kakā akā, tad viņa piedāvāto ūdeni es iespēju robežās centīšos nedzert.

Un: man nav pilnīgi nekādu iebildumu, ja nauda kultūras projektā ienāk no privātiem vai biznesa vides resursiem. Tik ilgi, kamēr šie privātie/biznesa vides donori nemēģina diktēt rezultāta saturu, man tas šķiet pilnīgi okei, pieņemu, ka cilvēki vienkārši grib uzlabot savu karmu (jo savu publisko tēlu var uzspodrināt daudz lētāk un efektīvāk ar citām metodēm, kultūra šajā ziņā galīgi nav pateicīga). Un speciāli nesadarboties ar kādu, kas ir nolēmis izdarīt kaut ko labu, lai tikai neuzlabotu viņa karmu - tas man šķiet šausmīgi maziski un absurdi.

Bet man ir tiešām grūti pieņemt naudu no valsts. Parasti jau nekādas dižās izejas nav, es taču neiešu noraut projektu ar argumentu "tā jūsu VKKF nauda smird", un ne jau nu VKKF ar to dzīvi sabojāšu, bet projekta iesniedzējiem. Un tā nu es samierinos, izdaru secinājumus par sevi kā par amorālu bezmugurkaulnieku un turpinu darboties.
Bet tomēr: ja nu ir kāds kultūras naudas veids, kur tiek kakāts paša akā, tad tas ir VKKF. Es precīzi nezinu, kāpēc un kā, bet cīņa par kkf naudām tiešām padara kultūras cilvēkus sliktākus un vidi - zemiskāku un pazemotāku. Varbūt tas ir low stakes game, varbūt tas, ka naudas sadalīšanas principi ir pēc definīcijas atkarīgi nevis no rezultāta, bet no ieceres. Nu, t.i., ja es iesniedzu grāmatu/rakstu/whatever Zvaigznē/Satori/whatever, tad tas tiek publicēts vai nepublicēts atkarībā no tā, vai pats teksts ir kvalitatīvs (protams, ka vārds spēlē lomu, bet ja es sarakstu kaut kādas glupības, tad tās netiek publicētas, un viss). Ja es iesniedzu pieteikumu grāmatas rakstīšanai, tad naudu piešķir vai nepiešķir atkarībā no tā, vai mans vārds kotējas vai ne; pati grāmatas ideja ir sekundāra. Jā, droši vien citādi nav iespējams - t.i., kultūru finansēt post factum, atkarībā no tā, cik labu projektu esi uztaisījis, būtu lieliski, bet kurš tad uz to parakstītos. Bet sausais atlikums ir tas, ka VKKF nauda, pirmkārt, nāk no valsts, par kuru es neesmu sajūsmā, otrkārt, tā tiek piešķirta, manuprāt, ačgārni, un treškārt, tā padara kultūras vidi negantāku. Un es nedomāju, ka no tā visa kāds dabū karmas punktus.

Es gan nezinu, ko es ar to visu gribēju teikt; tikai tāda maza atskaitīte no cilvēka, kas lielākajā daļā dzīves situāciju ētiku autsorsē, nevis izmanto iebūvēto.

Aug. 31st, 2014 @ 11:15 am
[info]kaukau
Siguldaaaaaaa :) daudz saules un foršu cilvēku, mežā daudz dubļu :)
Tags:

1915. gada 29. novembrisAug. 31st, 2014 @ 07:06 am
[info]kira_alendorfa
Šodien Marinas kristības. Pamodāmies astoņos. Pēc tam, kad padzērām tēju, gājām pildīt mājasdarbus. Es izmācījos un devos uz savu istabu; vēlāk arī Šura pabeidza mācīties (izņemot aritmētiku, jo nesaprata uzdevumu, bet tētis to izskaidros tikai tad, kad viņam būs brīvs laiks). Ap 10 pie Šuras bija jāatnāk studentam, taču tas ieradās tikai pusdivpadsmitos, bet tētis viņam teica nākt septiņos, jo [mums] ir kristības. Pēc tam atnāca garīdznieki, pēc tam sanāca viesi un kristības sākās. Marina gandrīz nemaz neraudāja. Šodien mums bija ļoti maz viesu. Kad māmiņa pārbaudīja, vai viss gatavs, viņa saskaitīja, ka pie galda sēdēs trīspadsmit dvēseles: tad māmiņa lika mums, lai mēs atnestu galdiņu, un [bērni] brokastojām atsevišķi. Mums bija trīs tortes. Pēc brokastīm viesi sāka izklīst. Šodien tētis negāja uz darbu.

Aug. 30th, 2014 @ 10:19 pm
[info]observer
Visu laiku idiotiskākais priekšvēlēšanu sauklis ir "krievi nav problēma". Izskatās pēc īpaši padlas "komunikāciju stratēģijas" - saucējs pats izdomā, ka ir tāda problēma, liek noprast, ka tā domā citi (patiesībā, dod mājienu, ka citi domā, ka viņš ir problēma), un sāk saukt, ka tā nav problēma. Šis ir daudz atbaidošāk par krievi nāk un latvieti nepadodies, kuriem apakšā nekādu slāņu vispār nav. Tas tā, starp citu, pēc apmēram mēneša ir vēlēšanas, saeimas vēlēšanas. Saprotams tak, problēma nav krievi, problēma ir krievija, bet tāda problēma ir diezgan daudzām valstīm tuvām un ne tik tuvām (un mums te lokāli pagaidām rādās diezgan pieciešams sadalījums).

Tas ir ķecerīgs domu gājiens, bet, iespējams, Labāka Cerība uz ilgu un laimīgu nākotni būtu ja tā valsts sabruktu. Cerams, par sarkano podziņu paspēs parūpēties baraks, mums atliks vien pastāvēt uz robežas, lai kāds pūlītis izbadējušos pleskavas desantnieku te nejauši neieklīst. Un tad jau galvenais būs nenogulēt pleskavas apgabala valsts mežu privatizāciju (skvažinas jau būs savācis baraks kopā ar sarkano podziņu). Tad vēl svarīgi piezīmēt, ka šobrīd par šo jocīgo scenāriju pilnīgi nekas neliecina, vien skaidrs, ka pēc 20+ gadu pārtraukuma gaisā ož pēc kaut kā. Toreiz neviens nenojauta, ar ko viss beigsies, bet tā arī vienīgā analoģija ar tekošo.

Tātad pēc mēneša vēlēšanas, un šoreiz sajūta, ka "nav par ko balsot" nozīmē pamatīgu soli kādā pavisam nelāgā virzienā.

Aug. 30th, 2014 @ 05:28 pm
[info]honeybee
1. Tātad Linda Curika, vienīgā latviešu feministe, feisbukā uzbrauca kādai dāmai par to, ka viņa nevalkājot krūšturi uz grāmatas prezentāciju (dāmai mugurā bija sarkans topiņš, rūpīgi ieskatoties, varēja ieraudzīt krūšu galiņu apveidus). Es padomāju tipa wtf wtf wtf.
2. Pērku sev jaunu džemperīti, padomāju "baigi gaišs un plāns, droši vien šis ir tas keiss, kad vajag krūšturi".
3. Uzvelku jauno džemperīti, konstatēju, ka krūštura lencītes ir redzamas.
4. Saprotu, ka šovakar dodos uz ballīti, kurā būs Linda Curika.
5. Novelku to fakino krūšturi, normāls džemperītis, ja. Un man krūtis arī tikpat smukas kā tai meitenei ar sarkano topiņu.

Plāns: piedzerties, piedzirdīt Lindu Curiku, plūstoši pāriet pie krūštura jautājuma. :)

Aug. 30th, 2014 @ 03:53 pm
[info]kjiimikjis
Interesants pastāstiņš par pārtikas piedevu kontroles pirmssākumiem.

http://www.esquire.com/blogs/food-for-men/poison-squad

vēstulesAug. 30th, 2014 @ 01:32 pm
[info]kihelkonna
mūslaikos papīra vēstules vairs neraksta, raksta īmeilus un blogus.

pirms 100 gadiem cilvēki rakstīja, lai tiešām viens otru informētu par notikumiem.

pagājušā gadsimta otrā puse varētu būt kaut kāds starpstāvoklis, jo cilvēki jau daudz ceļoja un arī lietoja telefonus. varēja viens otru apciemot no tālienes. ja kāds studēja ārzemēs, tad pāris reizes gadā atbrauca uz mājām. to, kā iet visiem klasesbiedriem un to, kur paši plāno doties, apsprieda dzīvajās sarunās. vēstules tad palika aizvien formālākas, un nevienam netraucēja, ja tajās stāstīja tikai par laika apstākļiem.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba