Baumas uz robežām

About Baumas uz robežām

Jan. 20th, 2017 @ 10:20 am
[info]bljanna
Bļanna biedram M.: Kas ir radošā grāmatvedība?
Biedrs M.: Radošā grāmatvedība ir vajadzīga cipara iegūšana, iztēlojoties pakalpojumus un servisus, kas sevī iever plašus, bet skaidri definētas un viegli maināmas funkcijas.
Akurāt skan: Joy Division
Tags: ,

Jan. 20th, 2017 @ 12:12 am
[info]bozena
Meiteņu skolā bija iegriezies Šadurskis. Bija gajis garām un neizmantojis iespēju paiet garām.
Viņš visiem bija ārkārtīgi neiepaticies.
(Man gandrīz kļuva viņa žēl. Nabaga cilvēks.)
Esot ļoti gudrs (es nezināju, ka viņš ir matemātiķis) un ārkārtīgi glums.

Jan. 19th, 2017 @ 06:29 pm
[info]bljanna
Jāiet uz teātri, bet nupat piedzēros no diviem aperoliem - špriciem.

Jan. 19th, 2017 @ 10:36 am
[info]scaramouche
Brīvam brīdim lasāmviela - CREST 25 year program archive.

Jan. 19th, 2017 @ 10:15 am
[info]scaramouche
Modernā reliģija turpina savu uzvaras maršu.
Oracle sued by Labor Department for paying white men more.

Manuprāt ļoti laba publiskā atbilde no kompānijas:
"Oracle values diversity and inclusion, and is a responsible equal opportunity and affirmative action employer. Our hiring and pay decisions are non-discriminatory and made based on legitimate business factors including experience and merit."

Protams, var jau būt, ka apsūdzība ir pamatota. Nu ko, vēl viena lieta, ko turpināt vērot.

Jan. 18th, 2017 @ 10:15 pm
[info]kjiimikjis
Ehh, vecie, labie МЛТ rezistori... Paliek melni? Nokūp? Tas vēl nenozīmē, ka vairs nepilda savas funkcijas, vai pat ka ir vērā ņemami mainījuši pretestību!

Jan. 18th, 2017 @ 08:59 pm
[info]krii
Atslēgu meistars manās durvīs nolauza urbi pret antīku skrūvi, sapīka, pieskaitīja urbja cenu rēķinam un devās prom ar solījumu rīt to visu piebeigt.
Esmu šīs nedēļas laikā lieliski iemācījusies atvērt slēdzeni ar skrūvgriezi, nudien nezinu, kur šo prasmi izmantošu, ja tomēr reiz atkal tikšu pie normāli slēdzamām durvīm.

Jan. 18th, 2017 @ 08:39 pm
[info]scaramouche
Uz vietām uzkrita siļķe kažokā,
rimčikā taisīta.
Vēlies pagaršot?

(laikam pietiks šodienai lietu)

Jan. 18th, 2017 @ 08:26 pm
[info]scaramouche
Pats vīlos, bet pieņemu, ka gados jaunākiem cilvēkiem varētu patikt.

7 grāmatas. The Mortal Instruments visas sešas un Lady Midnight no tā paša juniversa.

Pirmās trīs ir vienreiz izlasītas (almost new), ceturtā ir atvērta (practically new), un pārējās ir neaiztiktas.

Viens litrs džimbima tiks pieņemts kā kompensācija par visām septiņām kopā. Interesantiem atstāt savu kontakttālruni - apzvanīšu pieteikšanās kārtībā. Komentārus drīkst dzēst, tāpat saņemšu.

PieaugšanaJan. 18th, 2017 @ 08:01 pm
[info]ctulhu
Tātad sapnis.

Materiāli un metodes: nedaudz pārkarsēt telpas (+25gradC), sadzerties kokakolu (1.5l) + tēju (2x 300ml) melno ``Assam``, iet gulēt, pamosties ātrā miega fāzē, lai var piefiksēt.

Rezultāti [sapņa izklāsts]:

Tātad esmu kļuvis pieaudzis. Nu tajā nozīmē, par ko runā zināmais scifi stāstiņš par pieaugšanu. Nezinātājiem īss izklāsts: Tātad pieņēmums, ka dzīvība tālāk attīstījusies no kāda ancestor-organisma kāpura stadijas, bet senie gēni, kas pārslēdz organismu no kāpura uz imago stadiju, visu evolūcijas laiku ir snauduši, jo organismi nesasniedz vajadzīgo vecumu. Nu tātad esmu kļuvis par kaut ko zarndobumainim līdzīgu, kas nekustīgi fiksējies pie substrāta un ar taustekļiem ķer un ēd visu apkārtējo. Secinu, ka ar mani nav tik traki, kā stāstā, jo es visu šo domāju, tātad man ir saglabājušās smadzenes. Bet aptveru, ka nevaru pakustēties - imago forma ir vietsēdis. No otras puses, saprotu, ka vizuālo u.c. datu plūsma nav pārtrūkusi, tātad es redzu/ dzirdu/ sajūtu ar citu organismu maņu orgāniem. Iemācos tos pārvietot pēc vajadzības. Saprotu, ka sistēma ir darbojusies sekojoši - vietsēži imago - organismi un tiem caur [radio?] vai cita veida linku pievienoti dažādi kāpurorganismi kā receptori un efektori. Spieta veida sistēmas, kur domājošie mezgli ir nekustīgi pieaugušie organismi un receptori/ efektori - kustīgās kāpura stadijas. Nu ko, tā arī var dzīvot, nodomāju un pamostos.

Smalkie ēdieni un smalkās kaitesJan. 18th, 2017 @ 07:50 pm
[info]ezss
Olbaltumvielas cilvēka organismā sastāv no aminoskābēm. Dažas no tām cilvēka ķermenis spēj sintezēt (aka aizstājamās aminoskābes), dažas nespēj (aka neaizstājamās). Ja organismam trūkst enerģijas, tas ķeras pie aminoskābju noārdīšanas. Parasti olbaltumvielas neizmanto enerģijas ražošanai, jo ir labākas lietas - tauki un cukuri.

Ir ģenētiska slimība, kurā dažas no neaizstājamām aminoskābēm nevar noārdīt, lai iegūtu enerģiju. Nenoārdītās aminoskābes uzkrājas un tiek izvadītas ar urīnu. Urīnam un ausu vaskam tad ir salds aromāts. Šī iemesla dēļ šo slimību sauc par kļavu sīrupa urīna slimību. Literatūrā ir norādes, ka kultūrā, kurā kļavu sīrups neesot pazīstams, varot izmantot sierāboliņu smaržas salīdzināšanai, smaržojot līdzīgi.

Man gan šīs smaržas - kļavu sīrups un sierāboliņš - nu nemaz neliekas līdzīgas.

Jan. 18th, 2017 @ 08:02 pm
[info]scaramouche
Ļoļa. Štatu mediji (daži to pārstāvji, nvm) draudot trampam ar "accurate, fearless reporting".
Nez, ar ko viņi pirms tam nodarbojās?

es esmu es patsJan. 18th, 2017 @ 11:43 am
[info]bljanna
Naktī sapņoju, ka piedalos kāpostu ēvelēšanas un pēcāk - skābēšanas sacensībās, kas intensīvi norisinājās 12 mēnešus no vietas. Diemžēl atmiņa nav saglabājusi informāciju, vai šajā konkursā es uzvarēju. Mēģinu saprast, kā un vai šādam sapnim ir kāda saistība ar vakar Nacionālajā redzēto "Pēru Gintu" vai arī tas gluži vienkārši bija throw back to childhood (bērnībā gan mūsu toreizējais dzīvoklis Pļavniekos par kāpostu rīvēšanas un skābēšanas vietu pārvērtās vien vēlā rudenī, ne visu gadu, toties par vietējo lokālu, kas rudeņos saspēlējās arī ar kāpostu smārdu, daudz biežāk). Gan jau Pērs Gints pie vainas nav.

Vispār Pēru Gintu veselības atgūšanas vai preventīvos nolūkos derētu, ja ne pārlasīt, tad noskatīties Nacionālajā teātrī ikvienam un ikkatram. Jo sevišķi visiem, kuriem tuvojas vai jau iestājusies pusmūža (vai jebkāda cita) krīze vai kuri allaž sakās esam tik autentiski, tik naturāli, tik pilnu krūti "paši" esam, kā arī visiem tiem zvēriņiem, kas vai nu bezbēdnīgi laimē dej (kam nav nekāda sakara ar alternatīvo vadmotīvu - "ciešanām" kā vienīgo pasaules un dzīves, dzīvītes virzošo spēku) vai rāmi plūst pa straumi (kam vēl aizvien nav nekāda sakara, ka otrs vienīgais iespējamais ceļš ir ciešanas un cinisms kā pasaules redzējuma/uztveres veids, lai gan grūtības mums, protams, patīk, grūtībās mēs sevi pierādām un vispār - tā rūdījās tērauds). Veselīgi, nudien.
Kopumā izrāde līdzīgi kā Kairiša sleš Dzudzilo "Uguns un nakts" ir izcils vizuālais baudījums. Pirmajā cēlienā gan drusku saguru no dinamikas un tempa zuduma. Pēra teksta blāķi brīžiem vēl ķeras pašam Anžem un dažkārt arī nav skaidrs, kāpēc vajadzēja paturēt visu teksta apjomu, jo tajos es zaudēju savu modrību - un neba tādēļ, ka tekstam kāda vaina, bet tādēļ, ka sirdi nenozaga, tādēļ, ka brīžiem nenoticēju. Iestājās zināms atslābums. Dažas sēdvietas, atgriežoties no starpbrīža, bija atstājušas vien pēcpušu nospiedumus un neko vairāk. Žēl, jo otrais cēliens nāca ar jaunu sparu, raitāku tempu (lai gan uz Anžes monologiem brīžam tumsā tik un tā turpināju atslābt). Radzobe, seniore, paspējusi Satori uzrakstīt, ka viņai nekādi nav saprotams, kādēļ ainā, kur pusmūžu sasniegušais puskailais Pērs lakstojas ap stipri jaunām Lolitām, Kairišs Anitras lomai tik tiešām ir paņēmis 10gadīgu bērnu (un vispār - par ko gan domājot vecāki, ko tādu pieļaujot (jo Gints tik tiešām vēršas pret Anitru, viņu nosaucot par ielasmeitu)?!! Ai, ai, ai, šausmas, šausmas!). Man gan liekas, ka tieši tas padarīja ainu, jā, brutālu, bet arī izcilu. Iespējams, kopumā uzvedums emocionalā ziņā nepaņēma tā, kā būtu varējis paņemt un tam ir gan sakars ar brīžiem, šķiet, lieliskām Kairiša idejām, kuras gluži vienkārši nav izdevies aizvest līdz skatītājam, proti, dažkārt stipri nākas papūlēties, lai mēģinātu saprast, kāpēc tieši šāda aina, ko V.K. ar to domājis. Tomēr kopumā - aizejiet gan! Būs skaisti - gan scenogrāfiski, gan muzikāli (Cīrule tik ļoti skaisti dzied), gan aktieriski (lai arī par Kažociņu zinātāji izsakās varen pozitīvi, mani viņa nekad nav saviļņojusi, šķita tāda pati kā "Asins kāzās" un citur, bet Lolita Cauka kā vienmēr priecē, pats Anže arīdzan (šoreiz jo sevišķi viņa ķermeniskais tēlojums (kas par slaikiem lēcieniem), Cīrule un Krūzkops (jau atkal!)).

Jan. 17th, 2017 @ 10:41 pm
[info]bozena
Tā kā manā dzīvē nekas liels nenotiek, domāju, ka varētu pievērsties neatkarīgās pārtikas blogam. Pirms pāris dienām papus man iedeva mazītiņu maisiņu ar to aizspiežamo aizdari un sacīja, ka tur iekšā esot Zaļais Sieriņš. To vajagot kaisīt uz maizītēm. Viņš to esot nopircis tirgū par eiropiecdesmit. Tieši man. Jo es pratīšu novērtēt.
Zaļais Sieriņš izskatās kā zaļgani dzeltenpelēcīgs pulverītis. Zaļajam Sieram piemīt asa, taču ne nepatīkama smarža. Jāsaka, ka aizspiežamais maisiņš Sieriņam piestāv kā zilums uz acs.
Es domāju, asu izjūtu cienītāji varētu mēģināt izvest pārsimt gramu Zaļā Sieriņa Amerikas radiem, aizbāžot aiz biksēm vai kur citur. Radi taču sen to pelnījuši.

---Jan. 17th, 2017 @ 08:50 pm
[info]barbala
Paldies, šī bija antropoloģiski pat pārāk bagāta diena, virtuālās dzīves notikumiem slaiki fonēja tā īstā, kura gan arī ar pastiprinātu bio/eko diversitātes piesitienu un man jāsaka- ir košāk, nekā varētu iztēloties. Lukratīvi ilustratīvi.


Jan. 17th, 2017 @ 08:21 pm
[info]honeybee
Vakars, es iečubinu meitas midziņā
Es: es esmu tik laimīga, ka jūs esat mani bērni
L.: es esmu priecīga, ka tu esi mana māte
S.: es esmu burkāns!

Šodien braucam mājās, Stella bļaustās un raud
Es: Varbūt tev vajadzētu kaut ko paēst?
S.: Es ēdīšu savas asaras!
Tags:

Nu, pastīsies, kā būs...Jan. 17th, 2017 @ 03:43 pm
[info]krii
Ja Teņa dienā salst, tad Ģērdacī (Ģertrūdes dienā, 17. martā) būs ļoti silts un pavasarīgs laiks.

Jan. 17th, 2017 @ 01:20 pm
[info]honeybee
Bet vispār viena lieta, kas man totāli patīk reklāmā, un ko es neesmu redzējusi nekur citur: humora izjūta un tā brīnišķīgā kombene no absolūtas ambiciozitātes (a.k.a. "šitais ies uz Kannām") un tikpat absolūtas neiespringšanas par to, kā citi tevi uztver (a.k.a. ir pilnīgi normāli vakarā aizsist tipa priekšniekam meilu ar tekstu "es tikai čekoju, vai neesi noslīcis pats savos puņķos")

Izglītībā/izdevējdarbībā šitais ir daudz, daudz retāk sastopams

Nu vai arī man vnk ir/nav paveicies

Jan. 17th, 2017 @ 12:55 pm
[info]amatieris
Man, ja godīgi, ir vienalga, kur aprok VVF.

Teņa diena, ziemas vidusJan. 17th, 2017 @ 11:41 am
[info]krii
Mani palodžaugi mostas no miera perioda. Mirtēniem spraucas jaunas lapiņas, alvejām - jaunie dzinumi. Domāju ar nākamo jaunmēnesi (ķīniešu Jauno gadu) sākt šos vieglītiņām piebarot ar Vito.

Gonna gonnerJan. 17th, 2017 @ 10:24 am
[info]barbala
Piereģistrējies. Izlasi. Nenošaujies.

http://www.thetimes.co.uk/article/full-transcript-of-interview-with-donald-trump-5d39sr09d

Jan. 16th, 2017 @ 11:23 pm
[info]bozena
Noskatījos romantisko grāvēju Krēsla. Kur tālāk vēl varētu tiekties?
Nu patiesībā jau tikai vienu sēriju.

Īstie brieža sūdiņiJan. 16th, 2017 @ 06:51 pm
[info]bljanna
Wow, šis ir vienkārši, wow! Latvju zīmes taču visiem jau sen aknās sēž, tādēļ Janka izdomājis eko šmeko rustic style papīra turziņā iepakot briežu spiras un pārdot tos svešzemniekiem ostīšanai. To visu latvju dēls promotē, apvilcis Rūdolfa svīteri un ierunādams reklāmiņu rustic, baltic angļu valodā.
Piekritīsiet, ka šis pārsit mežacūku saru sukas?

Re-Leaf Handcrafted natural air fresheners from Nordic wilds
Tags:

JaunvārdsJan. 16th, 2017 @ 04:44 am
[info]ctulhu
Eimētika

pēc analoģijas ar ``eigēniku``

t.i. memētiskā inženierija atšķirībā no ģenētiskās.

vakar galdā bija šitāds cepetisJan. 15th, 2017 @ 04:39 pm
[info]barbala
Papurpināšu, jo tagad zinu – klasiskajā solī Latvijas distanču trasēs slēpo tikai margināļi:
tie, kas neslēpo nemaz un Pāris Principiālie Spītnieki, starp kuriem jūsu padevīgā kalpone, kura to dara ne vien estētisku, bet arī fizioloģisku iemeslu dēļ- jo nav ceļgala krustenisko saišu, kas slidsolim ir samērā noderīgas, vismaz mentāli.
Klasikas gadījumā gan slēpotājam Latvijas trasēs nereti gadās netīkams APLAUZIENS – jo, ibiorio, normālas kvalitātes špūre NAV tas, ko iebrauc agri cēlusies sporta veterāne vecmāmiņa Ilga ar Ļvovas kocenēm, izvairoties no likrotajiem slidsoļniekiem pašā trases malā, bet ideālos (Igaunijas, Somijas) apstākļos: to ievelk ar traktorīti sliežvilci un tad nu, klasikas slēpotājs var glīti, neizsitot savas locītavas un atlikušās locītavu saites veikt slēpošanas darbu tam piemērotā vīzē. Šo nepatīkamo patiesību ir vērts embreisot un feisot "ziemas sporta centru uzturētājiem", kad nu tādi vispār ir.

Milžu Varoņpilsēta Ogre bija piesolījusi pilnus internetus, kā špūres ir dafiga un sniegs- dahuja, bet aiz šiem Šrekpilsētas solījumiem bija vien čumaliņas: vai d-ujs mērīts pie potžurkas vai arī, kam ticu vairāk, trūkst gribas godīgi atzīt, ka klasikas trases uzturēšanai nav iekšas, jo tas prasa darbiņu. Bet darbiņš, deminutīviņš, nevienam nav mīļš svētdienās un svētku dienās, tas pat bauslī rakstīts. Nu un vispār- klasikā slēpo tak neviens.

Attaisnojumu sadaļā par labu vakardienai nebija arī teju forsmažors : piepešais pusatkusnis, sniega neuzsnigšana, kā arī stulbeņi, kas izbradā trasi: tas komplektiņš to visu izdaudzināto padarīšanu padarīja dzēlīgi nebaudāmu, kopā ar dažu neiebraukto Peltonenu niķi pieraut sniegu: lūk, es biju dusmīga kā trīsgalvu pūķis divas stundas no vietas un diezgan slikti domāju par "publiskā tautas sporta" vannabī uzturētājiem un ar gaišu vārdu pieminēju viedo laikabiedru, kurš aicināts pievienoties noteica, ka nesēs rūgtumu, jo labāk jau Ogresvietā aizbraukt vai nu citā vīkendijā uz Tartu vai uz to Somzemi un kvalitatīvi saslēpoties tur līdz nemaiņai, ne bojāt omu pa ledu un zariem šļuderējot.

Taču tā kā reizēm jāvelk zivis tās upes krastā, kas gar logiem tek, tad nu man laikam jāuzraksta šāds vārdu salikums "meklēju slidsoļa slēpes un zābakus", jo ārpus tam, ka gribu uz Tartu un Yllas, man ir žēl neamortizēt ziemu tādu, kāda tā ir tepat, slidsoļotāju karaļvalstī.

Tādi viņi ir, tie kompromisi. Ņerrrrrrr!

Jan. 15th, 2017 @ 03:24 pm
[info]bozena
Nezinu, kur tieši tie Zosēni ir, bet es jūtu, ka man tur patiktu, jo tur, spriežot pēc laika ziņām, nekad nav atkušņa, toties vienmēr turas svaigs sniedziņš.

Jan. 15th, 2017 @ 02:41 pm
[info]krii
Nezinu, vai kādreiz vēl iemācīšos vārdu "sniegs" izrunāt bez apzīmējumiem "pretīgais", "nolādētais", "maucīgais".
Top of Page Powered by Sviesta Ciba