Baumas uz robežām

About Baumas uz robežām

sniegpārsliņas ir dažādas kā mēsMay. 21st, 2015 @ 03:06 pm
[info]bozena
Vakar maģiskajā autobusā garām paspraucās trīs bērneļi, ap 9-10 gadus veci, kas brauca uz ebreju skolu. Divi puikas un meitenīte. Es jau mēģināju saīgt par grūstīšanos, jo visiem bija mugursoms, bet tad atmaigu, jo jaunieši ļoti izturēti diskutēja par savām sekmēm mācību priekšmetos - krievu valodā, latviešu valodā, mūzikā un ivritā. Izklausījās, ka viņi ļoti nopietni nododas mācību procesam. Nekas cits viņus neatšķīra no krievu vai latviešu sīčiem. Vēl vienam puikam rokā bija āra termometrs un mazītiņš kaktusiņš, bet man liekas, ta tas bija vajadzīgs kādām tur dabaszinībām, tāpēc to nevar uzskatīt par īpašu pazīmi.
Kad mans papus bija mazs, vēl pirms kara, viņš mācījās krievu skolā, un skola atradusies tādā laukumā (es slikti pārzinu Liepāju, tāpēc nevarēšu pateikt, kur tas ir), kur pāri pretī bijusi žīdu skola (tāds bijis arī oficiālais nosaukums). Krievu skolas skolniekiem nav bijis lielāka prieka, kā kāpt uz galdiem un pa logu skatīties pa žīdu skolas logiem, kādas viņiem cepurītes un peisas, un kā viņi skaita lūgšanas pirms stundām. Ar žīdu skolas skolniekiem draudzība bijusi galvenokārt tāda, ka abi etniskie grupējumi spēlējuši futbolu- Urugvaja pret Paragvaju un gājuši kāpās boksēties. Manam papiņam vienīgajam bijuši īsti boksa cimdi, kurus viņam nopircis tēvs, attiecīgi mans ģeduška. Tos tad visi vilkuši pēc kārtas.

May. 22nd, 2015 @ 04:35 pm
[info]veed_logs
Tā, labi, skatos, ka ir neliela čīkstēšana vairākos listes ierakstos par to, ka ļaudis neko neraksta. Uzrakstīšu vienu no iedomātajiem, bet neuzrakstītajiem ierakstiem. Ieraksts saucas - 10 ēdamlietas, ar kurām es varētu tīri labi iztikt iespējami ilgāku laiku. Nu, tas ir tas, ko es ēdu ikdienā un, ar ko man pietiktu labam laikam tā, ka pat neprasītos neko citu. Saraksts ir šāds:

(secībai laikam nav īpašas nozīmes)

1.Rīsi - ēdu regulāri
2.Vistas fileja - arī ēdu regulāri (kopā ar pirmo pozīciju)
3.Auzas - ēdu regulāri, bet vispār kopā ar sēklām + rozīnēm / žāvētām aprokozēm + kanēli (ieskaitu to kā vienu ēdienu)
4.Pupiņas no bundžas no RIMI pa 0.55 EUR/gab (uz atlaidi) - ēdu regulāri, labi kombinējas ar 1.pozīciju
5.Tomāti no bundžas no RIMI pa 0.55 EUR/gab (uz atlaidi) - ēdu regulāri, labi kombinējas ar 1., 2., 4.un 8.pozīciju
6.Āboli (parasti āboli) - ēdu regulāri
7.Burkāni (arī parasti) - šad tad pagraužu, tīri veselībai
8.Olas - stūkāju iekšā regulāri, ceptas omletē un šad tad arī vārītas, kombinēju ar 5. un arī 2.pozīciju
9.Rupjmaize - nu, bez rupjmaizes nekādi nevar, patīk Ķelmēnu
10.Tēja - arī lietoju regulāri. Tas nav īsti ēdiens, tāpēc varbūt varu pieskaitīt tējai klāt arī cepumu vai ko citu saldu.

Ūdens pats par sevi, tas ir ārpus konkurences.

Ir te vēl viens otrs auglītis vai graudiņš, kas stīvējas pie sliekšņa, bet, kas nav sarakstā, tas nav. Principā ar šīm 10 lietām varu dzīvot itin labi. Nekādi citi ēdieni, dzērieni vai piedevas nav nepieciešami. Ā, vēl garšvielas, tās gan vajag.

Nedaudz pietrūktu cukurs - cepumiņš, medus, šokolāde, halva, tos arī patērēju, bet, tas tā, no vāja gribasspēka, ja iespringst, tad var arī atteikties.

Vēl man patīk šad tad uzēst spinātus. Nopērku paku un ēdu. Nevarētu teikt, ka ļoti garšo, bet nav arī tā, ka negaršo, ēdu, jo ir sajūta, ka tas uzlabo veselību, iekšējais zēlēdājs uzgavilē.

Principā pēc šī ieraksta sapratu, ka mana ēdienkarte ir visai vienveidīga. Diez, tas slikti?

Tas arī viss, tagad visi dara pakaļ un arī raksta savus 10 pamatēdienus.

manuprāt gaumīgs tetovējums uz ciskas - meituki var nošpikotMay. 22nd, 2015 @ 12:42 pm
[info]indulgence
Tags:

Ziņas no akadēmiskajām aprindāmMay. 22nd, 2015 @ 11:13 am
[info]ezss
Kaut kad, mācoties par publisku uzstāšanos, mums teica: "Ja ir bail no pretī sēdošajiem, iedomājieties, ka viņi visi sēž uz poda". Nosmīnēju, bet, tā kā man ir raksturīgas citas problēmas, praksē nepielietoju. Toties visnotaļ naski padomiņu nodevu tāļāk saviem studentiem. Šodien, kad kārtējo reizi dalījos ar šo atziņu, sarunu biedrs paziņoja, ka šāda vizualizācija tikai vairotu viņa neērtības sajūtu.

Vai jums ir zināmi kādi citi triki, kas ļauj pārvarēt bailes no auditorijas, jo mans iemīļotais padomiņš laikam nav universāls.

May. 22nd, 2015 @ 01:30 am
[info]amatieris
Puķi vai prežus?
Es stāvēju veikalā ar pēdējo latu piecdesmit kabatā un biju manāmi apmulsis. Plāns bija lielisks. Man bija studenta mēnešbiļete vienam trolejusa maršrutam, dāma dzīvoja pa ceļam, šai maršrutā. Transportēšanās izmaksas, attiecīgi, nulle. Gardumi bija viņai pašai, nu, tur kāda konfekte vai ābols, tos es nekad nenesu. Izevumi, attiecīgi, nulle. No manis pieklājās pa kādam stublājam un, protams, individuālā civilā aizsardzība.
Un dilemma - puķi vai prežus - bija ārkārtīgi nopietna. Ja nopirkšu puķi, meitēns būs priecīgs, atmaigs, nu, romantika. Karoče, liela iespēja, ka vajadzēs prežus. Bet nebūs. A ja nopirkšu prežus un aiziešu bez puķes, apvainosies un prežus arī nevajadzēs. Visu vai neko.
Un toreiz vēl nebija visādu rimī karšu, kur sakrājās procenta atlaide visam, kas veikalā, no kuras negaidīti varētu izdoties noņemt trūkstošos piecpadsmit santīmus - lats par dzeltenu rozi un sešdesmit pieci par prežiem. Sūdīgiem, bet prežiem.
Variantu - pietaupīt naudu un iziet vienkārši pastaigāties - es neizskatīju. Ja tērējas, tad tērējas, nav tur ko. Dzīvot ar vērienu, tā sacīt.
Beigās saprāts uzvarēja. Izgāju no veikala un pie tantiņas nopirku puķi. Dzeltenu. Par latu. Palika piecdesmit santīmu. Uzdzīvei.

---
Android vai Iphone? Jā, šīs smagās dilemmas nebeidz vajāt...

May. 21st, 2015 @ 09:12 am
[info]bozena
Jaunkundzei skolā vajadzēja taisīt prezentāciju par kādu rokgrupu. Nu, mūzikā. Man riebjas tāda rokmūzika, teica jauniete. Es negribu rakstīt par tādiem. Es varētu stāstīt vienīgi par Rammstein vai par Pertti Kurikan Nimipäivät, sacīja Jaunkundze. Un uzgatavoja prezentāciju par Pertti Kurikan Nimipäivät.
Es jautāju, vai klasesbiedri nesmiesies, viņa padomāja brīdi un teica, ka smiesies. Bet tas nekas.
Par prezentāciju Jaunkundze dabūja desmitnieku, bet dazi esot smējušies. Viņi ir stulbi, un neko nesaprot. Tie cilvēki ir daudz sasnieguši, viņi māk spēlēt vairākus mūzikas instrumentus, viens pat ērģeles.
Es gandrīz lepojos.

May. 21st, 2015 @ 10:10 pm
[info]krii
Varētu gulēt uz savas netīrās grīdas, dzert no kakliņa lēto šampi un dziedāt "Bella, Ciao" vai ko tādu, taču ļoti nāk miegs.

pilns skapis ar "nav ko vilkt"May. 21st, 2015 @ 08:18 pm
[info]ezss
Ja var ticēt maisu tilpumiem, man ir teju 450 litri drēbju.

us and themMay. 21st, 2015 @ 09:45 am
[info]barbala

May. 20th, 2015 @ 11:13 pm
[info]honeybee
Bet šodienas skaistākais mirklis bija tad, kad es gāju pēc bērna uz b/d, un lija ļoti ļoti rēns lietus un tas bija tas maģiskais brīdis, ko reizēm var atļauties, tu noņem brilles un neko vairs neredzi, un katrs lietus lāses pieskāriens ir atsevišķs un īsts

Un es domāju par kamingsu, par nobody,not even the rain,has such small hands un tas bija tieši tikpat ļoti uz robežas starp to, kā ir un kā nav

kā lietus

Būsim kopā savā sievišķībā! May. 20th, 2015 @ 12:53 pm
[info]bljanna
"...enerģētiski, staigājot biksēs, savu sievišķību es neaudzēju. Man radās ideja izaicināt sevi un 30 dienas staigāt tikai svārkos un kleitās, šādā veidā audzējot sievišķību no ārējā, fiziskā lauka, kā arī simboliski savai dzīvei piešķirt mazliet vairāk sievišķības."

30 dienas svārkos - audzēsim sievišķību, seksualitāti, maigumu, trauslumu un sievišķo spēku

May. 20th, 2015 @ 12:03 pm
[info]honeybee
Rubrikā "uzzinu_pedejais" varētu ielikt punktu "sāk šķist, ka es audzinu savus bērnus citādi nekā citi vecāki", nu tb ne radikāli citādi, bet niansēs
Tags:

May. 20th, 2015 @ 09:37 am
[info]honeybee
There's nothing pure enough to be a cure for love
Akurāt skan: Leonard Cohen - Ain't No Cure For Love

1774May. 20th, 2015 @ 08:45 am
[info]indulgence
Mācītājs Augusts Hupelis: "Zemes iedzīvotājus dala divās kārtās: vācos un nevācos. Zem pēdējiem saprot dzimtļaudis vai zemniekus. Kas nav zemnieks, to sauc par vācieti, kaut arī tas neprot ne vārda vāciski. Pie šīs vācu kārtas pieder muižnieki, literāti, namnieki, amatnieki, brīvi dzimušie kalpotāji, pat brīvlaistie dzimtcilvēki, tiklīdz viņi sava iepriekšējā apģērba vietā uzvelk vācu drēbes." Nepagāja ij ne 100 gadi, un ar šiem jēdzieniem sāka apzīmēt nevis sociālo, bet etnisko piederību, ko reducējot uz pagātni, rodas pārpratumi un neizpratne.

No: "Topografische Nachrichten von Lief und Estland", 1774.

Orālais mierinājumsMay. 19th, 2015 @ 11:29 pm
[info]krii
Tuvojas pusnaktij, es sēžu pie datora, ar karoti ēdu no kārbiņas maskarponi un piekožu bezē cepumiņus. Jouissance...

Nezinātniski novērojumi par pelēm.May. 19th, 2015 @ 10:48 pm
[info]ezss
Visilgāk dzīvo peles, kuras labprāt skrien ritenī.

May. 19th, 2015 @ 10:15 pm
[info]bozena
Visi, kas skumji, visi, kas vēlas tapt iepriecināti, ieslēdziet Eirovīziju! Tur tādas oldskūl nepieklājības rāda! Taisni prieks. :D

May. 19th, 2015 @ 08:59 pm
[info]bozena
Jāpieraksta savos mazajos kurmjādas bloknotiņos, ka "ģērbties atbilstoši sezonai" pašlaik pie mums nozīmē cimdus, kurus es no rīta ar lielu atvieglojumu izvilku no somas. Ejot caur kapiem, cimdi jo lieti noderēja.
Kapos pa tam lāgam jau noziedējušas mazās, zilās puķītes, kuras bērneļi, kas pastaigājas kapos, parasti plūc un pasniedz savām mammām. Pie mums nav siltā ūdens, jo Rīgas Siltums pārrakuši mūsu ielu un arī visas apkārtējās. Ir auksti, auksti, un Speķītis sabozies sēž savā būrītī. Man jau nav nekas pret aukstumu, ja tas notiek ziemā. Es būstos, ka reaģējot uz vides svārstībām es varu apaugt ar īsu vilniņu. Starp citu, es kaut kā palaidu garām to pašu galveno argumentu, kāpēc cilvēkiem nav vilnas.
Mēs ar Speķīti domājam saspiesties cieši kopā, tā mums būs siltāk.

May. 19th, 2015 @ 12:44 pm
[info]veed_logs
Šodienas tematiskā karikatūra:


(Neskrieniet, lūdzu, pa galvu, pa kaklu!)

May. 18th, 2015 @ 10:03 pm
[info]honeybee
šovakar laikam būs tā

May. 18th, 2015 @ 03:33 pm
[info]krii
Nav atkal kāds retardēts Merkūrijs kādā Vilka pakaļā iesprūdis un sliktā kvadrātā pret Polārlapsuzvaigzni nostājies? Tā vien velk vai nu uz pinkšķi, vai kašķi - un kad paskatās apkārt, šķiet, ka nebūt ne man vienai.

May. 18th, 2015 @ 03:16 pm
[info]honeybee
Lia dabūjusi t-kreklu (kas viņai ir par lielu) ar uzrakstu "I [heart] Justin Bieber"
Apsveru iespēju izmantot to kā soda veidu, t.i., katru reizi, kad Džonatans visus izbesīs, viņam būs jāvalkā tas krekls :)
Tags:

Engelharta jātniekiMay. 18th, 2015 @ 02:11 pm
[info]indulgence
Iestājās vasara, visapkārt Kurzemē kļuva klusāk. Avīžu nebija, bija jāorientējas uz baumām, un tās bieži līdz mūsu ausīm atnesa negaisa draudus: smagās cīņas un sakāve pie Cēsīm, angļu karakuģu iespējamā ierašanās, nestabilitāte Antantes samudžinātās politiskās situācijas dēļ, Rīgas atstāšana.
Laiku pa laikam aizsargkrāsas cīnītāji atkal apdzīvoja mūsu pilsētiņu (Tukumu), taču pelēcīgais šķita atņēmis spožumu mirdzošajam landesvēra gaiši zilajam.
Atkal Engelharta jātnieki bija apmetušies mūzu dzīvoklī. Viņu vadonis, tēvocis Vilja no Šēnheidas, nolasīja priekšā dažas lappuses no piezīmēm, kuras viņa dēls Eižens bija pierakstījis par līdzšinējiem kara notikumiem un apkopojis grāmatā "Jājiens uz Rīgu". Gabals vēstures: drosme, cerība, pārdrošība un nobeigumā vajadzība atrast sevi svešas varas diktētajā bezcerībā.
Kādā gaišā maija naktī mēs ar māsu sēdējām pie loga un šuvām gaiši zili baltus karodziņus mūsu Engelharta jātniekiem. Katram no trīs vadiem un vezumniekiem, un vienu - štāba raitnieku virsniekiem. Šiem vimpeļiem, piestiprinātiem pie Džūkstes kaujā iegūtajiem krievu metāla cauruļu šķēpiem, bija jāplīvo priekšā kavalērijas nodaļai viņu jājienā uz Rīgu, kam bija jānotiek pēc dienas.
Baltijas landesvēram pašam sava karoga nebija, taču tas izraudzījās par savu krāsu zili balto, aizņemoties to no zili zaļi baltās Kurzemes dzimtenes krāsas, kas bija arī korporācijas "Curonia" krāsa.
Tas notika jau pirms trim mēnešiem. Tagad cilvēki vairs nedomāja ne par uzvarām bagātu uzbrukumu, ne par gavilējošo iekarošanu.
Tanti Mariju Engelhartu, tēvoča Viljas sievu, latviešu lielinieki kopā ar daudziem citiem ķīlniekiem no cietuma bija aizveduši uz Maskavu. Šī ziņa manu tēvoci pie uzvarām vainagotās ieiešanas Rīgā bija ķērusi ļoti smagi. Nesalauzta tomēr bija palikusi bezbailība, kas, par spīti draudiem visapkārt, jūnija sākumā viņam lika iet triecienā sava jātnieku pulka priekšgalā dziļi Vidzemes iekšienē, 150 kilometrus aiz frontes līnijas.
Galvenais landesvēra virspavēlnieks majors Flečers daudzsološo pasākumu bija atzinis par labu. Lai arī trūka droša izlūkošanas dienesta un nebija zināms patiesais tautas noskaņojums visapkārt. Gandrīz nemas nebija saprotams, vai šajos novados dzīvojošie latvieši un igauņi kļūs draugi vai ienaidnieki, tomēr ikviens cerēja viņos atrast ja ne ieroču, tad katrā ziņā domu biedrus.
Tēvocis Vilja Engelharts lasīja mums priekšā par šī dēkainā pasākuma norisi, kas bija piestrāvots tiklab ar bezbailīgu cīņas garu, kā traģiku.
Engelharta_jātnieki )

May. 18th, 2015 @ 10:16 am
[info]honeybee
Vakar dabūju kaut kādu nenormālāko kaudzi ar grāmatām, kuras vajadzētu izlasīt
Un vispār kaut kas ir noticis šķērsām, man tagad ir savācies ļoti daudz papīra grāmatu, kuras gribu izlasīt, bet vecais paradums "staigāt ar papīra grāmatu somā" ir drusku atrofējies, vēl jo vairāk tāpēc, ka tik liela daļa no šīm grāmatām ir biezas un smagas.
Bet varbūt tas viss tikai uz labu, sen jau bija pienācis laiks pavadīt vakarus lasot, nevis refrešojot internetu, kurā tāpat nekā jauna nav

May. 17th, 2015 @ 08:02 pm
[info]honeybee
Punkts, kurā es jūtos bezsirdīga (bet vienalga man šķiet, ka man ir taisnība):
mani neizsakāmi besī tās labdarības akcijas, kurās "izglābj" vienu neredzīgu/vājredzīgu cilvēku, vienu nedzirdīgu bērniņu, vienu cilvēku ratiņkrēslā, whatever, ar tādu domu, ka "cilvēks ar šādu invaliditāti pēc definīcijas ir nevarīgs, viņš nespēj pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, iekļauties sabiedrībā un justies laimīgs, tāpēc mums viņš ir jāglābj, jo tas ir labs darbs"
tas ir bulšits kaut kāds, pretīgs, diskriminējošs bulšits.
Sūds par argumentu "šo naudu vajadzētu ieguldīt, lai uzlabotu dzīvi visiem challenged cilvēkiem", skaidrs, ka tā tas nenotiek (kurš tad būtu ar mieru ziedot 10 eiro, nevis lai kādu "izglābtu", bet, teiksim, lai uzstādītu vēl vienu tikšķošo luksoforu vai uzbraucamo rampu vai tamlīdzīgi).
Bet tā implikācija, ka "mēs neesam gatavi pieņemt savā lieliskajā, žēlsirdīgajā, atsaucīgajā sabiedrībā cilvēkus, kas ir atšķirīgi no mums un visu mūžu būs atšķirīgi no mums, tāpēc ētiskākā izvēle ir izglābt viņus no izstumto likteņa"
Un "mēs negribam viņus redzēt, tāpēc izdarīsim tā, lai mums nav viņi jāredz, t.i., dažus paraugpacientus izglābsim, bet pārējos ieslodzīsim viņu dzīvokļos"
Un "kaut kas ar viņiem nav kārtībā, tāpēc viņi ir jāsalabo"

Un, protams, ir diezgan pretīgi tā domāt, ja runa ir par konkrētu cilvēku (kuram es enīvej esmu jau kaut kad iepriekšējā iterācijā aizbliezusi 20 eur sirdsapziņas mutes aizbāšanai), bet vēl pretīgāk ir nedomāt par visiem pārējiem

May. 17th, 2015 @ 07:16 pm
[info]veed_logs
Māāālacītis! Noskrēju savu kārtējo maratonu. Ja pareizi skaitu, tad tas varētu būt jau sestais. Šis ir iezīmīgs ar to, ka pirmo reizi nācās skriet pa lietu. Pusi distances lija lietus. Apvienojumā ar vēso laiku un vējiņu bija nedaudz auksti. Sala rokas, arī stilbi juta, ka ir vēsāks (skrēju šortos). Principā augšiņa arī sala, jo viss biju slapjš. Tomēr, kā skaties, kā ne, atkal esmu nedaudz uzlabojis personisko rekordu. Tagad nākamā atzīme būs trīsarpus stundas. Pēc gada - pavisam reāli. Godīgi sakot, rekorda labojums bija vārdos neizteikts optimālais rezultāts, bet uz to speciāli negāju. Vienkārši skrēju savā tempā. Šoreiz ļoti vienmērīgā tempā visu trasi. Pārāk nenomocījos un beigās pat spēju ļoti brīvi noskriet sprintiņu finišā. Bet vispatīkamākais ir tas, ka jau otrajā maratonā pēc kārtas es jūtos, ka pēc trīsdesmitā kilometra nevis mirstu nost, bet gan skrienu savā uzņemtajā tempā un pat spēju izbaudīt skrējienu. Un beidzot es esmu tas, kurš citiem iet garām distances beigu daļā, nevis otrādi. Patīkami.

Medaļa arī šogad smuka. Liela un pamatīga. Bet tās jau parasti ir smukas.

May. 17th, 2015 @ 12:05 pm
[info]veelviens
Bērni ir mūsu nākotne:

http://www.newyorker.com/magazine/2015/05/18/playground-purgatory
Jūtiņa: lietus
Top of Page Powered by Sviesta Ciba