Vai tad nu būs tik tālu, ka man tagad jāizvēlas mans karmiskais traumatologs? Gribējās nepamatoti cerēt, ka ka pats uzsūksies. Nesāp jau nemaz tik traki. Tikai tad, kad kaut kur ietriecos. Vai tad želejveida celis mūsu dienās ir pamats vidēja līmeņa sliežu kodējas vizītei pie ārsta? Motivējiet mani divreiz, biedri! Es pati nevaru.
Es jums visu izstāstīšu, dakter, kā pie batjuškas! Man, lūk, ir traki bail kaut ko sev nolauzt vai nooperēt un tā rezultātā imobilizēties, es nevaru to atļauties, jo kas tad manā vietā skries žurkuskrējienā pa dzīvi manu sadirsto un velto, kas pelnīs naudu, kas vezumiņu gāzīs, kas vilks, koa?

Aizdomājos par to izslavēto reemigrācijas pasākumu kopumu, kurā nu grūdīšot naudu iekšā atgriešanās pabalstos - visi nu emigranti atgriezīšoties dievzemītē, lai no šiem pabalstiem dzīvotu (pieļauju gan, ka būs krietna daļa attapīgāko, kas atbrauks pēc pabalsta un tad dosies atpakaļ, bet tas nu tā). Tb tiem, kas te dzīvo, ne tikai jāfinansē Valžu veiksmes stāstus, bet arī būs jāuztur atgriezušos masu. Mazliet diskriminējoši, ka man pašam jākuļas uz darbu un jāmaksā nodokļus vēl vairāk, lai tantukam, kurš atgriezies no Īrijas un dzīvo 100 km no Tukuma, bet strādā tur, valsts apmaksātu ceļa izdevumus uz darbu un atpakaļ, vai maksātu pabalstus izstudējušajiem, kas jau tā par valsts naudu guvuši izglītību te, pamācījušies tālumā un nu šos jāsauc atpakaļ, bet pie tā jau pierasts. Tā kā racionālu pamatu šim pasākumam neredzu, pirmais iespaids, padzirdot par šiem plāniem, bija kā par kārtējo "likteņdārzu", tb naudas kāšanas un atmazgāšanas projektu. Taču mulsina, ka vienā balsī to atbalsta visi "politiskie spēki", tb nav pamata uzskatīt, ka visi tā sarunājuši izveidot jaunu barošanās sili (kopīgai afērai var vienoties zināms skaits cilvēku, bet ja to ir pārāk daudz, procesu apstādina iekšējo grupējumu pretrunas). Tā nu neizbēgami rodas jautājums: vai ir izanalizēti migrācijas iemesli, kurus novērst, jebšu nevienam nav ne jausmas, kāpēc īsti ļaudis maina mītnes zemi, un mēģina aizlāpīties ar klasisko īstermiņa ūdens liešanu caurā mucā?

( pesimistiski )

Apetîte rodas êdot. Vakar bija Gogol Bordello koncis, šodien riebjas pelěkã ikdiena.
Ir man viena slikta îpašîba, kas pašai traucě ikdienas dzîvě. Es slikti panesu jebkãdu kritiku. Šorît mani jau divi cilvěki nokritizěja. Man gribas nevis censties věl, bet dezertět.

Vēl XX gs. sākumā Kurzemē meitas zem zeķēm sēja vairākas kārtas autu, lai "kājas būtu brīnišķi resnas" - jo ja meitukam resnas kājas, katram skaidrs, ka precama, būs laba sieva: gan siena zārdu uz dakšas varēs paņemt, gan vīru no kroga pārnest. Savukārt mūsdienu sievišķu žurnālu skaistuma etaloni, ar laika mašīnu atsviesti kaut gadsimtu senā pagātnē, paliktu vecmeitās, jo neviens prātīgs saimniekdēls uz tādu kārnu kazu nopietnos nolūkos nelūkosies.

( 1528_gada_sievietes_skaistuma_ideāls_(pēc_Dīrera) )

Visu rītu līdz pat brokastīm gatavojos stundām, laboju burtnīcas. Tad devos uz proģimnāziju. Ļoti vēlos tuvāk sapazīties ar kolēģiem, taču kaut kā nesanāk. Dažkārt man šķiet, ka es viņiem ne pārāk patīku, lai gan, iespējams, tā tikai ir mana iztēle.
Pirms pusdeinām ar Ņusjku aizgājām uz Pokrovku, bet atpakaļceļā izvizināju viņu ar ormani.
14. datumā institūtā paredzēto izrādi pārcēlušu uz 23. Savukārt komercenē 21.-ajā būs balle, daudz par to domāju.

nelielā reibumā esot, gandrīz nopirkt diez ko nevajadzīgus (jo dārgus - nevaru atļauties) apavus ir viens. pavisam kas cits - pieteikties sacensībām pēc 3 dienām. teiktu, ka precīzi gadu nav peldēts NEMAZ, rīt jāiet pamēģināt paslīkt :)
klienti, nenesiet man alko...

Ceturtdien (20.jūnijā) auditiona diena.
Turiet īkšķus!
Pasaule, mīli mani, dodies rokās un dari visas tās pārējās lietas!

^_^

Grāmata aizgāja uz tipeni :))))) Vāks jau ir feisbukā (tur var šērot un laikot :D) beeeet es jau kaut kad arī šeit iešārēšu, kad izņemšu bērnu no klēpja.

Šorīt no rīta ne pa jokam sabiedēja troksnis pie riteņiem. Jau padomāju ka moš kāds kaķis ielīdis, bet, izrādās, lētā veloķivere sadalījusies reizinātājos pati no sevis un uz āķīša pie sienas karājas vairs vien tā daļa, kas atbild par atbilstību galvas apkārtmēram. Viela pārdomām, tā teikt... Bet jaunu nepirkšu anyway pagaidām.

Historiogrāfijā pieņemts nosacīts pilsoņu kara Krievijā beigu datējums: 1922. gada oktobris, kad Sarkanā armija ieņēma Vladivostoku. Taču tas nozīmēja tikai masu karadarbības beigas. Pretošanās turpinājās, pēdējā pilsoņu kara kauja notika 1923. gada martā, bet pēdējais "baltais" ģenerālis frontē padevās gūstā jūlijā. Par to tad arī mūsu stāsts.

( asinis_sniegā )

Proģimnāzijā pirmā stunda bija I klasei. Krietni saniknojos, kā parasti, uz Tihonravovu – nu nevar viņu iemācīt klausīties. Abas ar Moņinu ir divas spindzeles, kas šausmīgi atpaliek no visiem pārējiem.
Pirms piektās stundas aizgāju uz Pokrovku un nopirku Glezera un Pecolda grāmatu, paņēmu teātra biļetes uz „Velns“.
IV klasē skolnieces rakstīja, un jāatzīst, viņas raksta slikti. Nolēmu turpmāk rasktīšanu ar viņām veikt vismaz divas reizes nedēļā.
Vakarā bijā teātrī. Neteikšu, ka luga „Velns“ man patiktu. Tiesa, Smurskis bija lielisks, taču pati luga pilnīgi bez dziļāka satura: visus trīs cēlienus „velns“, saģērbies kā smalks kungs, cenšas pamudināt sievieti uz laulības pārkāpšanu, kas beigu beigās izdodas.

Nu, kāpēc ir tik grūti, grūti...
:(

When you get emotional, you lose 50 IQ points

tē-pē linkā iešāvu dd-wrt un nekas pat nenomira vēl, vismaz pagaidām. Tad nu redzēs, vai paliek stabilāk.
Pie viena drusku papētīju to dd-wrt, iespējams, ir tieši tas, ko vajag darbā - tik jāizdomā, kad būs prātīgi ar ideju nomainīt n-tos rūterus pie šefa iet...

piezīme turpmākai dzīvei - nedzert un nerunāt pa telefonu. gandrīz parakstīju nāvesspriedumu jeb teju nopirku šos kurpes par latiem 70.... nedaudz par sālītu.

vajag citādāku slodzi. kārtējo reizi apjūku, jo pēc tādas vizināšanās kā vakar nekādu seku. ne vismazāko. labi, dzert šausmīgi gribas, bet tas dēļ kā cita..

Emm, nu...vienvārdsakot...vai kādam nav iesakāms kāds jauks traumatologs ar maigām rokām?

tik un tā gribās visu.
( dod dies )

Pēc pārlidojuma pāri Eirōpai, 1933. gada 16.-17. maijā Polijas lidotāji kapteiņi E.Bajans un P.Dudzinskis divās sporta lidmašīnās veica draudzības vizīti uz PSRS, lidojot pa maršrutu Varšava-Harkova-Ļeņingrada. Kā jau tas bija pieņemts tai laikā, PSRS vadība deva rīkojumu nokomplektēt 2 lidmašīnu Р-5 komandas no labākajiem pilotiem, kas dotos atbildes vizītē. Pirmo lidmašīnu pa maršrutu Maskava-Gomeļa-Ļvova-Varšava-Lida-Vitebska-Maskava (nosēžoties Ļvovā un Varšavā) pilotēja viens no labākajiem padomju kara aviācijas pilotiem komkors (korpusa komandieris) Fēlikss Ingaunis (комкор, командующий 2-й Армией Особого назначения Ингаунис Ф.А.), stūrmanis bija aviācijas inženieris A.Mežiņš* (Мезинов А.И.); otro lidmašīnu pa maršrutu Maskava-Vitebska-Polocka-Viļņa-Varšava-Bresta-Gomeļa-Maskava (ar nosēšanos Varšavā) pilotēja 252. aviācijas brigādes komandieris Turžanskis (Туржанский A.A.), stūrmanis bija aviācijas inženieris Pavlovs (Павлов). Pasākuma kurators bija PSRS militārais atašejs Polijā komkors Eduards Liepiņš (комкор Эдуард Давыдович Лепин). 18. jūlijā PSRS lidotāji ieradās Varšavā. Mājās devās 22. jūlijā.



Sagaidīšana Okences aerodromā, no kreisās: Polijas 3. aviācijas pulka komandieris apakšpulkvedis Kalkus(Władysław Kalkus), nezināms, padomju lidotāji Mežiņš, Ingaunis un Turžanskis, poļu pulkvedis Ļudomils Raiskis, PSRS militārais atašejs Eduards Liepiņš, nezinām, Polijas civilās aviācijas departamenta direktors Filipovičs.

( foto )

Atkārtošos. tā kā entuziasts, kas pieteicās pirmais grāmatas ņemt, tā arī neparādījās, negrasos gaidīt, kad šis pamodīsies. Atdodu par melnā bakardi ruma pudeli šādas grāmatas (ideālā stāvoklī):

* Хироаки Сато. Самураи : история и легенды. - Евразия: Санкт-Петербург, 1999 - 416 c. ISBN 5-8071-0012-3
* Сказание о Есицунэ. / пер. А.Стругацкий - Евразия: Санкт-Петербург, 2000 - 320 c. ISBN 5-8071-0056-5
* Уинстон Л. Кинг. Дзэн и путь меча : опыт постижения психологии самурая. - Евразия: Санкт-Петербург, 1999 - 320 c. ISBN 5-8071-0017-4
* Тернбулл Стивен. Самураи : военная история. - Евразия: Санкт-Петербург, 1999 - 432 c. ISBN 50071-0038-7
* Такуан Сохо, Миямото Мусаси. Самураи : меч и душа. - Евразия: Санкт-Петербург, 1999 - 318 c. ISBN 5-8071-0055-7
* Идеалы самураев. / ред. У.С. Уилсон - Евразия: Санкт-Петербург, 1999 - 320 c. ISBN 5-8071-0027-1

Darījums kārtojams Kr.Valdemāra/Šarlotes (no centra skvēriņā uzreiz aiz LU Ķīmijas fakultātes) stūrī.

No rīta abas ar māmiņu bijām baznīcā. Atgriezušās mājās un pabrokastojušas, savīkšījāmies doties pie E.A. Zeņenko, taču mūs aizkavēja kāds kungs, kurš bija atnācis aprunāties ar māmiņu par savu dēlu, kuru viņš grib sūtīt šejienes komercskolā un dot mums pansionā. Pagaidām ne par ko nevienojās, jo kungs gribētu maksāt 300 rubļus, bet māmiņas noteiktā cena ir 360 rubļi.
Kad viņš aizgāja, devāmies pie Zeņenko. Tur ļoti jauki pavadījām laiku. E.A. pētīja manu roku un pareģoja pēc līnijām daudz pārmaiņu manā dzīvē un, ka pēc 30 mana dzīve būs daudz laimīgāka, nekā pirms 30.
Vakarā viesojāmies pie S.I., kur sastapām trīs komersantus*, kuri mēģināja savai ballītei. Pēc mūsu lūguma viņi turpināja spēlēt arī mūsu klātbūtnē, ar ko sagādāja mums lielu patiku. Z. spēlēja klavieres, F. – vijoli, bet T. – čellu.
Pēc viņu aiziešanas vēl diezgan ilgi pasēdējām.
- - - -
* Spriežot pēc konteksta, runa nav par uzņēmējiem, bet gan par komercskolas studentiem. – tulk.

šovakar mani bezgala laimīgu dara apziņa, ka vēl pusgadu laiks aiz loga šajā zemē būs tāds, kas priecē acis un sirdi. esmu no tiem savādniekiem, kam briesmīgi patīk rudens, tur trūdu smarža un sniega gaidas. novembris vispār ir ģeniāls mēnesis.
vēl pusgadu priecīgi tāpat vien.

Citiem varbūt ir visas citas slimības, bet man, lūk, apsveicam laimētājus - ūdens ceļgalā!
Un ko man tagadar šitento ūdentiņu būs darīt? Dakters vilks laukā ar lielu šprici?
Vēl man ir galīgi aizkritušas ausis, bet tas au sīkums. Koa? Es nedzirdu, es jau teicu, ka man aizkritušas ausis.

māja atkal pilna ar odiem. odu skaits mājās atkarīgs no tā, cik kārtīgi tiek aizdarītas durvis. durvis ir klamzīgas un jātaisa divreiz, divreiz. tā kā cilvēki mēdz domāt, ka ir aiztaisījuši durvis, tad man ar katru viesi atsevišķi ir jānovaktē brīdis, kad viņš domā, ka ir aiztaisījis durvis, bet patiesībā tās ir vaļā ar šķirbu, un tad jāizskaidro situācija vēlreiz.

nu tātad šodien. mazmurkšķis dodas ārā. mazzaķis sauc "kas atstāja vaļā durvis", nāk pie manis uz mājas otru galu, sūdzas. prasu, vai tu tās durvis aiztaisīji? nē, negribu. pierunāju šo iet aiztaisīt. tikmēr 100 odu klāt. vēlāk vakarā pie manis uz dārzu (!) atnāk mazmurkšķis un sūdzas, ka mazzaķis nav aiztaisījis durvis. vai tu tās durvis aiztaisīji? nē, i netaisos. pierunāju iet aiztaisīt. tikmēr mājā gaiss vispār sastāv no odiem. lūk, pie kā noved taisnības mīlestība. pie odiem.

starp citu, mazzaķis pats atrisināja manas problēmas ar brālēnu mazjāni. pierādāmi attaisnojamos apstākļos sakoda viņu vēderā. tagad mj turas pa gabalu, kad mz sēž traktorā.

(mz neskrien pakaļ cilvēkiem, kozdams viņiem vēderā; tur ir stipri jālien viņam virsū. mz vispār nav kodējs.)

(traktoru es speciāli palūdzu, lai veči noliek pie mājas, kamēr visi prom. traktors man aukles vietā, jo nodarbina mz vismaz stundu dienā.)


upd.
odi bija kādi 15 un es viņus ātri izķēru.

SEB Sigulda, 77km, 4:10. psihs brauciens chill režīmā, jo visas meitenes (un zēni) aizbrauca, es no sporta paliku viena. jautrība sākās pēc tautas piebraukšanas - līdz finišam 47km, visu laiku apdzen ešaloni. un stumj lejā no kalna. nu feispalm, feispalm, ko lai vēl citu saka. bet nu vinnētājs vienalga ir tas, kurš pirmais finišā. daudz dubļu, sakņainajā nobraucienā svīda ciet brilles, brauc uz aklo. brīnums, ka nekritu. jā, nekritu ne reizi :)
dzīva. viss.
gribu gaļu, kino, sakārtotu māju, daudz maiguma un vienkārši ar kādu pabūt kopā. tieši šajos mirkļos ir vislielākā vēlme nebūt vienai.

- riepa nav pumpaina.
- tu gribi teikt - riepa nav piepumpēta?
- jā. nav piepampota. nav piepumpota.
(tur bija vēl vairāki varianti, bet neatceros.)

vēl mz ģenitīvu allaž darina no vienskaitļa (biša strops, krabja nūja) un attīsta jaunus veidus, kā efektīgi pateikt "nē". kādu laiku viņš lietoja "ne'gan", bet tagad to aizstājis ar lielā ātrumā nobērtu "nēpaldies".

mazmurkšķis savulaik līdz kādiem 4 gadiem lietoja vārdu "gāt". es gāšu, tu gāsi, tēti izgāj šo līmeni (ar nozīmi tēti, izej šo līmeni).

No rīta gatavojos stundām, līdz brokastīm mācījos angļu valodu. Tad devos uz proģimnāziju, kur vadīju stundas I un IV klasei. Pēc nodarbībām bija sēde, kas ievilkās līdz pieciem pēcpusdienā. Tās sēdes gan man ļoti patīk: jauki beidzot aprunāties ar kolēģiem, citādi stundu starpbrīžos sanāk tikai knapi kādu vārdu steigā pārmīt. Biju apsēdusies blakus E.K. Ratkinai un Vasiļjevai, daudz pļāpājām savā starpā. Beigās ar Vasiļjevu kopā likām atzīmes II un III klasei.
Māmiņa bija pie Erjas un pierunāja viņu doties uz apskati pie ārsta, un ja nepieciešams, veikt to operāciju, ir taču hloroforms. Erja, šķiet, piekrita, kaut ļoti baidās no operācijas.

Dīvaina sajūta. Zinu, ka rīt līdz galam nobraukšu, stresa nav. Bet vajadzētu, es noteikti neesmu gatava 70km...

Lasu par Latvijā sastopamajiem muižu parkiem un dārziem, kuru paliekas vēl dažviet saglabājušās, kaut arī no savulaik bijušajiem vairāk nekā 800 muižu parkiem, praktiski neviens vairs nav tāds, kādu to ieplānoja parka veidotāji.
Visai bagātīgi ilustrēts ar no arhīva dabūtiem XVIII-XIX gs. muižu plāniem, apkopota informācija par konkrētu dārzu un parku izcelsmi, stilu, izmantotajiem augiem. Ļoti interesanti! Izrādās, ka vēl XIX gs. beigās arī dievzemītē bijis ko redzēt, un ja nebūtu XX gs. notikumi, tb ja vara nebūtu nonākusi bauru urlu rokās, šobrīd droši varētu aicināt no BBC Donu filmēt pāris sērijas "Montijs Dons un Austrumeiropas dārzi". Mazliet nomāca atklāsme, cik maz tomēr zinu par tādu jomu kā dārzkopība, un aizdomas, ka dievzemītē uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tādi, kas kaut ko zina. Un izbrīnīja tas, ka izrādās, tie jaukie parki un dārzi, kam pa laikam nākas uzdurties, apceļojot dzimtās zemes āres, ir saglabājuši vairs niecīgu daļiņu no sava sākotnējā skaistuma, jo dzīves realitāte uzskatāmi liecina, ka tā izslavētā latviešu iedzimtā skaistuma un dabas mīlestība visai ievērojami atšķiras no tā, ko ar skaistuma un dabas mīlestību saprot vispārpieņemtā nozīmē... Kā arī tas, ka lielākos postījumus veco parku paliekām nodara entuziasti parku sakopšanas talkās, kuri rūpīgi izravē pirms gadiem 100 stādītus krūmus, bet atstāj bezsaimnieka preiodā pašizsējas kokus, kas paaugušies lieli.

( daži_citāti )

Un ziniet, kas man absolūti no Latvijas vasaras un it īpaši, Jāņu perioda, nepietrūkst? Saules? Nē, neuzminējāt!
ODU, bļe! Nekādu fucking odu! FUCK YES.

Viena lieta ir patiesi taisnība. Sekss ir lielisks pretsāpju līdzeklis. Kaut baidījos, ka uz pusēm pārlūzīšu, palika krietni vieglāk. Galva gan joprojām īsti negrozās un šonakt jāguļ tiiiik izgulētā gultā, ka nekas tur no izgulēšanās nesanāks. Nu, un vēl jau arī tas, ka jāguļ vienam.

Sēžu tagad pie galda, kuram prasītos nosaukums "Ostatki prošedšei roskoši" - nokrauts pārtikas atliekām, vēl tīri cienījamam daudzumam labas pārtikas, pudelēm, svecēm (un tas nekas, ka pretodu). Labs laiks, beidzot iestājies klusums un miers, vien upe nemierīgi šalc mazajās krācītēs.

Man te patīk. Es nesaku, ka man te patīk viss kā ir tagad un te, un vajadzētu arī manu roku pielikt, lai uzlabotu, bet patīk. Ir labi. Nāksies vien nākamnedēļ tos īpašumtiesību jautājumus sakārtot, vai uz priekšu pavirzīt. Mēs paši radām savu vidi, un mēs paši to spējam mainīt.

Vispār idillei pietrūkst tikai tā siltā sāna šobrīd man blakus, kaut vai ar visu šodien nokrustīto telefonu ķepās. Bet nav.

Gaidu pirmdienu, gaidu mamutu, daudz lietas kārtojamas.

"I's similar to the way Danish Michelin-starred restaurant chef feels. He said that a Michelin star brings incredible happiness for two seconds, followed by everlasting fear of losing it. There is paranoia about all this responsibility. At times, knowing that the process sometimes demands that you tear yourself apart, your body simply fights against any new production. With every year, obviously, there are more details you learn about. You acquire what I call experience and some might define as professionalism. Recently, however, I have also been thinking about the way the initial passion gets weighed down with things that interfere. I'd like to retrieve the feeling of being a student, as if I hadn't seen very much and didn't know what to do with all that." M. Pormale, jūnija Baltic Outlook

Mazā princese ēd marinētus kaperus. Viņa pazīst burciņu un ja pamana, tad pieprasa. Man par šo viņas kaprīzi ir nedaudz izbrīns, bet nekas tik ļoti kaitīgs jau nav, lai jau bišķiņ uzēd pa reizei. Tā nu šodien arī iedevu kādus desmit ne visai lielus. Viņa rūpīgi apēda līdz pēdējam un nolaizīja šķīvīti.
Vēl šodien nopirku saldos ķiršus. Puika no sākuma vispār negribēja ēst. Tikai kad redzēja kā māsai dreb ausis ēdot čerešņu tomēr arī saņēmās. Pēc tam nespēju vien lobīt kauliņus. Abi bļāva: "Man, man!" Secinājums, ja kilograms zemeņu mums ir par daudz, tad kilograms čerešņas ir krietni par maz.

uzmini nu, cik reižu es šovasar uzvilkšu vakar nopirkto kleitu!? :) apaļi-apaļa nulle, mans minējums. jo es nesaprotu, kā kādam varbūt spēks pēc darba dienas skriet/braukt un vēl vilkt kleitas. ar nosacījumu, ka nākamajā rītā darbā ierodas svaigs gurķītis, nevis pērnais tomāts..
[!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! kleitu varētu vilkt veloorientēšanās pasākumā. pagājušogad man bija svārki, kuri gan sevi nodeva, kad Ogres dz.tunelī bija jāstāv uz rokām..]

visādi citādi, vakar tirgū nopirku šogad pirmās ne-mammas audzētās zemenes. paskābas, tieši tādas, lai garšotu pēc mājās audzētām, nevis Polijā rūpnieciski ražotām. vismaz es sevi tā mierinu.

no vienas puses
( atpūta ir treniņu sastāvdaļa )

Labi gan, ka Lanas koncis arī Rīgā ir garām. Nu katru rītu lasot ziņas viņa man vairs nemidžināsies acu priekšā, lai atgādinātu: "Tu esi lose!"

Nosacīti brīva diena, jo stundu proģimnāzijā nebija. Šodien pie mums pirmo dienu Maņa Bunkeviča. Pagaidām Ņusjka ar viņu apmierināta un labprāt pļāpā. Ar māmiņu aizbraucām uz Lejas tirgu, nopirkām mums ar Ļenu kleitas, bet man vēl arī jaciņu.
Pie māmiņas bija ieradusies kāda Tarasova, piedāvāja savu dēlēnu, komercskolas audzēkni, pansijā. Zēns ļoti slimīgs, tāpēc izlutināts: būs ar viņu pamatīga ņemšanās. Sestdien Tarasova ienāks vēlreiz un tad māmiņa viņai sniegs gala atbildi.
Uz pusdienām Vas.Vas. ienāca ar pavisam bēdīgu vēsti: Erjam kaut kas ar veselību un dakteris Stepanovs teicis, ka viņam esot karbunkulis, ko nāksies operēt. Erja par to ne dzirdēt negrib, nezinu, vai bez tās varēs iztikt.
Pie Talanceviem aizgāju ātrāk, nekā parasti, bet atgriezusies, ar māmiņu devāmies uz pirti.

vakar iesāktais superdarbs rezultējās darbā līdz 21iem, šampja pudelē (beidzot arī mani atzīst un nes alko, ne tikai citiem, lol) un daudzos paldiesos. man pašai beigās galīgi nepatika, bet, iespējams, es biju pārāk nogurusi. problēma rodas tajā, ka šampis... nu, to nevar iztempt tāpat. vēl jāņem vērā, ka manā rezidencē alko gandrīz netiek lietots.. aiz manas kautrības un kompānijas neesamības es vēl tā vienkārši piedzeršos. tāpat. viena :D

krājam spēkus svētdienai, kad Sigulda, Sigulda... mērķis - palaist garām tikai pirmo tautas 200-nieku. vairāk ne :) man patīk ideja par to, ka pagājušogad es Cēsīs nelāgi finišēju, jo dabūju mīksto, Vietalvā izbeidzās "baterijas" - un šo sezonu iesāksim ar totālu autu jau startā, jo uzreiz jārauj augšā Turaidniekā...


vēlreiz padalos ar info par 29. jūnija velo-foto pasākumu Ikšķilē, kur iespējami būšot arī šādi izgājieni/peldējieni

cik saprotu, mums ar lidot ir nepieciešams viens komandas briedis, dalības maksa 478.02 japānas jēnas jeb 2.(6)Ls no galvas (Ls1.(3) no kājas)

upd. - tā kā neviens no maniem talantiem nav nolikumu lasīšana, tad pēkšņi atklājās, ka komandā var būt 4 cilvēki - tātad bez manis, lidot un ōlmaitī_j cibiņkomandā pie starta var tikt pielaists vēl kāds! enīvan?

Internets ir lieliska vieta, ja zina kā un ko meklēt. Vai paveicas nospiest pareizo linku. Kā izrādās, uz pasaules es neesmu vienīgā, kas pārvākusies un/vai sapratusi, ka mani draugi kādās dzīves sfērās ir nepieejami, tāpēc ir pasākumu lapa, kurā ir grupas ar interesēm/pilsētām utt.u.t.j., un ja pietiek drosmes un nav bail, var diezgan labi iedzīvoties dažādos paziņās un biedros, ar ko iet iedzert/pastaigāties/paceļot/ko tik vēl ne, bez bailēm, ka nejauši izdosies iekrist nagos kādam creepy eksemplāram, kā tas mēdz gadīties, jo viss notiek grupās, gaišā dienas laikā un bystander (:D) klātbūtnē, līdz ar to ļaujot tev pašam vēlāk secināt vai vēlies nākt uz kādu pasākumu vai aicināt pats, kas ir arī ārpus šiem settingiem, vakarā, pa nakti, tālāk, tuvāk un mazākā lokā. Diezgan lieliski. Piedzerties gaišā dienas laikā, ar tādu eleganci un pasmiešanos sen nav sanācis un, lai arī iespējams neviens no šiem cilvēkiem nekļūs par maniem best buddy buddy, ir jauki apzināties, ka man pietiek tikai izvēlēties pasākumu sev pa prātam un apkārt būs cilvēki tādā pašā situācijā kā es, tikpat dīvaini un lieliski, un ļoti bez saistībām, ja vien nevēlies to mainīt. Mana sociālā dzīve sāk uzlaboties un es nevaru sūdzēties par to, ka man nav ko darīt. Fantastiski. Atlika tikai tiešām pārkāpt savu antisocialitātes barjeru, nevis tukši dirst, un viss notiek.


Citās ziņās, vietēji atvēries poļu veikaliņš, tāpēc dzīves vieta ir palikusi vēl par x% labāka. Kā arī kolēģi, kaut salīdzinoši vecāki, ir izrādījušies fantastiski, sākot no bosa beidzot ar apkopēju, un tik jaukas un britiem raksturīgi humoristiskas darba vietas man vēl nav bijis. 9-5 darbs šādā atmosfērā ir labākais, kas ar mani ir noticis pēdējā gada laikā pa vidu citām eksistenciāli svarīgām lietām. Par spīti tam, ka agri jāiet gulēt un agri jāceļas jūtos labi. Tagad pilnai laimei jāiemācās pārslēgties no MSOffice2003 uz MSOffice2010 un man vispār nekas grūtības vairs nesagādās.

Tāpat arī, kā jau daži zina, jaunā dzīves vieta ir fantastiska un uzreiz ir kā mājas. Pagalmā brīvdienās notiek residentu BBQ & alus & sauļošanās fests un arī šeit nav garlaicīgi.
Mazs, ļauns prieks, par to, ka iepriekšējā darba vietā, pēc ļoti interesantās atvadīšanās (oh, asshole ex-boss, fucking fuck you, you holy shitsnack), iet sūdīgi, so there. Yay!

Labi ir dzīvot labi.

papurgāta diena un sapratne, ka Ventspils ir par nedēļu tuvāk, kā plānots.
( pārpratums )

Redz kur var vecās poļu filmas skatītīties jūtūbā: http://www.youtube.com/studiofilmowekadr tur ir, piemēram, Vaidas "Pelni un dimanti", Ivaškeviča "Eņģeļu mātes Joannas" un Prusa "Faraona" ekranizējumi.

Hmm...
Saņēmu divas metrīgas vēstules ar nosacījumiem par dziedamajām dziesmām auditionā.
Sēžu un blenžu uz tām vēstulēm un pēkšņi pārņem sajūta, ka es vairs nevienu dziesmu nezinu, kas pakļautos šīm prasībām.

Bez tam, šodien viņi man atsūta arī to epastu, kuru man vajadzēja saņemt jau tādu brīdi atpakaļ, ka es esmu iekļauta kandidātos nākamajam auditionam.

Lūk. Man draugi varot uztaisīt pavadījumus dziesmiņām, tā, lai tie atbilstu nosacījumiem. ( he he. tur vēl bija piebilde, ka draugiem jābūt laimīgiem, ka xf izmantos viņu taisītos pavadījumus, lol) Tik diez pa kuru laiku, lai es viņus uztaisu, ja man auditions pēc pāris dienām.

Kļūt par zvaigzni nav viegli.
-_-

Šonakt sapņoju, ka esmu aizbraucis uz Maskavu.
Bez ieņirgšanas par to, ka viņu jaunajos projektos, ja kaimiņš attaisa krānu, tad blakus dzīvokļos pazūd ūdens, vēl iefanoju par to, ka varētu veikalos prasīt ikdienas preces, aiz katra trešā vārda liekot trīsstāvīgo un justies (arī tikt uztverts) kā vietējais. Līdz izmēģināšanai netika, pamodos.

Tā sāp spranda, ka pat teksts feisbukā "Someone messaged you" izskatās kā "Someone massaged you".
Mīļā pat aizgāja gulēt pareizi - tas ir, ar galvu kājgalī - tik žēl, ka ar pēdām kaklu nepamocīja. Labi, ka šodien uz darbu ne ar velo, jo galvu izgrozīt būtu pagrūti.

Gatavojos Ventspilij. Cik nu tas iespējams.
( pirmsVentspils )

Ech, man arī bija džinsu jaka, no vienas vietas nokleibēta ar SCV (studentu celtnieku vienība) atribūtiku. Izmetu ārā, bet tagad būtu tāds vintāžs, ka hipsteri skaudībā apčurātos. ;(

( jūsu_tētiņi_un_māmiņas_ )

vēl tur laukos bija tā. divas naktis gulēju teltī un pirmajā bezmiegojos. visu laiku tur trokšņoja (es nezinu, vai viņa griež vai kliedz) grieze. pusmelna tumsa un tikai šņik šņak. tā gulēju, klausījos un tad vienu brīdi pēkšņi griezes vairs nebija un no visām pusēm visos veidos un attālumos trallināja dziedātājputni. man nebija līdzi pulksteņa un tā arī paliku neziņā, vai bija tāds brīdis, kad tie dziedātājputni visi reizē ieslēdzās un cikos tas bija. jeb es tomēr uz brīdi biju atslēgusies.

nākamajā naktī, protams, gulēju kā nosista ar pulksteni kabatā. vienīgo reizi, kad modos, pat griezes nebija.