Baumas uz robežām

About Baumas uz robežām

1921. gada 28. jūlijs, trešdienaDec. 18th, 2014 @ 06:39 pm
[info]kira_alendorfa
Šodien piecos aizbrauca tēvocis Koļa; tante Ļoļa pavadīja viņu uz dzelzceļa staciju. Tā nu mēs esam palikuši vieni. Šovakar, kad māmiņa vannoja Marinu, piepeši ieradās kāda dāma. Viņa, izrādās, ir no Ņižnijas, un atvedusi vēstuli tantei Aņai (vai nu no Ņusjas, vai Svobodova, nav zināms, bet adrese uz aploksnes rakstīta ar Svobodova roku). Mani šausmīgi sarūgtināja, ka Ņusja nav man atrakstījusi! Varēja tak uzrakstīt kaut rindiņu. Šķiet, arī viņa manī vīlusies. Gaidīt gaidu no viņas kādu vēstuli.
Tante Ļoļa man jau paspējusi uzdāvināt dzimšanas dienā burvīgu dāvanu: biļetes uz "Traviatu" 31. augustā "Padomju namā", nevis orķestra, bet tikai vienu klavieru pavadījumā.
Tēti gaidām nākamās nedēļas beigās!

sagatavoszanas darbiDec. 21st, 2014 @ 05:05 pm
[info]pikaczu
Uz gaidaamajiem sveetkiem raugos mieriigi. Beerniem daavanas nopirktas, 2/3 rijamaa szodien atstiepu. 24. briivs.
Szodien sanjeemu komplimentu par savu pavaarmaakslu. Puika pie pusdienu galda pateica, ka mees eedam kaa restoraanaa.
Veel no patiikamaam lietaam - Trailer park boys 8. sezona un alus, kad gremlini nolauzti guleet.

Dec. 21st, 2014 @ 04:31 pm
[info]veelviens
Šodien sastapu ļoti drosmīgu meiteni.
Iegāju "Spirits & wine" outletā pēc alus. Paņēmu, aizgāju pie kases, samaksāju.
Pārdevēja beigās man pateica: "Priecīgus svētkus!"
Pirms iziešanas biju skatījies spogulī, tā ka labi zināju, kāds man ir ģīmis. Es pats cilvēkam ar tādu sejas izteiksmi un tādiem maisiem zem acīm nekad neuzdrošinātos tā jautri un tikai pavisam nedaudz samāksloti novēlēt "Priecīgus svētkus!"

Šodien beidzas gada tumšākās trīs dienas. Laikam jau tas kaut kā atspoguļojās manī. Visas šīs trīs dienas man ir bijušas pilnīgs ziemas miegs. Tāds mazliet nīgrs, atšķaidīts ar šmigu un škrobi par to, ka nav sniega.
Šodien saņēmos. Aizgāju pastaigāt un uzlāpīties. Aizsūtīju divus CV. Jāsāk tak beidzot kaut kas darīt.
Jūtiņa: hop! hop!

hoardsDec. 21st, 2014 @ 04:39 pm
[info]kihelkonna
man tagad ir divi pilni superneto maisi ar papīriem. un nerēgojas vairs nekur mans diplomdarbs, vajadzēs tomēr sameklēt.

Dec. 21st, 2014 @ 03:54 pm
[info]kihelkonna
tā kā daži jūzeri sakās dažas grāmatas gribam, sakrāvu kaudzēs un nobildēju. bildes vairākas, jo katrā zibspuldze gāja uz citu vietu (pievērsiet uzmanību arī putekļiem zem atvilknēm; raža jeb bujums). lielās grāmatas kreisajā augšpusē rezervētas jūzerim vilibaldim (Mirdza Slava) un jūzerim nomirusi (apdomājies, nekļūsti par hoarderi tu arī). ... )

hords Dec. 21st, 2014 @ 02:18 pm
[info]kihelkonna
pilnīgs nespēks. atradu tikai vienu grāmatu, kuru steidzīgi gribas palasīt. "viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm". vēl vairāki albūmi ar pilnīgi bezjēdzīgām bildēm. tās jāizrauj un jāsaliek kastē.

===

ja nu kāds nezina, kas ir hords un hoarderis:
https://www.youtube.com/watch?v=M8xEEVmLWZU

Dec. 21st, 2014 @ 12:59 pm
[info]kihelkonna
šis ir vakars uz ezera
... )

hoardsDec. 21st, 2014 @ 12:28 pm
[info]kihelkonna
un vēl man ir mazs trauciņš (urīna analīzēm domāts trauks no aptiekas) ar ciedru riekstiem. to atveda Gaļina no sava Novosibirskas apciemojuma. viņai tur dzīvo māsa. pati Gaļina jau 7 gadus kā mirusi. rieksti neēdas; ja nav bads, tad tās čaumalas ir neērtas.

nu un tā tālāk.

upd
dzīve rit tālāk, bez Gaļinas un viņas ciedru riekstiem. ko tad es tagad, ēdīšu viņus iekšā šņukstēdama?

no kaudzes apakšasDec. 21st, 2014 @ 11:37 am
[info]kihelkonna
sertifikāts

--- apliecina, ka
(vārds uzvārds)
1999. gada 11. augustā Ungārijā novēroja
pilnu saules aptumsumu

Latvijas Astronomijas biedrība

Dec. 21st, 2014 @ 10:57 am
[info]kihelkonna
tas ir šis te kakts
bilde )

par cilvēka cienīgu dzīviDec. 21st, 2014 @ 10:53 am
[info]indulgence
Savulaik bija te cibā gāganu karš par apzīmējumu "cilvēka cienīga dzīve". Īsti atbildes nebija nevienam. Pēdējā RL numurā intervijā to manuprāt visnotaļ precīzi definē Tomāšs Sedlāčeks: "ienākumi ir lielāki par izdevumiem". Tb ja pie visstriktāās pašekonomijas, pārtiekot aš tikai no nocenotajiem griķiem, cilvēks dzīvo no algas līdz algai, bez reālas iespējas ko mainīt (ieteikumus staigāt basām kājām pa jūrjas krastu un uzsūkt sevī kosmosa pozitīvismu neizskatām), kaut kas Dānijas karalistē nav kārtībā.

hoardsDec. 21st, 2014 @ 10:27 am
[info]kihelkonna
metu ārā vecos papīrus. bīstami; esmu tā uzbūstojusi savu izmešanas spēju, ka ik pa laikam atrunāju sevi izmest kādu dārgu pašas pirktu grāmatu. bet kāpēc neizmest visus manus grāmatu kubikmetrus, es taču viņas gandrīz nemaz nelietoju.

akurāt tāda sajūta: dzīve nedos neko jaunu, kamēr nebūšu atkabinājusi veco.

lielās smagās dāvinātās grāmatas ar attēliem. bija tāds laiks. nelietoju. ja neko neieteiksiet, metīšu ārā.

un noķeksēju no augšējā plaukta maisu, kurā pirms nepilna gada biju sabāzusi bērnu rotaļlietas, kas bezcerīgi mētājās un bija pilnīgi apnikušas. bērni tagad pārlaimīgi :)

ok, tās bilžu grāmatas jau noliku uz izmešanu.

Dec. 21st, 2014 @ 10:08 am
[info]krii
Pēdējās nedēļas laikā mans visbiežāk lietotais vārds ir "nomierinies".

Random domaDec. 20th, 2014 @ 09:31 pm
[info]kjiimikjis
Kā gribētos kādā publikācijā izmantot teikumu: "Vielu toksicitāte pārbaudīta, izmantojot "es vēl neesmu nosprādzis" metodi".

Dec. 21st, 2014 @ 05:37 pm
[info]veed_logs
Turpinot par iepriekš rakstīto:
http://klab.lv/users/veed_logs/271765.html

Beidzot ir noticis Ziemassvētku šopinga brīnums, esmu iegādājies sev bikses! Pat vairākus pārus un vēl klāt piepirku dažas kaklasaites. Skaisti! Sasniegt šo fantastisko rezultātu man palīdzēja veikals "Peek and Cloppenburg" (pateicos par ieteikumu!). Sakarīgs veikals, man tur patīk arī tas, ka līdzās atrodas gan dārgie brendi, gan nedārgie, tā, ka vari pats salīdzināt un izspriest, vai ir vērts maksāt vairāk. Normālā situācijā jau es neiešu kaut kādā Boss veikalā pētīt kreklus par cenu, kas ir stabili virs 50 EUR. Tagad es to mierīgi varu darīt. Ja kas, nopētīju attiecīgo kreklu detaļas (šuvuma kvalitāte, materiāls) un secināju, ka manās acīs tas izstrādājums nav tā vērts, lai par to maksātu 3-5x vairāk, nekā es parasti maksāju par kreklu. Tā, ka kreklu ziņā pieturēšos pie savām pārbaudītajām markām.

Dec. 20th, 2014 @ 05:14 pm
[info]honeybee
"Tuvojas Ziemassvētki un mana pirmā uzstāšanās sniegpārsliņas lomā," nodomāja Stella un nogrieza matus grebenē.

Es savukārt ar šausmām sapratu, ka šī frizūra nevis vienkārši izskatās freaky, bet arī ļoti labi atspoguļo viņas būtību.

Bet nu psc.
Tags:

što proishoģit na sveķeDec. 20th, 2014 @ 04:34 pm
[info]kihelkonna
no jūzera kūmiņš, jāpieglabā
https://soundcloud.com/gennadiy-smirnov/7zjjf5bvqqkd
(sargies, rupji vārdi krieviski)

Dec. 20th, 2014 @ 03:46 pm
[info]veelviens
Lasu ziņas, par politiku. Nācijai problēmas. "Caurspīdīgums" nedodas rokā. Sistēma bez uzticības nestrādā. Vajag mācīties uzticēties. Vajag kādu, kam uzticēties. Politologi saka, ka Kaimiņš tas nebūšot. Es piekrītu. Viņš ir gailēns. Viņš ir virtuves sarunu rupors Saeimā. It kā jau drosmīgi - teikt acīs un publiski visu to, ko mēs katru dienu sakām viens otram. Mest Šleseram sejā "Es tev neticu, neticu, neticu". Tik vienkārši un tieši to, ko vairums no mums arī tikai varētu pateikt, ja viņu satiktu un saņemtos tā runāt.
Kaimiņam tāpat kā daudziem - daudz būtu vēl ko bagātināt sevi ar pacietību, ieskatīšanos un faktu materiālu.

Pats sev uzdodu jautājumu: Vai ir iespējama uzticība bez kāda, kas ir uzticības vērts?
Ja mana atbilde ir "Nē", vai tas nozīmē, ka esmu pesimists?
Jūtiņa: kāpēc lai es tev uzticētos?

Dec. 20th, 2014 @ 01:21 pm
[info]scope
Malači tie VRAA tirliņi, sajājuši https://www.latvija.lv/ (iestājas redirect loop).
Labākais, ka atbalsta dienesta tālrunim piebilde "Aģentūras darba laikā"...

zsvDec. 20th, 2014 @ 10:04 am
[info]kihelkonna
kā katru gadu, ar mazmurkšķa vārdadienu vakar iesākās ziemassvētku pieēšanās maratons. našķīti pa našķītim, un kuņģis ir izstaipīts, un tagad visu laiku gribas ēst, un tā turpmākās divas nedēļas.

mazmurkšķis vakar dabūja divas liecības (viena bija ZELTA, otra mūzikas skolā), kā arī zobufeja bija zeķēs ielikusi pusotru eiro. tiešām ienesīga diena. šonakt mm bija jau sakarinājis jau četras zeķes, bet negausība neattaisnojās - tur lielākā nauda bija 5 centi.

sushiDec. 20th, 2014 @ 09:55 am
[info]oblica
Nevaru atrast, luudzu, help: sushi eestuve Beernu pasaules rajonaa.
Paldies!

Dec. 20th, 2014 @ 01:46 am
[info]kaukau
Raibas dienas pa reizei gadās. Ar zābakiem teju 200eur vērtībā (katram priekšniecību, kas iesaiņotas dzimšanas dienas dāvanas vietā aizved uz Virsotni un saka, reku pārgājienu zābaki, izvēlies, ko vēlies, vai, manā gadījumā, to, kas der...), ar pavisam dīvainu lietu iegādi (kokā metamais maisiņš un aukla, kas pati savienojas, bez mezgla!?), nopētīju arī kāpšanas sienas elementus, bet to šoreiz nē, ar 3-stundīgu teātri, supergardām vakariņām (čipsi, skumbrija un banānu -vaniļas -apelsīnu kokteilis), un saldajā - Kursītes supergrāmata Virtuves vārdene, bezgala interesanta lasāmviela!
Jā, es lielos, jā, man iet bezgala labi, jā, es pa reizei varu līdz apmaksai novest savus darba projektus, jā, es tur ne vienmēr tizlojos, jā, un man vēl nav visu Zsv dāvanu (izņemot mazai meitenei, kurai nu būs pašai savs galvas lukturis, lai, nākamreiz apmaldoties mežā (aizgājām nevis uz jūras pusi, bet taisnā stiepienā gar Garezeriem...), nebūtu tik ļoti bail :) ).

Dec. 20th, 2014 @ 12:22 am
[info]veelviens
Kādreiz bija tāda tulkojuma prove. Latviski izdots droši, ka nekad netiks, nekādi līgumi nav slēgti, varu mierīgi iesākt, ko gribās. Nekā daudz jau tur nav, bet daži teikumi ļoti ieķērušies galvā. Vienkārši, lakoniski, saprotami.

Oriģināls nekur tīklā nav atrodams. Te par pašu autoru no Wiki:
http://en.wikipedia.org/wiki/Finn_Sk%C3%A5rderud

Finns Skorderu "Nemiers. Ceļojums pa moderno identitāti"


Vienatne

Sākums



Pirmais teikums šajā stāstā ved ārā tukšā gaisā.
Pirms dažiem gadiem es biju spirgtāks nekā tagad. Spēlējos zem debesu velves un ļāvu sev krist. Varbūt tieši tajā pirmajā lēcienā es piedzīvoju savas dzīves laimīgākās sekundes. Minūtes ne. Sekundes.
Uzskatu, ka kontrole pār izpletni, kas seko pilnīgajam kontroles trūkumam brīvajā kritienā, ir bijusi mana tiešākā saskarsme ar varenību. Un liela jautrība piedevām.

Es gribu dalīties ar vertikālajiem pārdzīvojumiem, kas gūti nodarbē, kuru daudzi uzskata par stulbu vai vismaz nekam nederīgu. Gribu ar tiem dalīties, jo es krītu gan kā es pats, gan kā modernās kultūras pārstāvis. Mums patīk spēlēties, bet mēs gribam arī ko vairāk. Mēs gribam remdēt kādu nemieru. Spēcīgs pārdzīvojums ir viens no līdzekļiem. Ceļš uz atslābināšanos var iet tieši caur spriedzi.

Šeit lejā man ir jādzīvo daudzas dzīves. Tas var būt apgrūtinoši. Psiholoģiskā ziņā mēs piedzimstam kā izkaisīti gabali. Pieaugt nozīmē savākt šos gabalus, cerībā kļūt par vienu veselu cilvēku. Pat ja tas var izklausīties garlaicīgi, dvēseles nobriešana lielā mērā ir kompromisu veidošana starp galējībām. Galējības var būt bērna fantāzijas par varenību un iznīcību. Mūsu pieredzes ar iekšējo vienotību ir ļoti atšķirīgas. Varbūt pat mūsdienās tā ir grūtāk sasniedzama. Katram ir jānes savs „es”. Moderno „es” vairs tik ļoti nekontrolē tradīcijas. To kontrolē un baro informācijas un attiecību pārdoze. Tā dāvā neticamas iespējas gan veidot ļoti piesātinātu dzīvi, gan pazaudēt sevi.

Šeit lejā man ir jādzīvo daudzas dzīves, un tās ir pilnas plānu, kurus neizdodas īstenot. Domājot par to galva ir kā spīlēs. Domas, vēlmes, raizes, dēmoni un nomoda sapņi šaudās kā uztraukti zvirbuļu bari rudenī. Man uzstāda pārāk daudz prasību, un daudzas no tām uzstādu es pats. Reizēm jāturas pretī skumjām, kuras ir biedējošas tāpēc, ka mana valoda iestrēgst. Un tad, palicis bez valodas, kura man ļautu „izrunāt” sevi laukā no šī stāvokļa, esmu pavisam bezpalīdzīgs. Citreiz atkal mani sagrābj vienmēr uzglūnošā apsēstība ar to, ko domā un uzskata citi.

Tur augšā bija citādi. Tur bija tikai tas viens. Gaisa spiediens pret ķermeni nāca kā negaidīts atgādinājums, ka bieži tieši pretestība ļauj droši saprast, ka tu dzīvo. Pretestība mūs bremzē, bet arī dod klātbūtnes sajūtu. Tāpēc mēs arvien to meklējam.

Es biju neticīgais, kas krita pretim zemei. Bet kāpēc mums, neticīgajiem jābūt atskaitītiem no svētuma? Svētums ir telpa, kurā nepastāv ikdienišķais. Krist nozīmēja kāpt pretī citādai pieredzei. Ķermenis un gars bija kļuvuši par vienu veselu. Tā bija brīnišķīga psihosomatika.
Tā taču nemēdz notikt. Pēc dažiem lēcieniem es sapratu, ka pašu pirmo pārdzīvojumu vairs nebūs iespējams atkārtot. Pieradums ir visu ekstātisko pārdzīvojumu lielākais ienaidnieks. Kļuva skaidrs, ka eksistenciālais izrāviens ar laiku saplaks līdz parastai dalībai sporta komandā, būs kūku loterijas un viss pārējais. Patvērums no veselā saprāta draudēja kļūt pavisam prātīgs. Spēles svētā nopietnība tuvojās beigām. Es sāku domāt par izstāšanos.

Lēcienā, kas man bija iecerēts kā pēdējais, es diezgan jautrs un apmierināts karājos gaisā. Tad kā krampju lēkme mani pārņēma nepatīkama vientulības sajūta. Ko es šeit daru? Ko es daru viens pats šajā dabas elementā, kurā, stingri skatoties, nemaz neiederos? „Esmu vientuļš kā Francs Kafka”, rakstīja Francs Kafka. Laikam tas bija pats cilvēka trauslums, ko es tajā brīdī piedzīvoju: mazā distance no varenības līdz izmisumam. Kur ir pārējie?

Es izturos ļoti saprotoši pret riskantām darbībām, kuras pats esmu izmēģinājis. Tās dod kaut ko, ko mēs citur nevarētu tāpat iegūt. Bieži tās mūs apmierina. Bieži arī ne. Kad tās mūs neapmierina, tad laikam ir jāsaprot, ka veltīgi cenšamies sevi ar kaut ko piepildīt. Tikai šajā gadījumā katrs pats ir gan saņēmējs, gan devējs. Tā ir sevis atkārtošana noslēgtā apritē. Ar to šādas aktivitātes precīzi norāda uz vientulību, kas uzmācīgi seko līdzi visur, kur mūsu kultūra slavina indivīdu un atsevišķo. Zīst īkšķi nav tas pats, kas zīst krūti.

Lēciens ar izpletni īstenībā nav nemaz tik riskants. Tas ir tikai dzīves īsto risku atdarinājums. Mīlestība, intimitāte un visi pārējie ir īstais risks. Kas ir brauciens pa strauju upi salīdzinājumā ar atraidījumu? Un ko dos lēciens ar gumiju tam, kurš gaida zvanu no mīļotā cilvēka, bet telefons tikai klusē?

Jūtiņa: nakts
Akurāt skan: Darkthrone "Soulside Journey"

Dāvana, ko nesaņemšuDec. 19th, 2014 @ 03:17 pm
[info]oblica
Biju nolēmusi sevi vārda dienā iepriecināt ar tetovētām uzacīm.
Ieplānoju budžetu un tā...
Vakar izkrita plombe, kas piespieda mainīt plānus un budžeta pozīcijas.
Viena plombe = viena uzacs.
Tā kā ar vienu kaut kā stulbi būs, padomāju un pasūtīju kilogramu ikru.
Plombe un kilograms ikri ir laba vārda dienas dāvana, man domāt.

Dec. 19th, 2014 @ 02:32 pm
[info]honeybee
mērkaķauditorija

zobārtsiņš sveicina? Dec. 19th, 2014 @ 02:02 pm
[info]barbala
Sakiet, jums nepatīk urbšana blakusdzīvokļos?
Ko tiksiet par čuguna radiatoru tīrīšanu, skrapstināšanu, skaņa, kas pēc noskaņas ir pielīdzināma zobu kanālu tīrīšanai, kas transēta radio tiešraidē un tiek bliezta tieši ausī. Man ir notirpis žoklis un mugurkauls to dzirdot, āāaā.

jolkaDec. 19th, 2014 @ 01:36 pm
[info]kihelkonna
mēs šodien

Top of Page Powered by Sviesta Ciba