(bez virsraksta)

Jun. 10., 2019 | 11:29 pm

Bet Mazpilsētā ne vēja pūsmiņas, ne stiebriņš nenotrīs. Viss kluss un mierīgs, vien varžu kurkstēšana tuvējā attekā.
2017.gada 12.jūnija ieraksts par dārzu atgādina, ka togad mēs jasmīnus un pojenes vēl tikai gaidījām. Bija drēgns un lietains, viss izzauga novēloti, kabači toreiz neprotestēja to, ka vasara neprotestēja viņus, un neražoja it nemaz. Bet pirms gada viņi gozēja saulē ne tikai savus apputeksnētos sievišķos ziedus, bet arī bagātīgo ražu. Bet ar kazenēm viss bija otrādi. Pagājušā gada sausumā ogas nomira vēl zaļas.
Vasariņ '19, ko dosi, ko ņemsi šogad?
Tags:

Link | piemet pagali! {3} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 7., 2019 | 12:01 am

Tie somi.... Divas nedēļas sarakstos ar Iro Särkkä, būdama pārliecināta, ka Iro ir ar krāniņu.

Link | piemet pagali! {5} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Zemu liektie jeb tāda tā dzimtenes mīlestība

Maijs. 31., 2019 | 07:28 pm

Jau otro reizi Tēvzeme mani sagaida ar pilnas programmas iesnām. Kaut kāda atriebībiņa, es jūtu.
Kakls jau ir dirsā. Un rīt teātrī es varēšu šķaudīt, sprauslot un tecināt asaras uz visām pusēm. Jau iepriekš, bļa, atvainojos.
Tags:

Link | piemet pagali! {6} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Latviskā dzīvesziņa

Maijs. 30., 2019 | 08:06 am

"Zem diviem karogiem" ir tik....mīlīga! Un Graubas šļupstēšana, lai arī viegli primitīvs "mākslinieciskais paņēmiens", bija ārkārtīgi iedarbīgs:))
Teikšu kā mis_sarajevo savā apskatā - man ļoti patika. Un, šķiet, tā bija arī īstā izrāde, lai teiktu sev "esi sveicināta dzimtenē!". Īstā izrāde, lai arī pēc starpkontinentāliem lidojumiem un 30+ stundu negulēšanas neaizmigtu.
meness_berns, es tevi redzēju!

Aizvien dungoju līdz.

Link | piemet pagali! {10} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Bibliotēka

Maijs. 15., 2019 | 02:58 pm
ēterā: Madrugada

Tikai pirms kāda gada es pamazām sāku pārvarēt savu ocd līdzīgo tieksmi sēdēt bibliotēkās tikai noteiktās vietās. Mīļākās vietas bibliotēkās vai pat sabiedriskajos transportos gan jau ir vairumam, bet ne visiem šo vietu nepieejamības gadījumā parādās zināma nervozitāte un nespēja strādāt - visu laiku jāvēro, vai neatbrīvosies kāda no iemīļotajām vietām. Koncentrēties darba uzdevumiem bija teju neiespējami. Bet nu ir labāk. Es progresēju no vienas visiemīļotākās vietas uz dažām iemīļotajām. Un, ja nu tās visas ir aizņemtas, es pat varu ne tikai sēdēt citur, bet arī strādāt. Neliels īgnums gan paliek, bet tie ir nieki.
Visās bibliotēkās ir arī ļoti regulārie apmeklētāji. Ne visi viņi ir studenti. Jo regulārāks bibliotēkas viesis, jo visdrīzāk, ka viņam/ai ir iemīļotās vietas. Tas tumšādainais puisis ar drediem līdz pleciem un ūziņām kā Sprīdītim (smilškrāsas biksiņas garumā līdz potītēm ar drusku savilktiem galiem) un strīpainām zeķēm šeit ir gandrīz katru dienu, visu gadu. Viņš vienmēr izvēlas vietu pie loga (tāpat kā es). Galds nokrauts ar grāmatām, un viņš šeit pavada garas stundas. Ik pa laikam aizstaigā līdz tuvējam Starbucks pēc kafijas, un, atšķirībā no citiem, nekad nevāc kopā visas savas mantas bailēs, ka kāds viņa prombūtnes brīdī ko nozags. Dažreiz viņam izlīst kafija pa visu galdu. Viņa gaita ir viegla kā gazelei. Slaiks, gara auguma, tievām kājām. Viņš pārvietojas nesteidzoties un pavisam mierīgi. Pat tad, kad izlijusī kafija jau iekrāsojusi brūnas viņa piezīmju lapas un lēni pil gar galda malu uz bibliotēkas paklāja.
Kāds kungs labākajos gados ar baltu keponu, uz kura izšūts burts "D", šeit nāk lasīt grāmatas. Viņam vienmēr ir līdzi vairākas grāmatas, un viņš nekad neizvēlas vietas pie loga. Varbūt viņš tās atstāj studentiem. Viņš vienmēr sēž pie apaļajiem galdiem, kas ir nedaudz nostatus no logiem, bet nav arī paslēpti telpas vidū, kur dabisko gaismu pārņem spuldzes. Man vienmēr gribējies pajautāt, ko viņš lasa. Viņš veic piezīmes mazā, zaļā blociņā, bet pašās grāmatas nekādas atzīmes neveic. Viņš raksta ar pildspalvu, bet es ar zīmuli. Viņš ir visparastākā skata "white American male", nekā īpaša. Bet viņš nāk un lasa, un es viņu redzu, un viņš man šķiet jau kaut kādā ziņā drusku tuvs.

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Ziedonis

Maijs. 14., 2019 | 08:26 pm

Maijs ir retais mēnesis gadā, kad Detroitas dominējošo marihuānas un benzīna smaržu nomaina ābeles un bumbieres.
Tags:

Link | piemet pagali! | Add to Memories


Nopūtiņa

Maijs. 11., 2019 | 01:01 pm

Sēžu Klusā okeāna krastā un lasu "Call me by your name".
Ir labi un arī drusku smeldzīgi. Tā lūk.
Tags:

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Rrrrramadaaaaan

Maijs. 5., 2019 | 01:42 pm
ēterā: Massive Attack

Puses dienu mēģinu saprast, kāpēc pasaule pēdējās divas dienas Detroitā pilnīgi nojūgusies. Šodien, skaistā, wannabe mierīgā dienā apkārt bļaustās no 9 rītā (it kā būtu pienākusi jau otrā St.Patty's day gadā, my ass....). Un, kad es saku "bļaustās", es tiešām domāju kliegšanas, it kā kāds tiem ļaudīm būtu atņēmis saprāta paliekas!
Es beidzot attapu, es obskurante! Rīt sākas ramadāns.

Link | piemet pagali! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 28., 2019 | 12:28 am

The Party ir izcila! (Varētu būt teātra uzvedums.)
Dialogi ir pērle!

Un Short Term 12 ir viena no jaukākajām filmām, kas pēdējā laikā redzēta.
Tags:

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


balstiņa, mana

Apr. 26., 2019 | 07:35 pm

Es taču agrāk, un nemaz ne tik sen, dziedāju koros 2.soprānu, bet tagad... vispār vairs nevaru augšas paņemt. Es saprotu šitentā būtu ap gadiem 50, trīsdesmit no tiem strādājot par pedagogu, bet tagad... Nu, velns viņ zin'. Nekas nenāk vairs ārā. Iet ciet kā jaunam gailēnam un vēl trakāk.
Latvieši dziedot. Es agrāk. Tagad mēms. Šausmas, šausmas.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories