Mazo cilvēku periodika un Pauļa nedienas

Apr. 8., 2020 | 08:47 pm

Cibiņas tvarj iedvesmota, parakājos periodikā.
Par sava tēva radiem vispār gandrīz neko nezinu, bet atradu, ka 1912.gada 27.decembrī miris kāds mans sens rads vārdā Jevpsičijs Grigorija dēls. Viņam Ružinas pagasta Tiskādos piederēja "40 des. zemes ar ēkām, kā arī saimniecības inventārs" un 1925.gadā augustā Viļānu kameras miertiesnesis Dukaļevskis aicina pieteikties mantiniekus, kuriem jāpiesakās 6 mēnešu laikā kopš sludinājuma.
Savukārt, 1934.gadā Pasienes pagasta valde izsludinājusi par nederīgu " Vladimira I. zirga 25656/124. pasi, ko Ružinas pagasta valde 1926. g. 12. martā izdevusi kādam citam manam radam Ņikitam. Zirgu nedabūja.
1940.gadā mirusi 1868.gadā dzimusī Agafija. Un tad vēl ir man zināmā (tik nezinu, kāda rada) Praskovja.
Bet pārsteigums man ir 1872.gadā dzimusī Marija, kas laikam tak apprecējusies ar vācieti, jo kļuvusi par Tizengolds un dzīvojusi Rēzeknes apriņķa, Kapiņa pagasta Bergofas mājā (kurai acīmredzot (citādi izskaidrot nevaru) nosaukums dots par godu Hitlera Bavārijas rezidencei Berghoff). Nu, lūk, bet 1939.gadā viņa ir iekļauta personu sarakstā, kuras saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju, 6. decembrī atlaistas no Latvijas pavalstniecības (lai ko arī tas nozīmētu... braukšanu daheim?)
Savukārt, 1984.gadā avīzē ir bilde ar man pavisam tuvu radinieci Irīnu, kura kā komjaunatnes komitejas sekretāre atrāda darbu ar jaunajiem telegrāfa aparātiem!

Vēl pēc mana uzvārda Madonas pusē uzpeld tāds Jānis un Paulis. Es domāju, ka viņi nav rada (nu, paraugiet, kādu vārdu īpašnieki ir bijuši man radi, kur te pēkšņi Jānis un Paulis), BET... par Pauli avīzēs ir divi lieliski stāsti, kaut ar traģisku noti. Skaidrs, ka Paulim "garšoja". Nevaru neielikt pilnā sastāvā:

1962.gads:

" "Tiesas vīri" novīpsnāja traktorists Paulis Uzvārds. Nē, tobrīd viņš vēl nezināja, ka pašam pirmajam nāksies stāties tikko ievēlētās biedru tiesas priekšā. «Ciets rieksts, tik viegli nepārkost...» Janiselis, pārskatīdams apsūdzības materiālus pret Pauli nodomāja. Tagad, to atceroties, jāpasmaida - ne tādi vien gadījušies! Vai Paulis tobrīd, kad biedri lēma, tikai kā priedes plūksna šūpojās pelēko viļņu ielokos? Nē. Kaut arī skatiens pētīja apavu purngalus, tas pamanīja draugu pastiepto roku...Nenogrimt Paulim! Biedru taisni gāsvalodas gan likās asas kā ērkšķu dzeloņi, bet cauri tām vildīja gādīgu vecāku rūpes. Cilvēks jauns - tikko divdesmit piektais pavasaris. Visa dzīve vēl priekšā! Kāda viņa būs, ja Paulis to vēro ar alkohola aizmiglotu skatienu? Tomēr Paulī mīt kāda laba dzirkstelīte, kura pūlas iekvēloties liesmā... Ja tās nebijis, vai puisis būtu izmācījies par traktoristu? Tā ir tikai dzēruma bravūra, kas kā niķīgs zirgs valda reizēm pār braucēju... Bez soda tomēr neiztikt. Ko lemt par to, ka vina dēl traktors uz divām dienām izgāja no ierindas? Ko par neglīto izturēšanos pret brigadieri, kad tas aizrādīja? Daudzi izsaka priekšlikumus. Vai rums ir par to, lai neatļautu strādāt ar traktoru vismaz trīs mēnešus. «Jāpublicē rajona laikrakstā» pieprasīja cits, bet Pauļa acis lūdzās: «Nevajag...». «Šoreiz iztiksim. Ja nelīdzēs, tad...», prāto ļaudis un Janiselis viņus atbalsta. Bet ko Paulis dara šobrīd? Paulis strādā par traktoristu padomju saimniecībā «Gaiziņš». Paulis gan, bet tas jau nav tas... Aicina viņu senie draugi...izsmej: «Tu no brandaviņa lāses bēdz? Ej tu, mīkstčauli. Nobijies, ka šie tiesā...» Paulis saviebjas, kā mēlģiekodis, un vēl cītīgāk elpo traktormotoru. «Paulis labojies,» saka brigadieris Greidāns, tas pats,kas par puiša neglīto izturēšanos bija ziemā ne pa jokam noskaities. Ar katru dienu jaunietis kļūst labāks, uzmirgo mazais - stariņš, Paulis iet drošāk uz priekšu. «Paskatieties tagad Paulī. Traktoru saudzē kā mazuli», apmierināti puiša gaitās noraugās gaizēnieši."

Taču divus gadus vēlāk...
1964.gads:

"10. oktobrī, divas stundas pirms pusnakts, milicijas daļā pienāca telefonisks ziņojums, ka pretī stadionam uz ceļa atrasts sabraukts cilvēks. Notikuma vietā nekavējoties ieradās operatīvā grupa. Cietušais jau bija nogādāts rajona slimnīcā . . . Rudens lietū izmircis ceļš un tikko saredzama cietušā atrašanās vieta - viss, ko izdevās noskaidrot, izdarot pirmatnējo apskati.Neraugoties uz medicīnas darąbinieku pūlēm, cietušā lļjina dzīvību nebija iespējams glābt. Lūk, tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdziens: «lespējams, ka Iljina dzīvība tiktu glābta, sniedzot nekavējošu medicīnisku palīdzību». Nav noziegumu bez pēdām. Arī šoreiz. Prasmīgi rīkojoties, milicijas darbinieki jau 11. oktobra pievakarē atrada noziedznieku. Lūk, viņš - Paulis Uzvārds - Gaiziņa padomju saimniecības šoferis. 10. oktobra vakarā Paulis ar smago mašīnu veda uz Praujienu savu darba biedru šoferi Arnoldu P. Ar pār sniegtu ātrumu Pauļa vadītā automašīna traucās pa Madonas ielām, kaut gan redzamība bija slikta - rudens nakts tumsu vēl necaurredzamāku padarījabiezais lietus. Nepiehraucot stadionam, prožektoru apgaismotajā ceļa dalā parādījās tumšs stāvs. Nākošajā mirklī mašīna saņēma triecienu, atsitoties pret cilvēku, spēji sasviedās uz sāniem. Abi automašīnas kabīnē sēdošie vīri saskatījās, saprata, ka sabraukts cilvēks. Saprata, ka cilvēks palika aiz mašīnas aukstajos rudens dubjos. Saprata, ka naksnīgajā ielā nav neviena cilvēka, kas redzētu notikušo un varētu sniegt cietušajam palīdzību. Pauļa un Arnolda apziņā uzpeldēja doma: izvairīties no nepatikšanām - aizbraukt no notikuma vietas. Un viņi to izdarīja. Arnolds izkāpa Praulienā un norunāja ar Pauli nevienam neteikt par notikušo. Paulis pa citu celu atgriezās mājās. Padomju sabiedrībā nav vietas vienaldzībai par cilvēka likteni. Madonas rajona slimnīcas darbinieki pielika visas pūles un zināšanas, lai glābtu cietušo lljinu. Milicijas darbinieki, nepazīstot nogurumu, strādāja tik ilgi, kamēr noziedznieku atrada. Kā vienmēr milicijai palīdzēja sabiedrība. Katrs godīgs pilsonis cenšas palīdzēt atrast to, kas ar savu rīcību kluvis bīstams sabiedrībai. Bet jūs, Pauli un Arnold, šinī laikā gļēvulīgi klusējāt. Tieši jūsu pienākums un jūsu iespējās bija sniegt nekavējošu palīdzību cietušajam un līdz ar to izglābt pašu dārgāko - cilvēka dzīvību. Paulis saukts pie kriminālatbildības kā nozieguma tiešais izdarītājs. Bet Anrolds? Vai viņš arī nav pelnījis sodu? Vai viņš var būt par autotransporta vadītāju? Gaiziņa padomju saimniecības šoferu kolektīvam jāatrod pareizais atrisinājums.
Milicijas daļas izmeklētājs"
Tags:

Link | piemet pagali! {5} re, kā smuki deg! | Add to Memories


gļuki

Apr. 8., 2020 | 07:43 pm

Bet vai jums nekad nav tā, ka, skatoties garām braucošu vilcienu, uz sekundes desmitdaļu gribas pamesties apakšā?
Tags:

Link | piemet pagali! {15} re, kā smuki deg! | Add to Memories


tas mutuļojošais, dzirkstošais

Mar. 30., 2020 | 12:38 am

Man liekas, ka man tūliņ uzsprāgs smadzene no Paši-Zināt-Kā. Jā, es lasu daudz (varbūt par daudz) un kvalitatīvi par jomu. Un es neredzu neko labu (visvairāk cietīs visneaizsargātākie un turklāt milzīgā daudzumā, bet arī pārējie stipri sagums) tuvāko 12-18 mēnešu laikā un tas, maigi sakot, mani spiež uz leju.

...

Vakar ar Boženu runājām par koncertiem un kāpēc tajos tomēr ir īpaša sajūta - tu stāvi pūļa vidū, tāpat kā citi dziedi līdzi, brīžiem muļķīgi smaidi, dažreiz notraus asaru, un jūs visi pieredzat ko īpašu. Jūs esat vienoti.

Un tad es atcerējos Emīla Dirkema "effervescence collective" jeb mutuļojošo kolektīvu, ko viņš attiecināja uz reliģiskām jeb sakrālām kolektīvām pieredzēm visādi citādi profānajā un rutinizētajā sabiedrības ikdienas dzīvē:

"According to Durkheim, a religion comes into being and is legitimated through moments of what he calls “collective effervescence.” Collective effervescence refers to moments in societal life when the group of individuals that makes up a society comes together in order to perform a religious ritual. During these moments, the group comes together and communicates in the same thought and participates in the same action, which serves to unify a group of individuals. When individuals come into close contact with one another and when they are assembled in such a fashion, a certain “electricity” is created and released, leading participants to a high degree of collective emotional excitement or delirium. This impersonal, extra-individual force, which is a core element of religion, transports the individuals into a new, ideal realm, lifts them up outside of themselves, and makes them feel as if they are in contact with an extraordinary energy." (vairāk: https://www.iep.utm.edu/durkheim/)

Ja t.s. izolēšanās un distancēšanās ievilksies, būs interesanti vērot, kā cilvēki pārveidotā laicīgajā (gan pārtikušajā, gan badinātajā) pasaulē radīs šo kopīgoto sakrālo mutuļošanu.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


divi santīmi globālās veselības kontekstā

Mar. 16., 2020 | 07:50 pm

Katru gadu visā pasaulē apmēram 1,5 miljons cilvēku mirst no tuberkulozes un vēl apmēram 10 miljoni slimo ar tuberkulozi, kas ir ārstējama slimība. Bet tuberkuloze ir arī izteikti sociāla slimība, ko lielākoties izraisa sociālā nevienlīdzība: galvenokārt nabadzība (ar to pārvsarā slimo zemākas sociālekonomiskās kārtas cilvēki, kas bieži strādā fiziski smagus darbus un/vai kam nav pietiekams uzturs), HIV inficētie vai kā citādi jau novājinātie, valsts vai indivīda līmeņa nepieejamība atbilstošiem medikamentiem, rase, reģions u.c. Bieži valstīs ar plašāko slimības izplatību nav pieejami jaunākie medikamenti, kas neizraisītu diezgan šaušalīgus blakusefektus, piemēram, dzirdes zudumu, vai gluži vienkārši būtu atbilstoši MDR (multi-drug resistent) tuberkulozei, ko parastie medikamenti neārstē. Šis jau gadiem ir pamatīgs akmens PVO un Pasaules bankas lauciņā. Jomas cilvēki jau gadiem cīnās par jaunāko medikamentu cenu samazinājumu, prasot ne lielākas izmaksas kā 1 dolāru dienā. Iet smagi.
Kāpēc es par šo rakstu? Tuberkuloze ir tikai viens piemērs. Varētu runāt arī par HIV.
Atšķirībā no covid-19, tuberkuloze ir ārstējama, bet no tās aizvien mirst un ar to smagi slimo ļoti daudz cilvēku. Kāpēc nekrītas zāļu cenas un nepieaug medikamnetu pieejamība tiem, kam to vajag? Atbilde ir visai vienkārša un diezgan šaušalīga: jo tā ir nabadzīgo cilvēku slimība, kas pie turīgajiem nonāk reti. Ko varam no tā mācīties covid-19 sakarā? Ar covid-19 slimo un tas apdraud visus. Arī nosacīti vai vidēji turīgos, kas var atļauties lidot un ceļot. Pat Tomu Henku un Idris Elbu. Un tāpēc vēlme atrast vakcīnu vismaz pagaidām ir tik prioritāra. Tomēr manas bažas ir par to, kas notiks, ja/kad tiks izveidota vakcīna. Vai nebūs atkal vecais scenārijs, ka tā, ja ne sākumā, tad ar laiku būs ekskluzīvi pieejama tikai tiem, kas to varēs atļauties. Noslēgumā: ir labi, ka ir šāda (lai cik arī bieži politiski, t.sk. totalitāri piesūcināta tā nebūtu) globālā reakcija. Ir labi, ka cilvēkiem (šoreiz ar skatu uz globāla mēroga institūcijām) rūp. Bet diemžēl aizvien rūp ļoti selektīvi.

UPD. Lūk, tas, par ko runāju: https://www.forbes.com/sites/madhukarpai/2020/03/17/covid-19-and-tuberculosis-we-need-a-damage-control-plan/amp/?__twitter_impression=true

Link | piemet pagali! | Add to Memories


goč pendel

Mar. 14., 2020 | 10:06 pm
ēterā: Tori Amos

Jūs taču saprotiet, ka visticamāk būs ekonomiskā krīze, vai ne?

UPD. Un šī brīža 30-40gadnieku paaudze, tai skaitā, kas tik nestabilā un pārpasaulīgā (lasīt: "nevajadzīgā") nozarē kā zinātne (bet ne tikai), būs reāli izdrāzta. Bija 2008-2010 krīze, tagad šī. Ne karjeru, ne ienākumu, ne bērnus uztaisīt, tā teikt. Nav, protams, karš, nav, nav. Bet sūdīgi. Intelektuālie un visādi citādi potenciāli paliks neizmantoti.

Link | piemet pagali! {11} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 3., 2020 | 08:37 pm

The Neverending Sorry.
Tags:

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Dziļā, skumjā jūra, NT

Feb. 17., 2020 | 12:35 pm

Nu, tik nopietna un bezgalu traģiska izrāde... kāpēc es tā saku? Man tomēr liekas, ka kaut ko (it kā) ļoti nopietnu un traģisku ir jārāda caur zināmu devu (traģi)komisma un ironijas. Šeit bija daži momenti, bet par maz. Un pasakiet, lūdzu, kāds Pugam, lai tomēr spēlē teātri, nevis politiku. Citādi arī teātrī man jāskatās uz vāju politiķi.

Labs citātiņš (aptuvens) tomēr:
- Tev jābeidz cerēt!
- Bet kas ir aiz cerības?
- Dzīve.

Link | piemet pagali! {4} re, kā smuki deg! | Add to Memories


*

Jan. 12., 2020 | 01:12 pm

"We do not always want the truth in the form of facts or information; often we want it in the form of an image*. What we want, perhaps, is the opacity of an image that can match the density of our feelings. We want something to hold us.", Lisa Stevenson, 2014, "Life Beside Itself. Imagining Care in the Canadian Arctic", pp.13.

*Image (visual, sonic, linguistic) as that which expresses without formulating (or resists formulating and explanation), goes beyond the meanings it communicates or the information it symbolizes.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 11., 2020 | 12:12 am
ēterā: Clare Maguire

Sen nav bijis kaut ko tik ļoti smagi skatīties kā When they see us.
Tags:

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 7., 2020 | 01:49 pm
ēterā: Andrew Bird

Mana friziere gejus sauc par zilajiem, bet es griežu matus pie viņas tik un tā. Tāds, lūk, morālais konformisms manā izpildījumā.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories