Mani mazie draudziņi, parunāsim par vāverēm!

Nov. 14., 2017 | 03:09 pm
ēterā: Einstürzende Neubauten - The Garden

Atvainojos visiem, kas iegriezās Bļannas Baklažannas dzīvoklī (alef!), cerēdami, ka mēs šeit pārrunāsim vāveres kā eifēmismu čožiņām. Nekā nebūs! Šoreiz jūsu uzmanību vēlējos vērst uz tām vāverēm, kas dzīvnieki, hordaiņi, zīdītāji, grauzēji un vāverveidīgie. To šeitan ir vēl vairāk, nekā Latvijā kaķu - dabisko ienaidnieku pilsētā nav, dzīvošana, lēkājot no viena koka uz otru, no vienas miskastes uz otru, šķiet, viņām rit vienās dzīrēs. Šeit mājo pelēkā vāvere, kura bieži vien ir melna - mans nezinātniskais novērojums liecina, ka jo urbānāka vide, jo vairāk melno, tiklīdz pabrauc ārā uz piepilsētām, vairāk parādās arī pelēkās. Lai nu kā, viņas ir neizsakāms prieka un jaukuma avots, kas allažiņ uzlabo omu. Nē, jūs tikai viņas pavērojiet! Straujas, mazliet nervozas un ļoti ziņkārīgas dabas radījumi ar maķenīt izvalbtām acīm, kas neirotiski šaudās uz visām pusēm! Lielāko daļu savas dzīves pavada nevis bezbēdnīgi, bet gan drīzāk tramīgi stumjot vaigos ozolzīles vai kādus ēdienu pārpalikumus no misenēm (Leduslaikmets vāveres attēlojumā ir bijis ārkārtīgi precīzs). Tomēr jāatzīst, ka, ik reizi viņas vērojot, es nespēju atslēgt savu karnivoro dabu un ļauju vaļu viņu izteiktās muskulatūras novērtējumam, kas parasti manā galvā izskatās kā uz iesma uzsprausta un virs liesmas rotējoša, apbrūnināta, sulīga un čurkstoša miesiņa, kuras ciskiņā es labprāt iecirstu zobus. Vai es jau minēju, ka es šeit ēdu gaļu apmēram reizi mēnesī? Lai nu kā - vāveres ir baigais prieciņš. Es vēl aizvien runāju par Sciuridae.
Tags:

Link | piemet pagali! {23} re, kā smuki deg! | Add to Memories


visu nakti vēji pūta

Nov. 10., 2017 | 10:43 am

Vakar pilsēta jau atkal bija Hūrona vēju caurvējota. Tie ieskrienas virs Lielajiem ezeriem un mēs dabūjam to atraugas. Sitās, pūta, triecās logos un trauca zemē lapas. Sadzina pirmo sniegu - sīkām pārslām, kas mutuļoja brāzmās. Šodien pirmo reizi modāmies mīnusos. -7, ja gribam būt precīzi.
Koki pa šo rudeni bija drusku sajukuši, par ko viņus gan nevar vainot. Oktobra sākumā mums bija vēl ap +20 un varēja laimē diet basām kājām. Mēneša laikā daži koki nometa lapas pavisam, kļavas nokrāsojās koši sarkanas un spilgti dzeltenas, bet liela daļa koku līdz pat šodienai izlikās neredzam tuvojošos ziemu un spītīgi turējās pie zaļā mētelīša. Viens tāds spītnieks aug arī pie manas mājas - neatpazīstu sugu, kaut kas uz skabārža pusi. Vakar, kad ap desmitiem vakarā čāpoju mājās, tas vēl dižojās ar zaļu vainagu. Pa nakti uznāca mīnusi un šorīt no zaļā koka ne vēsts. Vienas nakts laikā tas nometa visas lapas. It kā kāds milzis to būtu cieši satvēris un nopurinājis. Pliks un kails. Tagad par viņa spītību atgādina tikai biezā kārtā zaļo lapu klātā ietve.
Tags:

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


vārdi

Okt. 10., 2017 | 12:05 am
ēterā: Midnight Choir - Mercia of Maria

Brīnišķīgs RL netulkojamo vārdu apkopojums

Varbūt kādā valodā ir arī vārds, kas apzīmē dažādu darbību darīšanu - tikpat labi zupas vārīšanu, kā grāmatas lasīšanu - , lai nevajadzētu iet gulēt un varētu pavilkt garāku pavisam parastu šodienu, kaut gan patiesībā esi ļoti noguris un ir regulārs miega trūkums. Tieši tas, ko šobrīd daru.

Un gan jau kādā mēlē ir arī vārds tai skaņai, kad attaisa dzēriena bundžiņu (Psss...) vai plaukšķis vīna pudeles attaisīšanas brīdī.

Kas vēl būtu pelnījis pats savu vārdu?
Tags:

Link | piemet pagali! {4} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 9., 2017 | 10:57 am
ēterā: The National - 'Day I Die'

Atzīšos, ka es aizvien nespēju pārdzīvot, ka pats Liktenis ar mani izspēlēja tik nežēlīgu joku, ka Niks Keivs bija Z-Amerikā tad, kad es - Eiropā, un tagadiņ ir otrādi. Raudu uz iekšu, bet, kad redzu visu savu draudziņu bildes no Keiva koncerta, raudu arī bezmaz uz āru.
Lai drusku veldzētos, es vakar biju uz The National ar Daughter kā iesildītāju. Uh un ah, es jums teikšu! Man viņi allaž šķitusi tāda....gudra (?) grupa. Un tas vien, ka čaļiem apnika strādā reklāmā un tikties ik pirmdienas sapulcēs ar powerpointiem un tāpēc nobriedušā vecumā nolēma kļūt par rokmūziķiem, ir izvēle uz goda, par ko droši vien sapņo ne viens vien :) Metam Berningeram ir tāds pavisam glīts un pievilcīgs baritons arī, kad viņš runā. Un viņš visu laiku malkoja vīnu. Koncertu viņi pabeidza pieklusinātos toņos, kopā ar koncerta apmeklētājiem dziedot "Vanderlyle Crybaby Geeks".

Link | piemet pagali! {8} re, kā smuki deg! | Add to Memories


autobusa piezīmes

Sep. 5., 2017 | 12:47 pm

Kā jau iepriekš minēju, es apgūstu Detroitas sabiedrisko transportu. Tas ir īsts antropoloģiskais lauks. Pilsētas iekšienē sabiedrisko transportu nodrošina DDOT (Detroit Department of Transportation), taču arī šie autobusi kursē uz Detroitas piepilsētām. Šie autobusi ir "melno autobusi", ar to saprotot, ka tajā lielākoties pārvietojas melnādainie no zemāka sociālekonomiskā slāņa, kuri nevar atļauties automašīnas. Neliela piebilde: Detroitā vismaz 80% iedzīvotāju ir tumšādaini. Otra nelielā piebilde: lai arī Mičiganā automašīnām nav vajadzīga tehniskā apskate un mašīnas ir teju visiem, šeit ir arī viena no augstākajiem auto apdrošināšanām visā ASV, ko daļa atļauties tomēr nevar. Te nu jums bija Motor City.
Ja reiz ir "melno autobusi", ir arī "balto autobusi", ko nodrošina kompānija SMART jeb Suburban Mobility Authority for Regional Transportation. Tie lielākoties kursē tikai piepilsētu robežās, bet no rītiem un vakariem arī ved uz/no Detroitas. Pēdējais autobuss no D. uz piepilsētu atiet plkst. 18.00 vakarā. Šos autobusus galvenokārt izmanto baltādainie no middle / upper šķiras jeb lielākoties white collar men - pieklājīgi pelnoši cilvēki ar koferīšiem, kuriem darbs bieži vien sedz šos transporta izdevumus un kuri dzīvo drusku puritāniskos gludi skūto pesticīdu apsmidzināto mauriņu rajonos prom no noziedzības un nabadzības.
Pirms dažām dienām, braucot ar "melno busu" uz skolu, man apsēdās blakus jaunietis, kas diezgan atbaidoši oda pēc salami desas un arī drusku pēc nemazgāšanās. Nu, jūs varat iedomāties. Pagāja kāds laiciņš, iekams mana nāss saprata, ka tas nav vis desas smārds, bet ka tā dvako mariahuāna, kad to lieto regulāri, stipri par daudz un ne nieka neuztraucas par drēbju mazgāšanu. Tā maigā, silti saldenā zāles smarža, kas, ejot pa Rīgas ielām vai malkojot dzērienus kādā no Rīgas krogiem, liegi un neuzbāzīgi kutināja manas nāsis, izkūpēja kā nebijusi. Tā vietā uzradās riebums, kas sāk mākt, arī ejot caur rajoniem, kuros izveidojies marihuānas smogs.
Vakardienas alus brūzī bija tikai baltie. Daudz, skaļu baltādaino. Antropoloģijas departamentā nav neviena African American. Studenti ir visādi, grūti saprast proporcijas.

Es nekad nebiju domājusi, ka nāksies tik daudz rakstīt par ādas krāsu. Bet nav jau tas par ādas krāsu, tas ir par ilglaicīgu sociālo noslāņošanu/os.

Drusku citās ziņās: ja uni apvidū, kas vispār skaitās viens no drošākajiem, jo tur ir patruļas, notiek kas nelāgs un tas nonācis uni policijas redzeslokā, visiem uz e-pastiem tiek izsūtīts brīdinājums. Nedēļas laikā ir bijuši divi. Abi par armed robbery, ko piedzīvojuši studenti.

Link | piemet pagali! {5} re, kā smuki deg! | Add to Memories


daži jautājumi AH

Sep. 2., 2017 | 07:18 pm

Noskatījos Kultūršoka raidījuma par ārštatā pārceltajiem atlaistajiem sešiem aktieriem: Vari Piņķi, Gati Gāgu, Andi Strodu, Edgaru Samīti, Lienu Šmuksti un Ivetu Poli.
Gribas piekrist Verhoustinskai, ka JRT lielākā problēma pēdējos gados ir bijusi ilgstošā mākslinieciskā vadītāja prombūtne. Viņš vairākus gadus veiksmīgi veidoja savu karjeru Eiropā, bet aizmirsa, ka JRT nevar gulēt vēl desmit gadus uz veciem lauriem un nevar atkal un atkal izdzīvot latviešu stāstus. Pietrūka un pietrūkst skaidras vīzijas un koncepcijas, kāds būs JRT. Un kurš par to ir atbildīgs, Alvi? Un atcerieties, kad viņš pirms vairākiem gadiem lepni noteica, ka novecos ar savu trupu kopā. Kur kāvējās JRT tik ilgi, neatjaunodams aktieru sastāvu, Alvi? Te tev nu bija. Vai aktieri ir jāpatur, ja viņi nav (mākslinieciskā vadītāja prāt) gana spējīgi? Varbūt arī, ka nav. Galu galā nevienā citā darbā (izņemot, ja esat Rīgas Domes deputāts - tur uz darbu vispār var neiet, bet tik un tā saņemt algu) darbinieku nepatur, ja tas nav gana labs (cits jautājums, vai viņam ir sniegts gana daudz iepsēju būt labam). Šmukste nav mani pārliecinājusi nevienā no līdzšinējām lomām, Samītis labāks šķiet kino, nekā uz skatuves. Bet Gāga ir bijis arī brīnišķs! Un Polei pēdējos gados ir dotas lomas, kurās viņa pat nevar pati sevi gana izaicināt. Bet tas, ka savu pozīciju ir saglabājusi Kristīne Krūze... Vai Krūze ir labāka par Poli? Skaidrs ir viens - Krūzei ir stipri labāka pozīcija.
Ko saka teātra cibiņi?

Link | piemet pagali! {21} re, kā smuki deg! | Add to Memories


par mauriņiem, mašīnām, meitenēm

Aug. 22., 2017 | 01:58 pm

Vakar tieši skatījos, kā vienā no pagalmiem maina mauriņu. Ierodas vesela ekipāža, noņem zālienu, čiki čiki un uzliek jaunu. Te neviens, protams, zāli nesēj, bet gan izrullē kā futbola laukumā un tad vēl aplej ar pesticīdiem. Viss ir dikti smukiņi.

Citās ziņās: es vakar drusku pamaldījos Detroitā un tad man nomira telefons. Uz brīdi iemaldījos rajončikā, kur tādām jaunām meitām (hahaha, šitas labi izdevās, Bļanniņ!) laikam vienām nevajag iet. Bet bija vēl gaišs. Maldīšanās nebija gluži tāda, ka nesaprastu, kurā Detroitas pusē atrastos, bet gan drīzāk, ar ko nokļūt atpakaļ uz perfekto mauriņu ciemu. Detroita, lēšu, ir pilsēta ar sliktāko sabiedriskā transporta sistēmu visā ASV. Atiešanas laiki tā īsti nekur netiek uzrādīti, kursē visai neregulāri, jo sevišķi uz tuvējiem miestiem.
Es nekad, nekad nebiju jutusies tik balta kā tajos autobusos. Busus 99% gadījumu izmanto sociālekonomiski zemāko šķiru melnādainie (jā, brauciens autobusā ir savdabīga pieredze), lai gan arī daudziem viņiem ir automašīnas - viens no iemesliem ir tas, ka Mičiganas štatā, lai brauktu, nav nepieciešams iziet tehnisko apskati. Te brauc ar ļoti krutiem, lieliem vāģiem, bet tikpat labi var pieredzēt, kā mašīnai krustojumā nokrīt ritenis - un es neākstos, es piektdien to redzēju pati savām acēm.
Detroitā ir arī viens no augstākajiem pusaudžu grūtniecības procentiem. 2015.gadā tas bija nokrities par 16%, kas ir labākais rādītājs pēdējās desmitgadēs, bet aizsvien sasniedza pregnancy rate 77 (kas nav procenti, bet attiecība no 1000 15 - 19 gadus jaunām meitenēm).

Tā te iet.

Link | piemet pagali! {8} re, kā smuki deg! | Add to Memories


pirmie nospiedumi

Aug. 21., 2017 | 12:57 pm

Es jau trīs dienas mēģinu ko uzrakstīt un nekādīgi nesanāk. Nedēļa, kopš aizdošanās prom, bet visa kā un, pirmkārt, jau neskaidrības par tieši visu, ir bijis tik daudz, ka nesaprotu, ar ko sākt. Nedēļas laikā sabiju Dekalbā - mazā Ilinoisas pilsētelē, ko ieskauj nebeidzami ASV subsidēti kukurūzas lauki un kur atrodas Northern Illinois University, un kur mums bija orientēšanās nedēļa, drusku Čikāgā (ļoooti iespaidīgi), un tagad esmu apmetusies pagaidu mājās Grospointā (gandrīz) Sentklēras ezera krastā, kas ir apm. 12 jūdzes no Detroitas.
Dekalba bija pirmā vieta, kas apstiprināja dažnedažādus manus stereotipus par Ameriku. Galvenā iela ir nosēta ar ātrās ēdināšanas iestādēm - Pizza Hut, McDoanlds, Burger King utt. - you name it. Bet laikam vēl vairāk par šīm vietām man piedūra iestādījums "The Fatty", kas ir akurāti tāda kafejnīca, kā rāda filmās - tur pasniedz burgerus, frī un ceptas olas ar speķi, galdi ir klāti ar rūtainiem galdautiem un kafiju viesmīles atnāk papildināt turpat pie galda. Savukārt, "Molly's place" ir krogs/ēstuve, kas iecienīts undergraduate vidū - mēs tur gājām, šķiet, katru vakaru no četrām dienām, ko pavadījām Dekalbā, jo diži daudz iespēju tur nav. Pēdējā vakarā mēs tur pamatīgi pielējāmies - un kā gan lai nepielejas, ja tajā vakarā rumkolas un džintonikus meta pakaļ pa 2 dolāriem. Tas bija arī vakars ar dirty dancing un love in the air. Mazpilsētu amerikāņu jaunieši arīdzan apstiprināja visas manas gaidas - meitenes ir maķenīt par blondu un maķenīt par vulgāru, dzert nemāk, un čaļi visās savās izpausmēs arī mazliet par daudz līdzīgi Homēram Simpsonam.
Savukārt, Grospointa.... O, Grospointa! Jums vajadzētu to redzēt. American dream ar pārāk gludiem mauriņiem, krokotām karogu lentēm un rūķiem. Šeit perfekcija valda it visā. Mietpilsonība un puritānisms all over the place. Ģimenei, pie kuras šobrīd mitinos, reiz nācās iet uz tiesu, kas varēja beigties ar 30 dienām Detroitas ķurķītī, jo kaimiņiene bija izsaukusi policiju par to, ka viņu suņi pārāk skaļi rējuši. Jā, jā, šis ir viens no tiem likumiem, kas nav mainīts 40 gadus. Nekad nebiju redzējusi perfektākus mauriņus kā šeit. Kā teica paziņa "Lawns are big thing here". Par saulē mazliet padegušu mauriņu pašvaldība var uzlikt sodu. Jo nesmuki taču. Tāpēc 99% iedzīvotāju mauriņu apstrādā ar pesticīdiem. Ja pesticīdi smidzināti nesen, mauriņā iedur karodziņu ar attiecīgu brīdinājumu, lai tur nelaiž ēst zāli suņus un kaķus. Tā, lūk. Zaļš un perfekts mauriņš ir mūsu viss.
Detroita pagaidām man vēl sveša, neko nezinu par Downtown, kas ir Detroitas centrs. Piektdien izbraukājām lielakos graustu rajonus - es pirms tam pat nebiju aptvērusi, cik tie ir milzīgi. Agrāk arī viena no galvenajām Halloween izklaidēm esot bijusi graustu dedzināšana - nabadzīgie dedzina graustus, bet bagātnieki speciāli, lai vēroti šo "uguns šovu", uz to nakti īrē viesnīcu augšējo stāvu numuriņus. Detroita un tās apkārtne noteikti ir kontrastu pilsēta, jo dažas ielas tālāk aiz graustiem ir "Indian Village", kas 30.gados bijis bagātnieku rajons, un arī tagad tur dzīvo turīgi ļaudis, tai skaitā pilsētas mērs un Kid Rock, kā arī dažādi mākslinieki. Atradu tirgu ar svaigiem dārzeņiem (lielākā daļa, protams, ir no Monsanto sēklas), zinu, kur gatavo labākās ribiņas Detroitā - tā pie reizes ir arī viena no populārākajām jazz vietām. Man nav pavecies ar to, ka šī ir pārākā automašīnu pilsēta, šeit ir viena no sliktākajām sabiedriskā transporta sistēmām, un to ļoti jūt. Par iedzīvotājiem runājot: "roughly 47 percent of adults in Detroit, Michigan — 200,000 total — are “functionally illiterate,” meaning they have trouble with reading, speaking, writing and computational skills", noziedzība ir viena no augstākajām valstī, rasu nesaskaņas arvien aktuālas, jo graustu iemītnieki un iliterāti lielākoties ir melnie, turīgie baltie izspiež no pilsētas melnādainos, lai gan viņu procentuāli ir stipri, stipri vairāk.

Vai man ir kultūršoks? Jā, protams. Nav viegli pierast pie amerikāņu smaidīšanas un small talk, ko es nevaru ciest ar visu savu būtību. Šīs nedēļas laiā biežāk dzirdētā frāze "I love your hair", ko man, pa pusei skūtai būtnei, saka cilvēki veikalos, medicīnas personāls universitātes veselības centrā utt. Tagad es arī zinu, ka pilnīgi noteikti izskatos pēc "Estearn European", toties akcents man esot Americanish.

Turpinājums sekos.

Link | piemet pagali! {15} re, kā smuki deg! | Add to Memories


SŪDZĪBA

Jul. 7., 2017 | 06:49 pm

Cien. kleitu ražotāji!

Dažām sievietēm ir krūtis, kas pārsniedz B izmēru, ja. Viņām arī vajag skaistas kleitas. Es jums atklāšu vēl kaut ko - visās tajās taisnajās vai trapeces formas kleitās bez krūšu un vidukļa ielocēm dāmas, kurām ir vairāk par B, automātiski izskatās pēc Allas Pugačovas. Jūs taču negribat redzēt uz ielas tik daudz Allu Pugačovu, vai ne? Lūk. Mums kleitiņas ar iešuvēm un formas līnijām. Nelūdzam, pieprasām!

Link | piemet pagali! {15} re, kā smuki deg! | Add to Memories


pasakas par ziediem

Jun. 12., 2017 | 02:15 pm

Mazpilsētā šodien ļoti drēgns. Prasās iekurt krāsni un apaut vilnas zeķes. Toties šeit ir klusums, komforts - pieklusinātā laimība.
Ārā pil no visiem pakšķiem, bet vakar iestādītās samtenes par šādu klimatu šķiet visai apmierinātas - iedzīvošanās periodā karstā saule un sausums galīgi nelīdz.
Dārzā dominē rozā un violetais tonis - sākot ar veco mūžzaļo rododendru, beidzot ar trauslajām lauztajām sirdīm. Vakaros maigi smaržo saldā mīlestība (piekritīsiet taču, ka šis nosaukums ir daudz atbilstošāks un jaukāks par "smaržīgo sausserdi"?). Vakar uzziedēja pirmie īrisi - stalti un spēcīgi. Dārza stūrī izpletušās magones jau pārplaukušas un atgādina krāšņas, valšķīgas dāmas brieduma gados ar dziļiem, formīgiem dekoltē. Drīz būs jasmīni.

Dārza miers disonē ar iekšējo nemieru par darba gūzmu, kas nospiež plecus un prātu. Un vēl man ir pilnīgi vienalga par ostapenko, biedriņiem un dukuriem. Nulle emociju. Tā vietā es varu vakaros klausīties dzeguzi, vērot, kā pa milimetriem ir paaugušies stādiņi, un justies laimīga. Tikai tie darbi, kas nospiež plecus un prātu. Izdzīvot, izturēt līdz jūlija vidum un tad iegulties samtenēs un izplaukušajās rozēs.
Tags: , ,

Link | piemet pagali! {8} re, kā smuki deg! | Add to Memories