You pointed at something and said: "Have you ever seen such a beautiful thing?"

Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.


(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)

Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.

Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.

un vēl par neapķērību.

sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.

Daudz, daudz gadu domāju, ka teiciena "Laime ir tad, kad nav nelaimes" autors ir Kivičs. Šorīt izlasīju (Šlāpina atdzejotajā) grāmatiņā – izrādās, Prigovs.

Vienmēr taču paliek iespēja, ka Kivičs savulaik lasījis Prigovu.

"Pelikāni un vīnogas". Dzīvesbiedre saka – veltīgi iztērēts laiks. Man tā neliekas. Jūtos gandarīts, ka redzēju (un kas vēl būtiskāk – ka izlasīju programmiņu!). Jo man vienu brīdi šķita, ka visi tie, kas saka, ka Hermanis ir savu galvas tarakānu dēļ padirsis lielisku teātri, vienkārši ir naidīgi noskaņoti un savu nepatiku pret Hermaņa idejiskajiem uzskatiem izpleš arī uz iestudējumu vērtējumu. Tagad toties saprotu, ko visi šie Hermaņa nemīlētāji domā. Tiešām ir briesmīgi.

Tas gan nemaina citus manus ieskatus, ka a) JRT (tai skaitā Hermanis) joprojām taisa arī labas izrādes; b) arī "Pelikānos un vīnogās" varēja šad tad pasmieties.

braucu vienu vakaru un skatījos, kā mājas apdekorētas ar gaismiņām, daudzviet tiešām smuki, bet nekādi nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas krāsainās lampiņas, izskatās tik... krieviski un nemājīgi

betnu, es arī gribēju kaut kādu z sv dekoru mājai ielikt, īsti vienīgais risinājums likās - logā, jo durvis man ir no sētas.

tērēt naudu, protams, negribēju

aizbraucu uz depo, nolūkoju led lampiņu zvaigznes, nekas cits īsti neģeldēja likšanai logu starpā.

atbraucu mājās, ieliku baterijas un - TADĀ - lampiņas krāsainas. Uz iepakojuma skaidrā latviešu valodā rakstīts - krāsains. vot,kā instant karma sit par to, ka domājam slikti par citiem.

aizbaucu, samainīju pret baltajām.

long story short - tās nolāpītās lampas pat, ja pa dienu izslēdz, ir izēdušas visas 3 barterijas (katrai) pa nepilnām 3 dienām. sapīku. skopums.

nu, un vēl arī besis, jo lēkājot pa dīvāna malām, ielauzu finieri, to vajag mācēt.

no zila gaisa ņēmu un vakar nolikos ar sāpošu kaklu, šonakt jau pievienojās mega iesnas, visu dienu esmu pa gultu novārtījusies, jo strādāšana ar tādu ķobi nekāda nesnāks

agrākos gados es vispār mēdzu nolikties ar temperatūru īsi pirms ziemassvētkiem, mēs parasti ar māti bijām ne pārāk labās attiecībās un tad tas bija tāds materiāls izlīgumam, bet šoreiz tā kā par agru un pārāk pamatīgi.

gribas normāli elpot

svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši.
kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā.

protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi.

tāpēc
jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta.

bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti.