Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Es mīlu Somnol. Ar labu nakti, uz blusu vakti, mani mazie draudziņi!

Viens naktī, +26°C, viss smaržo, dzied cikādes un gaismas deju dejo jāņtārpiņi.

Esmu atklājusi lēcu burvību. Ne vien lēti, bet arī garšīgi. Zupās feini un vēl krutāk krāsainu salātu bļodās.

Tviterī kāda sieviete uzdeva visgaršīgāko un siltāko jautājumu: kāds ēdiens asociējas ar vecmāmiņu gatavoto?

Man (tagad visu to gribas):
Ceptas, marinētas reņģītes tomātu mērcē.
Komm Morgen wieder pankūkas ar "meža" gaļu.
"Meža" gaļas "irbītes" ar speķīti, rupjmaizi un žāvētu plūmi viducī.
Kāpostu pīrāgs.
Ogu maize jeb kliņģeris ar rozīnēm un safrānu.
Kotletes (bērnībā reiz vakariņās apēdu 7 1/2, to pēdējo pusīti man izrāva no rokām, lai neesot slikti. Kaut kāda neģēlība!)
Gaļas un arī zivs galerts.
Siļķe kažokā.
Sviesta zivs salāti (izvirtība!!!)

Bet apaps gatavoja krāsnī ceptas antonofkas ar sviestu, cukuru un kanēli, cepti kartupeļi ar daudz sīpoliem, tomāti ar krējumu un sīpoliem (gan tomātus, gan sīpolus vajadzēja griezt ļoti plāni). Un, protams, uzraudzīja amammas gatavošanas procesu! Brigadieris bija! Smags un atbildīgs darbs :)

Savukārt ar mammu man asociējas: skābputra (mmm, nereāli garšo, pati arī taisu), biezpiena klimpas, biezpiena torte, kuru vienmēr taisīja uz Vecgada vakaru, "Melnais Džo" - kefīra kūka ar kakao un skābenu zapti pa vidu, kartupeļu sacepums ar biezpienu, olu un ķimenēm, kāpostu tīteņi. Daudz biezpiena :D Bet tas viss garšoja. Un tad viņa vēl gatavoja ne/bezgaršīgus dārzeņu sautējumus :D, meh.

Un jums?

Dažu piektdienu vakaros, kad nogurums ir tik liels, ka nav pat jaudas aiziet uz krogu, es nopērku fokaču ar kalamata olīvēm un čili, zilo vai kazas sieru un klāt pudeli ļoti laba širaza vai zinfandela. Lētāk bezmaz ir iet dzert alu vai lētos džintonikus dive bāros, bet ērtības, šoreiz dzīvoklis un filmas, maksā. Bet jāpiebilst gan, ka Kalifornijas šir vai zin ir 14 un pat 15 promiles. Kārtīgi biezais, augļainais un reibinošais vīns.

Target'ā pārdod 450g iepakojumu ar "baby carrots" par 99 centiem. Tagad man ir super duper veselīgās uzkodas darba laikā.

Starp citu ASV ir vienīgā vieta, kurā es labprātīgi ēdu auzu pārslas. Eiropā esot, man tādu mājās gluži vienkārši nekad nav (jo kāpēc gan...?), bet šeit viss ir dārgs un ne visai garšīgs, un auzas sāk šķist kā galīgi neslikts ēdiens.

Es, piem., ļoti labi saprotu Oskaru jeb Kalendāru. Es arī ļoti gribētu zināt visu kalendāru no galvas. Mani draugi, šķiet, domā, ka es to jau zinu. Bet nekā.

Pēc ilgiem laikiem no kinoteātra izgāju šņukstēdama. Tāda es nebiju vienīgā. Tuvu tik tiešām ir brīnišķīga un sāpīga filma. Sāpīga aiz tā, ka cik gan mazāk uz pasaules būtu ciešanu, ja vien cilvēki cits pret citu un pret citu dažādību būtu maigāki. Lūk.

Neko nesaprotu no kino kvalitātes utt. utjpr., bet, manuprāt, Kļaviņas "Iļģuciema māsas" ir ļoti svarīga filma. Viņai arī izdevies šis nekritizējošais skats uz sievietēm cietumā, tā vietā koncentrējoties uz to, ka vairums viņu ir vienā vai otrā dzīves posmā bijuši upuri, kā arī pievēršoties cietuma sociālajai dzīvei, kas man šķita īpaši interesanti.