Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Es, piem., ļoti labi saprotu Oskaru jeb Kalendāru. Es arī ļoti gribētu zināt visu kalendāru no galvas. Mani draugi, šķiet, domā, ka es to jau zinu. Bet nekā.

Pēc ilgiem laikiem no kinoteātra izgāju šņukstēdama. Tāda es nebiju vienīgā. Tuvu tik tiešām ir brīnišķīga un sāpīga filma. Sāpīga aiz tā, ka cik gan mazāk uz pasaules būtu ciešanu, ja vien cilvēki cits pret citu un pret citu dažādību būtu maigāki. Lūk.

Neko nesaprotu no kino kvalitātes utt. utjpr., bet, manuprāt, Kļaviņas "Iļģuciema māsas" ir ļoti svarīga filma. Viņai arī izdevies šis nekritizējošais skats uz sievietēm cietumā, tā vietā koncentrējoties uz to, ka vairums viņu ir vienā vai otrā dzīves posmā bijuši upuri, kā arī pievēršoties cietuma sociālajai dzīvei, kas man šķita īpaši interesanti.

Izvārīt sēņu zupu no amammas pēdējo kaltēto baraviku saujas ir mazliet saldsērīgi svinīgi.

Vakar, mēnesgaismas un suņu sparīgo soļu pavadīti, nākot mājās no stacijas, ieraudzījām beigtu caunu. Šis rīts tad nu iesākās (vispār ar kafiju un dušu) ar veļļošanu pēc caunas, nopakojoties ar miskastes maisiem, cimdiem un spilgti rozā mugursomu.

Bļanna: Tu esi kādreiz vedusi mugursomā beigtu caunu?
Božena: Nē, jāsaka, ka šo es daru pirmo reizi.

Aprakām caunu upes malā (man tā bija pirmā caunas bērēšana) - iebēru trīs saujas smilšu, uzlikām pa virsu visautentiskāko bruģakmeni (tas arī vispār labs stāsts, kāpēc mums ir oriģinālais Rīgas bruģakmens) un kliņģerīšu ziedu. Pabeidzot rakt, noteicu Boženkai, ka pēc kāda laika, kad nosēdīsies, tie akmeņi jānoņem, citādi visi mūsu kaimiņi domās, ka esam norakuši vienu no saviem suņiem.

Caur Emma Ruth Rundle - ne caur viņas mūziku, bet caur interviju ar viņu, kurā stāsta par plašu veikalā izvēlētiem albumiem - atklāju Them Are Us Too un SRSQ, kas ir grupas solistes solo projekts pēc biedra traģiskās nāves Oakland Ghost Ship warehouse ugunsgrēkā.
Jāsaka, ka diezgan hipnotizējoša dream pop / dark wave mūzika. Ļoti jaudīga. Ļoti smeldzīga. Varbūt pat drusku skumja.

Paralēli iesāku jaunāko Joņeva veikumu.

Vakar Anglikāņu baznīcā izskanēja ārkārtīgi intīms un pārpasaulīgi skaists Emma Ruth Rundle koncerts (viņas balss ir kas hipnotizējošs). Viņu iesildīja tikpat "jautra" čelliste Jo Quail, kura man bija skaists atklājums. ERR ar humoru gan viss ir kārtībā - apmēram pie trešās kompozīcijas viņa teica "Here's another happy song I wrote", bet par vienu no pēdējām dziesmām sacīja ~, ka "now we're gonna go down the stairs [..] into nothingness because nothingness is our goal, right?" :) (Kā man blakus smejoties teica cibiņa e.:"Creapy much bet suuuure!")
Baznīcā bija ļoti auksts, nedaudz sala degungals, bet dziesmu autore uzstājās beretītē un ik pa laikam sildīja pirkstus ar karsta ūdens pudeli. Pār skatītāju klēpjiem staigāja trīskrāsaina kaķenīte, līdz apmetās uz visu koncertu klēpī meitenei ar mīkstu leoparda kažoku.
Lūk, ja kādreiz vēl izdosies aiziet uz otro dark horse Chelsea Wolfe, tas gan būtu pavisam jauki.

Jāsaka, ka man nav skaidrs, kāpēc Džilis gribēja iestudēt šo izrādi, ja viņš ar šo materiālu neko negribēja darīt. Četru stundu garumā, trīs cēlienos, izrāde balstās tikai un vienīgi uz aktierdarbu (viņi izdarīja visu, ko var) un jau esošajiem lugas izcilajiem, spirdzinošajiem dialogiem. Režijas tur nebija vispār. Sajūta tāda, ka Džilis atlaidies mīkstā klubkrēslā pateicis aktieriem "ai, dariet, ko gribiet", mirkli pavērojis, nospriedis, ka būs labi, un aizgājis mājās. Nē, nu stundu, pusotru varbūt var izvilkt ar aktieriem un dialogiem un bez režijas, bet trīs cēlienus? Izrāde bija arī tik statiska, cik statiska var būt.
Amerikas pamatiedzīvotājas jeb indiānietes Džoannas tēls bija visnejēdzīgā loma, kāda redzēta, jeb - Dž.Dž. tai vispār nebija piešķīris neko. Vnk ēna, kas planēja pa skatuvi. Nav ne jausmas, vai aktrise bija laba, šī loma nedeva nekādu iespēju, tikpat labi tā būtu varējusi būt skatuves darbiniece. Līdz pēdējam gaidīju, ka Džoannai būs kāda nozīme, bet nebija. Nesaprotu, kā var tik ļoti neizmantot tēlu.
Vārdu sakot, netērējiet savu laiku tikai aktieru un dialogu dēļ vien.

Cured.

20 l ābolu sulas.