Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Man patīk, ka Mazpilsētā līst. Patīk arī, ja līst rudens drēgnumā un tumsā.
Svaigi palagi un segas pārvalki liek iekortelēties vēl dziļāk. Ja varētu gulēt, būtu pavisam labi.
Pamazām zied lilijas. Ilgus gadus mums bija pazudušas dzeltenās Volkova lilijas, ko amamma loloja un kurām bija manu vecvecāku vārds. Un, tavu brīnumu, šogad ir! Mēs pirms dažiem gadiem uztaisījām liliju bērnudārzu - dobīti, kurā sabakstījām tādus mazus lilijēnus, nez no kurienes uzradušos. Lūk, šī gada pavasarī es dobē pie prāvajām beidzot ieliku arī dažus lielākos bērnudārzniekus. Un, re! Divas no tām ir bijušas manu vecvecāku Volkova lilijas. Tas mani kaut kā dziļi saviļņoja. Skatījos, pasmaidīju, mazliet skumji, bet arī pateicīgi.
Mani reti kas dara tik priecīgu un pat laimīgu kā puķes un citi stādi dārzā. Dārzs ir mazā, haotiskā paradīze.

P.S. Ja pēc 20-30 gadiem vēl būs facebook, es būšu tā sieviete, kura profilbildē ir liegi pieglaudusies kādam jasmīna vai rožu zaram, vai varbūt pozē uz dāliju fona.

Labi, ka Dievs radīja kotlešmaizes.

Visticamāk, pretīgākais dārza darbs ir pēc lietus mehāniski nolasīt Spānijas kailgliemežus. Maukas, sēž jau manās samtenēs un rij nost. Nekas, nekas, iesālīju, muahahahaha!

Kad paskatos algas nozarē, mīlestība pret tēvzemi strauji rūk.

Ilgus gadus mums bija kurmji. Varbūt pat ūdensžurkas, kas mauroja visu dārzu tā, ka papļaut nevarēja.
Šogad no kurmjiem ne miņas. Varbūt tāpēc, ka mums zem šķūnīša dzīvo lapsa, bet varbūt pat vairākas. Redzējusi neesmu, bet zem šķūnīša jau ir izveidota ala ar vairākām izejām. Un lapsa ir ļoti nekārtīga: tur regulāri mētājas svaigi un ne tik svaigi dzīvnieku skeleti, pie alu izejām viņa ir konkrēti ārdījusies (izmētātas pagales, viss uzrakts), parādās arī mazi rakumi, bet kaimiņienei viņa zog apavus!
Diemžēl kurmju neesamība ir atnesusi zemesvēžus (ak, kungs, cik pretīgi radījumi). Atdodiet man kurmjus! Es jau redzu pilnīgu postažu to zemesvēžu dēļ.
It kā jau tāpat viss nebūtu slikti, ar katru gadu arvien vairāk ir arī Spānijas kailgliemežu - cīņa ar viņiem maksā 12 EUR par 500g limacīda. Viņiem tas garšo, bet viņi nezina, ka tā ir pēdējā maltīte, muahahaha. Limacīds nekaitējot nekādiem citiem lopiem, kā vien kailgliemežiem. Vai nav superīgi? Tikai superīgi dārgi, jo cik tad var nokaisīt ar 500g...

NEKO nepaspēju.

Rajonā pļauj zāli. Te zāle jau tāda, kā mums jūnijā.
Zied ābeles un bumbieres. Viss smaržo.

Nesen lasīju, ka tomāti dabiski satur ļoti daudz umami garšu jeb garšīgumu. Tos termiski apstrādājot, umami kļūstot vēl izteiktāks. Kombinācijā ar pievienotu saldumu un sāļumu tā varētu būt atbilde, kāpēc cilvēkiem ļoti garšojot tomātu mērce.
Man ir "uzkritiens" uz saulē kaltētu vai grilētu tomātu eļļā garšu. Esmu, protams, nezinātniski iedomājusies, ka noteikti sakars ar umami. Lai nu kā - tajā garšā ir kas tāds, ka varētu tos patērēt "visu mūžu" ("visu mūžu" ir atsauce uz manas draudzenes 6gadīgo puiku, kurš nesen man teica, ka viņu suns gribētu "lai viņu glauda visu mūžu").

Man bija tik reālistisks sapnis, ka Ryanair ir pārdevis vairāk biļešu uz lidojumu, nekā patiesībā sēdvietu (kā viņi patiešām mēdzot darīt) un tāpēc mani neielaiž lidmašīnā, es gaidu 7 stundas, neko nesagaidu, man neko nekompensē, es nokavēju ļoti svarīgu darba interviju, un vispār viss slikti.
Šodien Ryanair man atsūta "rate your experience" survey - nu, kā lai pēc šitāda sapņa es to pildu un neesmu aizspriedumaina un baigi skarba? Nevaru. Aizvien dusmojos.

P.S. iedomājieties, pēdējais gads, kad es aptaujās iekļaujos ļoti jauneklīgajā vecuma lodziņā 25-34. Pieaugušais es būšu pēc gada.
P.P.S. es arī apsolīju vikings , ka rakstīšu vairāk labu un priecīgu lietu, un stāstīšu stāstus (skat. iepriekšējo ierakstu ar TĀDU notikumu). Citādi man esot viens vienīgs depresņiks, lai gan nemaz tik štruntīgi man personīgi neklājas.

Es jums vēl neizstāstīju (nu, tikai dažiem), kāda liela laime, necerēta veiksme ar mani piektdien notika.
Sēžu ar biedriem visa tāda viegli paģiraina iekš Miit, un šeit jāpiebilst, ka viegli paģirains cilvēks dažreiz ir tieši tas, ko šai skrienošajai, skarbajai un visai pastrupajai pasaulei vajag, jo viņš ir liegs, nesteidzīgs, nedaudz muļķīgs un bezgala atvērts. Nu, lūk, sēžu maigi otrās dienas ieskauta un man zvana svešs numurs - tas pats numurs, kas zvanījis pirms dažām dienām pavēlu vakarā. Parastā dienā es varbūt paceltu, bet būtu strupa, taču todien....! Šito laimi! Labas lietas notiek uz vieglām paģirām! Paceļu klausuli un tur maigā, augstā balsīt mani uzrunā Sanita un vaicā, vai man būtu divas minūtītes. Kaut kāda kņudoņa manī teica priekšā, ka Sanita nav no Bites vai SKDS. Kolīdz dodu Sanitai iespēju, viņa sāk citēt Bībeles vārdus. Tie piepildīja telpu starp mums kā debess mala - tik nebeidzami bija viņas runas plūdi. Man knapi izdodas iestarpināt jautājumu, kas viņa ir, uz ko Sanita man atbild, ka viņa ir Sanita. Es saku - ahā, ahā, bet no kurienes Sanita ir? Maigā balss man atsaka - no Jehovas lieciniekiem! Jautāju Sanitai, kā viņa dabūjusi manu telefona numuru? Sanita saka, ka šis ir nejauši sastādīts numurs....Pār mani nolīst gaišs siltums. Šito veiksmi! Pirms pandēmijas esot gājuši pie cilvēkiem klātienē, bet tagad zvanot.
Kamēr es laimībā smaidu, Sanita jau man citē vārdus no Daniēla grāmatas: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma. Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt......"
"Un ko Jūs sakāt par šiem vārdiem, Bļanna?", manu apcerīgo prātu pārtrauca Sanita. Es teicos, ka domāju visu to labāko, ka nudien aktuāli vārdi! Sanita man vaicā, vai man vēl kadreiz varētu būt divas minūtītes sarunai. Jutos tik pārņemta un piepildīta, ka atsacīju, ka tagad man ir, par ko domāt vēl ilgi, ilgi. Pateicos viņai par svētītiem un gašiem vārdiem, novēlējām viena otrai labas veiksmes.