Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Mazpilsētā ir dziļš klusums. Tik piesātināts, ka šķiet grēks klausīties pat mūziku. Vienīgi strazdu bari ik pa laikam veic uzlidojumus uz vīnogām. Viņi jau mums palīdzēja tikt galā ar dilemmu par to, vai taisīt ķiršu sulu vai vārīt zapti. Kamēr domājām, kokos nebija palicis neviens pats ķirsītis - tik ļoti neviens, ka izskatījās, ka kāds cītīgi nolasījis.

Gauja drusku viļņojas. Dažās sētās cilvēki ko cītīgi kurina vai grābj lapas.

Man ļoti patīk gadalaiku maiņas. Tāda smeldzīga romantika. Ilgas. Cikliskums. Ritms. Šogad rudens atnāca daudz ātrāk - es to zinu, jo fotografēju dārzu. Pirms gada šajā laikā vēl nebija bijušas salnas, dālijas nebija vēl nobrūninātas, bet samtenes turējās vēl ilgi, līdz uznāca pamatīgs dzestrums, kas grauž nost pirkstu galus.