daži jautājumi AH

Sep. 2., 2017 | 07:18 pm

Noskatījos Kultūršoka raidījuma par ārštatā pārceltajiem atlaistajiem sešiem aktieriem: Vari Piņķi, Gati Gāgu, Andi Strodu, Edgaru Samīti, Lienu Šmuksti un Ivetu Poli.
Gribas piekrist Verhoustinskai, ka JRT lielākā problēma pēdējos gados ir bijusi ilgstošā mākslinieciskā vadītāja prombūtne. Viņš vairākus gadus veiksmīgi veidoja savu karjeru Eiropā, bet aizmirsa, ka JRT nevar gulēt vēl desmit gadus uz veciem lauriem un nevar atkal un atkal izdzīvot latviešu stāstus. Pietrūka un pietrūkst skaidras vīzijas un koncepcijas, kāds būs JRT. Un kurš par to ir atbildīgs, Alvi? Un atcerieties, kad viņš pirms vairākiem gadiem lepni noteica, ka novecos ar savu trupu kopā. Kur kāvējās JRT tik ilgi, neatjaunodams aktieru sastāvu, Alvi? Te tev nu bija. Vai aktieri ir jāpatur, ja viņi nav (mākslinieciskā vadītāja prāt) gana spējīgi? Varbūt arī, ka nav. Galu galā nevienā citā darbā (izņemot, ja esat Rīgas Domes deputāts - tur uz darbu vispār var neiet, bet tik un tā saņemt algu) darbinieku nepatur, ja tas nav gana labs (cits jautājums, vai viņam ir sniegts gana daudz iepsēju būt labam). Šmukste nav mani pārliecinājusi nevienā no līdzšinējām lomām, Samītis labāks šķiet kino, nekā uz skatuves. Bet Gāga ir bijis arī brīnišķs! Un Polei pēdējos gados ir dotas lomas, kurās viņa pat nevar pati sevi gana izaicināt. Bet tas, ka savu pozīciju ir saglabājusi Kristīne Krūze... Vai Krūze ir labāka par Poli? Skaidrs ir viens - Krūzei ir stipri labāka pozīcija.
Ko saka teātra cibiņi?

Link | piemet pagali! {21} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Vlads lido atkal

Jun. 7., 2017 | 01:33 am

Ejiet uz "Ciniķiem", tveriet "Ciniķus", dziediniet vai drīzāk - dozējiet ciniķi sevī.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


"dāmu teātris"

Apr. 14., 2017 | 08:05 am
ēterā: Gaujarts - Ko tu par mani zini?

Aizstaigājām uz "dāmu teātri", kā to nodēvējusi Radzobe, jaunākā, - "Ja Tevis vairs nebūtu" Rešetina režijā "Dailē". Man gan vēl nekādi nav izdevies redzēt "Nakts vēl nav galā" u.c., un ierasti es esmu diegan skeptiska pret aktieru vēlmēm pārtapt režisoros, tomēr priekšnoajauta urda, ka Rešetins, ko tu domājies, iespējams, dienās noslīpēsies līdz itin labam izrāžu diriģentam. Šķiet, viņam piemīt laba intuīcija, ir novērojama niansētība pret materiālu, jutekliskums un pieklusinātie toņi, kas man tik ļoti patīk.
Divas ainas gan man no režijas neliek mieru - vienu es vienkārši nesapratu jeb, pareizāk, sakot, neredzu tai jēgu un, manuprāt, ja to izgrieztu, nekas nemainītos. Otra - izrādes beigas. Tā ne saturiski, bet no formas viedokļa beidzās tik aprauti, ka nepaspēju atapties.
Vitas Vārpiņas priekšā nudien var noliegt galvu. Viņa ir tikpat toņos bagāta, cik acīmredzot (jo neesmu lasījusi) lugas materiāls, un varbūt vēl pat mazliet vairāk. Un vēl kas - nekad iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību, cik ļoti tomēr aktierim ir svarīgs balss tembrs. Vārpiņai tas ir dziļš, pazems, samtains - tādā klausīties ir tīrā bauda. Un pretim viņa bija Dārta Danēviča, kurai es, ļoti iespējams, nenoticēju daļēji arī viņas ņerkstīgās, es atvainojos, balss dēļ.
Labs materiāls par gan jau veselam bariņam no mums, ja ne visiem, par saistošo tēmu - cik daudz mēs viens par otru zinām? vai mēs varam būt droši, ka otru patiesi pazīstam? un galu galā - cik daudz mēs zinām paši par sevi un vai mēs spējam vienmēr savās (ie)domās nepazaudēt saķeri ar realitāti?

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


I love, you love, I laugh, you laugh / staigājošais erektētais loceklis

Apr. 3., 2017 | 01:48 pm
ēterā: Nick Cave & The Bad Seeds - 'Magneto'

Mostly I never knew which way was out
Once it was on, it was on and that was that
The umbilicus was a faucet that fountained rabbit blood
And I spun on my wheel
Like a laboratory rat


... tā dziedot pie mikrofona ar matu sasuku un ūsām kā Keivam "Dig, Lazarus, Dig!!! laikā, izrādi "Banija Manro nāve (Drastiska pašiznīcināšanās 2 cēlienos) iesāk Artūrs Skrastiņš.
Man gribētos zināt, ko par izrādi saka tie, kas nav lasījuši grāmatu. Bet viens ir skaidrs - tiem, kas nespēja Banijā tikat tālāk par pāris lapaspusēm tās rupjību un it kā vulgaritātes dēļ, nevajadzētu baidīties no izrādes. Teksts, kas grāmatā iztika bez jebkādas liekvārdības un barokālā krāšņuma, kas bija raksturīgs "Un ēzeli ieraudzīja eņģeli", lai, iespējams, maksimāli atkailinātu un pat izģērētu galveno varoni, izrādē ar ļoti labu un Brektem ārkārtīgi raksturīgu scenogrāfiju, dzīvo mūziku kā vēl vienu papildinošu akcentu un nešaubīgi - arī pašu Dž. Dž. režiju, tiek ļoti veiksmīgi "lubricēts" - pēc starpbrīža pat nepazuda sirmgalvji.
Es neesmu Dž. fane. Viņam dažkārt sanāk izcili, dažreiz viņš tik ļoti nošauj greizi, ka grūti to pieredzēt, bet šoreiz Džilim tiešām, tiešām ir izdevies. Izrāde ir ārkārtīgi caurvijoši vienota - Brektem ar viņa neona gaismām, lateksu, spuldzīšu izgaismotiem krustiem, šķiet, ļoti saskan ar Dž.Dž. (man vienmēr interesē, kur beidzas režisors un sākas scenogrāfs), un tikpat veiksmīgi šajā kombinācijā iekļaujas Ryga (kas man vispār diez ko nepatīk) komoponētā mūzika un tomēr visai riskantais solis ar dzīvo mūziku uz skatuves.
Izvēlēties Banija vizuālo tēlu veidot pēc Keiva ģīmja un līdzības izskatās arīdzan pēc smalka mārketinga trika - tiem, kas to atpazīst, protams. Daudz smalkāk Keivs ir atdzīvināts caur izrādi caurvijošo "sievas" kā atgādinājuma par to, cik ļoti viss ir dirsā, pazaudēts, zemē nomests un ka ceļš tagad ir tikai viens, melodiju "Magneto".
Runājot par aktierdarbiem, Skrastiņš kā Banijs ir tik tiešām lielisks - smalks savā vulgārismā - gan būšanā par jākli, gan tirgoni, gan mironi. Gribas arī uzsvērt Banija Seniora aktieri Āri Rozentālu ar it kā nelielo, bet tik ļoti pārliecinošo lomu, kā arī Segliņas atveidoto Lībiju (Banija sieva), kura mani paņēma ar saviem izmisuma un galējo skumju kaucieniem un ķērcieniem mikrofonā, kas vēlak vajāja Baniju līdz viņa pēdējai stundiņai. Bet gribas slavēt arī Banijzēna (Banija juniora) atveidotāju - Aneti Krasovsku. Un te jau atkal žetons Dž.Dž. par to, ka 9 gadīga zēna, jākļa un augstākās raudzes raspizdjaja Banija dēla, lomai ir izvēlēta sieviete. Jo stāsts jau ir arī par to, ko nododam vai nenododam tālāk. Kas paliek pēc Banija vecākā, maukura un kretīna? Vai Banijzēns, kas visvairāk par visu mīl savu tēti, būs stiprāks par veco? Vai Braitonā izaugs vēl vien jāklis, tirgonis un mironis?
Bet aizejiet, ir tiešām ļoti, ļoti labi. Darbs paņem ar savu tiešumu un varoņu kailumu. Vai mēs atpazīstam varoņos sevi kādā no dzīves posmiem?

Link | piemet pagali! {4} re, kā smuki deg! | Add to Memories


grieķi un viņu traģēdijas

Mar. 21., 2017 | 04:20 pm

Tagad uz Mēdeju būs jāiet otrreiz - Jāsonu paralēli Mihailam Troiņikam atveidos arī Andris Keišs.

Cita starpā es vakar redzēju Marinas Cvetajevas/Romāna Viktjuka "Fedra. Gara mistērija". Uh un ah. Tas ir pilnīgi cits teātris, nekā līdz šim biju pazinusi. Un tomēr - ne bez iebildēm. Manuprāt, Viktjuks ir iestudējumu pārsātinājis. Neliegšos, ka brīžiem man bija arī valodas barjera - grieķu mīts izteikts dzejā, brīžiem gandrīz izdziedot, bija izaicinoši, tomēr pārsātinājums radās ne no tā - izrāde no skatītāja paņem ļoti daudz. Kaut vai tīri tehniski - aktieri izspēlē savus varoņus nepārtrauktā sakāpinājumā - viņi kliedz, viņi "ārdās", viņi elš, bez atelpas, bez pieklusinājumiem, bez mitas - un man tas bija par daudz. Man vajag ievilkt elpu. Man vajag kaut sekundi klusuma, jā, arī izrādē-traģēdijā-erotikā-dejā.

Link | piemet pagali! {3} re, kā smuki deg! | Add to Memories


es esmu es pats

Jan. 18., 2017 | 11:43 am

Naktī sapņoju, ka piedalos kāpostu ēvelēšanas un pēcāk - skābēšanas sacensībās, kas intensīvi norisinājās 12 mēnešus no vietas. Diemžēl atmiņa nav saglabājusi informāciju, vai šajā konkursā es uzvarēju. Mēģinu saprast, kā un vai šādam sapnim ir kāda saistība ar vakar Nacionālajā redzēto "Pēru Gintu" vai arī tas gluži vienkārši bija throw back to childhood (bērnībā gan mūsu toreizējais dzīvoklis Pļavniekos par kāpostu rīvēšanas un skābēšanas vietu pārvērtās vien vēlā rudenī, ne visu gadu, toties par vietējo lokālu, kas rudeņos saspēlējās arī ar kāpostu smārdu, daudz biežāk). Gan jau Pērs Gints pie vainas nav.

Vispār Pēru Gintu veselības atgūšanas vai preventīvos nolūkos derētu, ja ne pārlasīt, tad noskatīties Nacionālajā teātrī ikvienam un ikkatram. Jo sevišķi visiem, kuriem tuvojas vai jau iestājusies pusmūža (vai jebkāda cita) krīze vai kuri allaž sakās esam tik autentiski, tik naturāli, tik pilnu krūti "paši" esam, kā arī visiem tiem zvēriņiem, kas vai nu bezbēdnīgi laimē dej (kam nav nekāda sakara ar alternatīvo vadmotīvu - "ciešanām" kā vienīgo pasaules un dzīves, dzīvītes virzošo spēku) vai rāmi plūst pa straumi (kam vēl aizvien nav nekāda sakara, ka otrs vienīgais iespējamais ceļš ir ciešanas un cinisms kā pasaules redzējuma/uztveres veids, lai gan grūtības mums, protams, patīk, grūtībās mēs sevi pierādām un vispār - tā rūdījās tērauds). Veselīgi, nudien.
Kopumā izrāde līdzīgi kā Kairiša sleš Dzudzilo "Uguns un nakts" ir izcils vizuālais baudījums. Pirmajā cēlienā gan drusku saguru no dinamikas un tempa zuduma. Pēra teksta blāķi brīžiem vēl ķeras pašam Anžem un dažkārt arī nav skaidrs, kāpēc vajadzēja paturēt visu teksta apjomu, jo tajos es zaudēju savu modrību - un neba tādēļ, ka tekstam kāda vaina, bet tādēļ, ka sirdi nenozaga, tādēļ, ka brīžiem nenoticēju. Iestājās zināms atslābums. Dažas sēdvietas, atgriežoties no starpbrīža, bija atstājušas vien pēcpušu nospiedumus un neko vairāk. Žēl, jo otrais cēliens nāca ar jaunu sparu, raitāku tempu (lai gan uz Anžes monologiem brīžam tumsā tik un tā turpināju atslābt). Radzobe, seniore, paspējusi Satori uzrakstīt, ka viņai nekādi nav saprotams, kādēļ ainā, kur pusmūžu sasniegušais puskailais Pērs lakstojas ap stipri jaunām Lolitām, Kairišs Anitras lomai tik tiešām ir paņēmis 10gadīgu bērnu (un vispār - par ko gan domājot vecāki, ko tādu pieļaujot (jo Gints tik tiešām vēršas pret Anitru, viņu nosaucot par ielasmeitu)?!! Ai, ai, ai, šausmas, šausmas!). Man gan liekas, ka tieši tas padarīja ainu, jā, brutālu, bet arī izcilu. Iespējams, kopumā uzvedums emocionalā ziņā nepaņēma tā, kā būtu varējis paņemt un tam ir gan sakars ar brīžiem, šķiet, lieliskām Kairiša idejām, kuras gluži vienkārši nav izdevies aizvest līdz skatītājam, proti, dažkārt stipri nākas papūlēties, lai mēģinātu saprast, kāpēc tieši šāda aina, ko V.K. ar to domājis. Tomēr kopumā - aizejiet gan! Būs skaisti - gan scenogrāfiski, gan muzikāli (Cīrule tik ļoti skaisti dzied), gan aktieriski (lai arī par Kažociņu zinātāji izsakās varen pozitīvi, mani viņa nekad nav saviļņojusi, šķita tāda pati kā "Asins kāzās" un citur, bet Lolita Cauka kā vienmēr priecē, pats Anže arīdzan (šoreiz jo sevišķi viņa ķermeniskais tēlojums (kas par slaikiem lēcieniem), Cīrule un Krūzkops (jau atkal!)).

Link | piemet pagali! {4} re, kā smuki deg! | Add to Memories


mīlestība, nodevība, atriebība

Dec. 11., 2016 | 09:37 pm
ēterā: Leonard Cohen - If It Be Your Will

Es nesaprotu, kā Guna saliek sevi atpakaļ kopā pēc Mēdejas izrādēm.
Ļoti labs arī Jāsons. Vairāk es šobrīd vēl neko nevaru pateikt. Viss jēls.

Link | piemet pagali! {4} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Tumsas varā

Dec. 8., 2016 | 10:50 am

Dzīvoklī koridorā jau trešo diennakti izdzisusi spuldzīte. Atceros nopirkt tikai tad, kad vakarā, nākdama mājās, ieveļos pa tumsu iekšā un nočortojos, ka vēl joprojām gaisma pate par sevi nav tapusi. Pazīstot sevi, es šādi varu nodzīvot ļoti ilgi. Tad nu šorīt, pa tumsu taustoties, ģērbjos. Atnācu uz darbu un, protams, konstatēju, ka kājās pie mazās melnās kleitiņas man ir divas dažādas pusgarās zeķes. Abas melnas, bet tomēr dažādas. Un ko man tagadiņ darīt? Jābrauc vēl pēcpusdienā apgaismot jaunatne/Latvijas nākotne.

Citās ziņās:
Nopirkām biļetes uz G.Šmita "Kārkliem". Noskatījos Volmāronkas sižetu, nu patiesībā jau tā ir tā pati Žurka Kornēlija, tikai, domājams, citā (augstākā) kvalitātē. Būs branga smiešanās. Es ceru.

Link | piemet pagali! {15} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Medījumi un māksla

Dec. 5., 2016 | 03:35 pm

Šī nedēļas nogale bija vētraina, mani dārgie draugi. Noslēdzošā nots piederēja briedim - viņa griešana, malšana, ēšana utt. Brieža gaļa ir ārkārtīgi skaistā bordo krāsā, bet brieža tauki aizdambēs visas trubas jūsu mājā. (Šai ieraksta sadaļai es varētu uzlikt nosaukumu "Kad mājās ir mednieks").

Sestdien pēc skaistās piektdienas nakts bija tikai drusku grūti. Vakar pēc skaistās sestdienas nakts bija mazliet grūtāk - sirsniņa, redziet, vakar drusku neklausīja, motoriņš nevilka vīna straumes, bet saldējuma kokteilīc teijātera starplaikā cēla manu nogurdināto miesu, bet brieža buljoniņš pēcāk vēl jo vairāk.

Sazasolījos pastāstīt, kā patika "Peldošie - Ceļojošie. II daļa" Dailes teātrī. Es gan nenoliedzami vakar nebiju uzmanīgākais skatītājs, bet brīnišķīgā laikmeta beigas tomēr ir ārkārtīgi daiļš vizuālais baudījums. Sēdēju un skatījos kā vienu lielu un ārkārtīgi skaistu videoklipu. Dialogi arī otrajā daļā vēl aizvien ir "ne par ko" un "nekādi", tomēr atšķirībā no pirmās daļas JRT, šī nav tik enerģiska (klavieres kā cilvēka "pagarinājumi" tomēr bija ārkārtīgi spožs solis, ko, protams, nedrīkstētu atkārtot; šeit klavieres kļuvušas statiskas un cilvēkus pašus nospiedošas - aktieri neērti virzās pa šaurajām klavieru radītajām ejām, ik pa laikam viegli un eleganti pārslīdot tām pāri --> pašu radītā noslogojošā smaguma sajūta mijas ar cenšanos bezbēdnīgi aizmirsties un izrauties no "gaaaarlaaiiiiciiibaaas" un ikdienības). Bet no otras puses, protams, ne velti papildnosaukums ir "brīnišķīgā laikmeta beigas", kad visi kļūst maķenīt apcerīgāki, vecāki un sāk analizēt iepriekš sadarīto. Pirmo daļu paši JRT aktieri precīzi noraksturoja kā izrādi, kur forma ņem tik ļoti virsroku pār saturu, ka forma kļūst par saturu. Un tieši šis bija nedaudz vājāks 2.daļā. Iespējams, arī es esmu tik ļoti Nastavševa izlutināta, ka katru reizi gaidu ko pat ne vienlīdz mind-blowing, bet vēl vairāk un vēl vairāk nonesošu. Mani ļoti patīkami pārsteidza Ķesteris (Orests) - viņš izturēja savu lomu līdz pat pēdējiem skatītāju aplausiem. Otrs manu simpātiju ieguvējs bija Ilze Ķuzule - Skrastiņa (amizantais zvēriņš Ļoļečka), kura arī man ierasti ne visai iet pie sirds. Trešo simpātiju es piešķiru skatītājiem. Video ierakstā Intars Rešetins bija teicis, ka mīļajam Dailes teātra skatītājam pirms nākšanas ir jānobriest, ka šī nebūs parasta Dailes teātra izrāde, par ko man, protams, ir milzu prieks. Skatītāji bija rātni un zolīdi. Un vispār milzu prieks par aktieriem jeb, precīzāk, par to, ka viņiem bija iespēja izrauties no ierastā un ieslīgt Vlada prāta mistērijās.

Link | piemet pagali! {7} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Vitja, Zirja, Žeņečka un citi 'nelaimīgie'

Nov. 13., 2016 | 06:53 pm
ēterā: 10CC - I'm Not in Love

Skatoties izrādi otro reizi, var kvalitatīvi pievērst uzmanību dažādām detaļām, kuras pirmajā reizē palaiž garām, ķerot sižetu un citas lielās līnijas. "Melnā sperma" aizvien svilina.

I'm not in love
So don't forget it
It's just a silly phase I'm going through
And just because
I call you up
Don't get me wrong, don't think you've got it made
I'm not in love, no no, it's because...

Izrāde par mums.

P.S. ļoti gribas, lai rīt būtu brīvdiena.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories