(bez virsraksta)

Mar. 3., 2020 | 08:37 pm

The Neverending Sorry.
Tags:

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Nopūtiņa

Maijs. 11., 2019 | 01:01 pm

Sēžu Klusā okeāna krastā un lasu "Call me by your name".
Ir labi un arī drusku smeldzīgi. Tā lūk.
Tags:

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


elpot ilgi un dziļi

Maijs. 16., 2018 | 02:56 pm

Skatījos sižetu par Rolandu Kalniņu un Miku Zvirbuli Kannās un drusku apraudājos.
Visa pasaule satecēja vienuviet. Skaisti.
Tags:

Link | piemet pagali! {4} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 9., 2018 | 11:29 am
ēterā: Brendan Perry - Wintersun

Man bibliotēkā ir mana mīļākā vieta. Taisnību sakot, visās bibliotēkās man ir vismīļākās vietas, un, ja tās ir aizņemtas, es kļūstu viegli nervoza. Apsēžos un strādāju citā, bet piemetas kaut kāds nervu tiks un es visu laiku čekoju, vai nav atbrīvojusies MANA vieta.

Citās ziņās: atgādinājums par neapturamo laika plūdumu - manam klasesbiedram ir sirmi deniņi.

Link | piemet pagali! {3} re, kā smuki deg! | Add to Memories


kā es iepazinos ar Keiva mūziku

Apr. 1., 2017 | 01:33 pm
ēterā: Nick Cave & the Bad Seeds - The Curse of Millhaven

Ja nemaldos, tā bija vasara, kad man bija četrpadsmit gadu un es piepelnījos no skolas brīvajos mēnešos, auklējot trīsgadīgu puisēnu M. Ģimenē viņš bija vecākais bērns - tajā gadā bija piedzimis M. mazais brālis un M. bija kļuvis ļoti greizsirdīgs. Mani nolīga, lai vasaras mēnešos brīžos, kad mamma ņemas ar mazo brāli, es pieskatu, izklaidēju lielo puiku - abu mamma bieži bija kopā ar mums mājās, šad un tad, protams, gāja ar mazo pie dakteriem uz pārbaudēm. Mans auklējamais tik tiešām pret mazo izturējās pagalam slikti - sita ,koda, skrāpēja. Tomēr toreiz es ievēroju arī citas īpatnības viņa uzvedībā, kādu iepriekš nebiju redzējusi citos bērnos, piemēram, "iesprūšanu" uz konkrētām spēlēm - viņš varēja stundu ņemties ar vienu spēli vai rotaļlietu, vai izrādīt izteiktu, pat histērisku nepatiku pret dažām lietām un arī krāsām. Atceros, kaut kādā bērnu grāmatā par lācīšiem, kuru kopā lasījām, bija iespējams mainīt sulas krāsiņas, kādu lācītis dzer, no sarkanas uz zaļu un dzeltenu. Viņam vislabāk patika dzeltenā suliņa - viņš ilgstoši varēja spalgajā balstiņā priecāties par to, kā lāčuks dzer dzelteno suliņu, tomēr katru reizi, kad gribēju vai nu šķirt grāmatu tālāk vai, jo īpaši, ja uzliku, ka lācītis dzer sarkanu suliņu, sākās nevaldāma histērija ar speršanu, košanu, tādu raudāšanu, ka trūkst elpas un izmisīgiem bļāvieniem "sakanu nē, sakanu nē!". Vecāki toreiz to norakstīja uz viņa reakciju uz mazo brāli un sajūtu, ka viņš vairs nav svarīgs, kas, iespējams, daļēji tā arī bija. Mums negāja viegli. Pēc katras dienas, kur pavadīju ar viņu apmēram 6 stundas, es biju pārgurusi un uzvilkta.
Vīru es gandrīz nekad nesatiku - tikai tad, ja biju aizķērusies kādu dienu ilgāk, tad sastapu pāris reizes pārnākam no darba. Tajās retajās reizēs man viņš šķita nerunīgs, kluss, bet visnotaļ jauks. Un tajās retajās reizēs, kad viņi, pirms laišanas mani mājās, arī pabaroja, viņš uzlika uz labi apskaņotas aparatūras Niku Keivu. Reiz viņš man vaicāja, ko es par šo mūziku domāju, un es atbildēju, ka man tā ļoti patīk. Es nemeloju. Man tiešām bija iepatikušās šīs melodijas.
Vasaras beigās, pirms jaunā mācību gada sākuma, mūsu pēdējā tikšanās reizē papildus aldziņai, ko tur nopelnīju, viņi abi arī man uzdāvināja sudraba ķēdīti un "Murder Ballads" ierakstu, ko es drillēju no vietas, līdz sāku 'rakt' citus viņa darbus.

Kaut kad daudz vēlāk es uzzināju, ka manam auklējamam M. ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi un vēlāk viņš ir ievietots speciālajā internātskolā, jo bijis nepārtraukti agresīvs pret mazo brāli. Nekas no tā mani nepārsteidza.

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


tādi tie (retie) rīti

Mar. 18., 2017 | 08:15 am
ēterā: Depeche Mode - Fail

Skriet pa rajonu sestdienā plkst. 07:00 no rīta, protams, nevar atļauties bieži, tomēr, ja reiz esi pamodies 06:30 ar miegu vairs nevienā acī, tad šis ir lieliski. Pilsēta vēl klusa un gausa - vien daži steidzīgie jau sasēduši mašīnās. Uz ielām vien sētnieki, gar Daugavmalu kā vistas uz lakts satupuši makšķernieki un uz soliņiem vēl daži, šķiet, no vakardienas aizķērušies pārīši, mazliet aizpampušām acīm un Boržomi pudeli pie sāniem.
Satiku divus citus agros skrējējus, kuri padeva draudzīgu un brālības piesātinātu laburītu tā, ka uzreiz sametās vēl drusku priecīgāk.
Un Daugava šorīt rāma un dzidra kā spogulis.
Tagad kūpoša kafija, miers un apņēmība noklausīties beidzot jauno DM albumu.

UPD. Man gribējās, lai tas DM "Spirit" ātrāk beidzas :(

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


somas stāsts

Feb. 17., 2017 | 11:51 am

Katru reizi, kārtojot mantas mugursomā, nosmeju par tās apbružātājiem, mazajiem plēsuma caurumiņiem, kādi neparādās pat ar somas nolietojuma pakāpi, bet iegūstami vien, to kā apskādējot.
Skaistā, saulainā 2016.gada septembra vidus sestdienā mēs bijām pusceļā no apmēram 5 stundu gara brauciena uz Kuldīgu svinēt ex-kolēģim jubileju. Līst šampanietis, mēs skaļi maujam līdzi Enijai Lenoksai, piestājam nelielās ekskursijas pauzēs un mana neietilpīgā urīnpūšļa dēļ arī ļoti bieži random mežmalās. Un vienā no čuru pauzēm kungi arī pīpo, atkorķējam nākamo dzirkstošo, pļāpajam, smejam, tad kāpjam iekšā mašīnā un maucam mūzikas ritmā tālāk, līdz K. saka, ka nupat bija tāds jocīgs troksnis. Paskatāmies pa mašīnas aizmugurējo logu un tur viņa ir - apmēram 50 m attālumā uz ceļa mētājas mana mugursoma ar sevī vēl ietilpinātām divām vīna pudelēm. Mašīnu pāršalc skaļš smieklu vilnis, jubilārs, tērpies spīdīgā sudraba kreklā ar dekoltē līdz nabai, lec laukā un skrien pakaļ manai mazulītei, kuru, kā pieklājas, bijām aizmirsuši uz mašīnas jumta. Vīns bija vesels, bet soma ieguva apbružājumus, kas vienmēr liek sasmieties.

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Lobot sīpolu

Jan. 9., 2017 | 04:30 pm
ēterā: Rainbow - Stargazer

Es, piemēram, neuzticos savām atmiņām, kas vecākas par ~ 5 gadiem. Pareizāk sakot, es tās īsti neuztveru vairs par atmiņām, bet drīzāk par sava prāta konstrukcijām, veidojumiem, kurām ar patiesību jau sen visai mazs sakars. Piemēram, par pusaudzību, man vispār vairs nav skaidru atmiņu - viss ir kā miglā tīts. Ir lietas, ko atceros (nu, pirmais skūpsts bla, bla), ir daudz kas arī pilnīgi izzudis (brauciens uz Pēterburgu ~ 13-14 gadu vecumā, atceros tieši neko), bet ļoti daudz kas pārvērties tādā bezformīgā, pelēkā masā, tai skaitā pat liela daļa bakalauru studijas, kaut kas cits atkal sabirzis sīkās lauskās - tā ka nesanāk vairs stāsts, varbūt vienīgi var sakasīt kopā neskaidras pieredžu un sajūtu atblāzmas. Un ja nu pēc 15 gadiem es neatcerēšos arī tagadni? Tas mani drusku uztrauc, jo par spīti savam vecumam, man dažkārt ir sajūta, ka dzīvoju vien pēdējos 5 gadus. Viss, kas bijis pirms tam, pārvērties putekļos.

Rainbow - Stargazer

Link | piemet pagali! {8} re, kā smuki deg! | Add to Memories