Ziedonis

Maijs. 14., 2019 | 08:26 pm

Maijs ir retais mēnesis gadā, kad Detroitas dominējošo marihuānas un benzīna smaržu nomaina ābeles un bumbieres.
Tags:

Link | piemet pagali! | Add to Memories


Architektūra

Dec. 5., 2018 | 08:27 pm

Kāda sieviete, izliekusies pa mašīnas logu, paskaļā balsī man prasīja "Excuse me, excuse me, do you know where the Canfield street is?" Un es visa tāda lepna un priecīga saku, ka "turn right and three streets down!". Sajutos kā vietējā.

Canfield street, starp citu, ir skaistākā vieta manā pilsētas rajonā - mājiņas kā no piparkūku pilsētiņas, krokotas, cakotas, ar tornīšiem un krāsainiem dakstiņiem. Iela tur smuki izbruģēta un rakstu rakstiem izmargota, un lieli, skaisti koki slejas pār gājēju galvām. Midtown pērle, kas apzīmēts kā vēsturiskais mantojums. NU, papriecējiet drusku acis!
Canfield spožums )
Bet smukums tik īsiņš kā cīsiņš. Viens mirklis un priekšā jau stāvvietas.
Vai es stāstīju, ka, ja neskaita vietumis uzfrišināntās, atjaunotās ēkas, kas lielākoties arī iezīmē dārgākus dzīvesvietas rajonus, un bieži nesakoptās, bet ļoti glītās Viktorijas laika un Ričardsona Romānikas stila ēkas (Richardsonian Romanesque Style - varat ieguglēt), visa jaunā arhitektūra, jo sevišķi publiskās ēkas Detroitā ir vienkārši atbaidoši neglītas. Nē, nudien! Izvēlētais stils, mazi logi, krāsa, kas parasti ir pelēka, pelēki-zaļa, ķieģelbrūna vai iesarkana, ir kaut kas derdzīgs, man katru reizi iztek acis.
Lūk, jums piemērs Nr.1 ) un piemērs Nr.2 )
Tags:

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


mūvī taim rajonā

Jan. 4., 2018 | 11:42 pm

Šajā galā laiciņš jau trešo nedēļu pieturas tāds kā Tēvzemes sendienās - vakaros no sala asaro acis, kamēr paspēj noslaucīt, jau piesalušas pie vaiga.
Ar lielu prieku decembrī atklāju neatkarīgo kinoteātri - tāds kā mūsu Bize, tikai lielāks un diemžēl ar nabadzīgāku filmu klāstu. Nenāk jau to cilvēku tik daudz. Domāju, ka lielākā daļa detroitieši par to nemaz nezina. Bet viņi cenšas un man patīk viņus atbalstīt. Viņi drusku rāda arī Eiropas kino, un tas ir vēl viens plus punkts viņiem no manis. Ar detroitiešiem, kas nāk uz šo kino teātri, es tā pavisam attālināti un pieklusināti jūtos drusku tuvāka. Galu galā, ja kāds amerikānis ir nodomājis apskatīt, ko ražo somi vai norvēģi, tā taču ir laba zīme.
Bez šī teātra pilsētā ir vēl viens, kas atrodas mākslas institūta telpās. Neizmantots potenciāls. Filmas interesantas, bet seansi vien daži pa visu nedēļu. Šejienieši laikam nav lieli kino cienītāji, kur nu vēl neatkarīgā vai dokumentālā. Paziņas apstiprina. Lielos grāvējus brauc skatīties ārpus pilsētas esošajā lielveikala kino, bet vispār jau esot platekrāns un netflix (ko mēs arī cienām un mīļojam). Tā kā abi ir no mana dzīvokļa 10 min ietvaros, kas man ko neaizdoties pat tad, kad nāsis salst ciet. Es dzīvoju plaukstošā hipsteru rajonā, tiesa, kas tiesa. Detroita jau vispār ir hipsteru slapjais sapnis, ja tā labi padomā.

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


mostas daba, mostas rajons

Maijs. 24., 2017 | 08:47 am
ēterā: Moby - Gone To Sleep

Ziemā rajons, lai arī vienmēr atstāj drusku šaubīgu iespaidu, jo ir arī tādi etiķi, kas lieto spirtotos pažobelēs vai pie tirgus stūriem jau vai vēl septiņos no rīta par spīti salam, tomēr ir kluss un neapdraudošs - tie paši minētie rajona iemītnieki pārsvarā nav uz agresiju vērsti, jo gluži vienkārši nav tajā ieinteresēti vai nav spējīgi tādu veikt (tieši tik augsts un konstants ir etiķa saturs viņu asinsritē). Bet nu silto sezonu ārā bauda arī visi tie, kas ziemās dažādos veidos piekopj savu atšķaidīto dzīvesveidu kaut kādās nebūt telpās. Un pēdējos vēlajos vakaros vai jau naktīs, nākdama mājās, rajons sevi atklāj visā spozmē. Šķiet, ka ir skaidrības un saprāta dekadence, viņi lien laukā no pakšiem un pažobelēm gluži kā zombiji filmās. Svin dzīvi un siltumu. Man uzreiz ir skaidrs, ka potenciāli visbīstamāmie ir tie, kas vēl turas kājās. Tie, kas vārtās vienatnē, divatā vai bariņā pa zālienu vai ietvēm, ir plus/mīnus nekaitīgi pat tad, ja man kājās ir 9 centimetru papēži. Tiklīdz parādās kāds staigāt varošs, nemiers strauji pieaug. Un uz to puisi, kas pagājušās ceturtdienas naktī visu ceļu man sekoja uz mājām (kā beigās izrādās, protams, pilnīgi nekaitīgi, jo dzīvo blakus mājā), es atskatījos vienā laidā, tajā pašā laikā cenšoties neizrādīt ne mazāko pazīmju satraukumu.

Bet ārā ir mans mīļākais zaļums. Viss ir sulīgs un lekns, un dzīvot gribošs.
Sestdien pa vidu darbiem aizstaigāju uz Ivana kapiem. Tur, kā vienmēr, viskautkas interesants. Atradu mūķeņu kapus. Uz krustiem rakstīti i viņu sakrālie, i profānie vārdi. Piemēram, монахиня Матрона, в миру Власова Татьяна Власовна; монахиня Онуфрия, в миру Алексина Анастасия Васильевна; монахиня Евпраксия, в миру Павлова Евдокия Павловна utt. Visas dzimušas 19.gs. 70.gados, mirušas - 20.gs. 50.gados. Tā, lūk.
Tags:

Link | piemet pagali! | Add to Memories


ļaunā krāsā ir debesis šodien

Mar. 13., 2017 | 09:07 pm
ēterā: Bērnības Milicija - Ļaunā krāsā

Daugava šovakar ļoti rāma.
Uz soliņa upes krastā kāds stipri iereibis vīrietis, tērpies melnā, kuplā ādas jakā, sola sievietei, skumjām un neticīgām acīm, ka mīlot, ka viss tagad mainīšoties.
Tags:

Link | piemet pagali! {1} re, kā smuki deg! | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 28., 2016 | 12:40 pm
ēterā: Portishead - S.O.S.

Dārgie draudziņi!

Es vēl aizmirsu pastāstīt, ka vakar piedzīvoju uzlidojumu. Raugi, lavierējot starp etiķainiem purniņiem gar centrāltirgus paviljoniem, pār zonu laidās prāvs pulks kaiju un, jau pirms viņas bija sasniegušas mani, es iztālēm dzirdēju smagnējus "pļek", tsūuuuuuu "pļek", tsuuuuuuu "pļek". Saprazdama, ka viņas strauji tuvojas man, es slaikos lēcienos pievārēju dažādas šķēršļu joslas (lasīt: peļķes), sarāvos cik maza vien varēju un strauji pieplaku pie piena paviljona mūriem. Uzlidojums bija beidzies. Tiku cauri ar tikai vienu baltu zīmogu plecs rajonā.
Šorīt no rīta man uz galvas diezgan sāpīgi uzkrita divi kastaņi. Man liekas, pasaule ar mani komunicē visai neierastos veidos un tas viss noteikti kaut ko nozīmē.

Link | piemet pagali! {5} re, kā smuki deg! | Add to Memories


baltie aizkari

Aug. 28., 2016 | 10:05 am
ēterā: Raimonds Tiguls

Tur divu ielu krustā stāv mājiņa. Maza, zaļa, no koka dēļiem celta un pagalam sašķiebusies mājiņa. Jumts tai vairākkārtīgi lāpīts ar melnu ruberoīdu, ap pagalmu apjoztā sēta drusku sagāzusies uz iekšu, bet logos vējo sniegbalti mežģīņu aizkari. Aizkari pavērās un es kautri ieskatījos logā. Istabu sienas rotāja koši zaļas tapetes ar dzīvnieciņiem, iespējams, Disneja mikipelēm, bet virtuves plaukti bija pilni ar dažnedažādākā izmēra burciņām, kurās visticamāk glabājas garšvielas un zāļu tējas, bet varbūt pat buramās zālītes, jo mājiņa tikpat labi varētu būt arī uz vistas kājas un piederēt kādai riebējai.
Bet te netālu ir ar zaļu, no greiziem dēļiem sasistu sētu ieskauta bordo krāsas māja ar koši rozā piebūvi un balti krāsotiem logu rāmjiem. Krāsa nedaudz nolupusi, dārzā pār sētu liecas kāršrozes. "Latgales sēta", es katru reizi nodomāju, iedama tai garām. Tikai blakus tai slienas lielveikals, kas allaž atsit atpakaļ realitātē.
Mani plosa ziņkārība, man gribas ielūkoties šajos logos, gribas iekāpt iekšā un redzēt, kādi cilvēki tur dzīvo, kādus ēdienus viņi ēd, kādas skumjas viņus māc, par ko viņi priecājas. Man gribas apskatīties viņu traukus virtuvē un kas viņiem glabājas pieliekamajā. Varbūt viņiem ir virtuves krūzītes ar smalku osiņu un meža zemenīšu vai ziedu attēlu? Man ļoti patīk tādas krūzītes. Varbūt viņiem ir dakšiņas un nazīši ar apaļo metāla spalu, bet varbūt spali ir pat izrakstīti?
Tags:

Link | piemet pagali! {8} re, kā smuki deg! | Add to Memories


eyes wide shut

Jul. 1., 2015 | 03:25 am
ēterā: kaijas

Ārā aptrakušas kaijas un aptrakuši Rajona īpatņi. Bļaustās i vieni, i otri. Miegs nevienā acī. Šādā vasaras naktī, neņemot vērā, ka ir darbadiena, būtu jānododas vīnam, dejām un sarunām par Būtisko. Iespējams, pat par Skaisto. Tas būtu hrestomātiski pareizi, bet negribas. Tā vietā es guļu atvērtām acīm, klausos klusumu sevī un klaigas Rajonā. Virs skursteņiem iet pelēki, dūmakaini mākoņi.

Nodzisa gaismas. Gaidām sauli un jaunu dienu. Ir 1.jūlijs.

Link | piemet pagali! {5} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Glābjot rajonu

Mar. 31., 2015 | 06:07 pm

Rajonā, akurāti pāris simt metrus no manas mājas, piebrauc bembis (brūns!!! wtf??), izbirst laukā trīs nepieklājīgi jauni purniņi, iet sačomoties ar vēl jaunākiem Rajona biedriem. Šoferītis paliek uzticīgs spēkratam, sēž pie stūres viss tāds svarīgs un normāli iedzer alutiņu, veco brāli.
Bet vecums, ziniet, man jau tāds stjervīgs un pilsoniski atbildīgs. Domāju, uzzvanīs ka mentenei! Domāts, darīts: saku, Rīga, Rajons, brūns bembis ar tādu un tādu numurzīmi, šoferītis slaiki malko alu, bet mašīnā jau kāpj uz ielas satiktie šmurguļi bērni, jaunākajam pēc skata kādi 12-13 gadi. Saku arī, ka pacentieties tā raiti, motors nav izslēgts, neizskatās, ka viņi te ilgi uzkavēsies. Pretī kūtra un nīgra balss sakās, ka "piebrauksim". Mašīna tur stāvēja vēl 8 min, tuvākais icirknis ir blakus ielā. Kā jums liekas, piebrauca (laikā)?
A, ziniet ko? Nākamreiz es rīkošos tieši tāpat, pat ja pogainie atkal nebrauc. Punkts. Nav ko dzert un braukt, un izmantot citus par tekstilbremzi.
Tags:

Link | piemet pagali! {5} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Manas skumjās rajona maukas

Feb. 26., 2015 | 10:37 am

Darbadiena, plkst. 3 naktī. Lēni, baudot miglas apņemto Rajona galveno ielu, devos mājup, lai beidzot laistos ļoti īsā, bet kvalitatīvā miegā.
Ielas tukšas un klusas, lampu apspīdētas. Vienīgie kustoņi bija kaķi, daži etiķi un maukas.
Viņas bija divas. Viņas vienmēr stāv divatā. Pa gabalu abas izskatījās mana vecuma, tikai, pienākot viņām pavisam tuvu, ieraudzīju, ka vienai varētu būt labi ja 20-22, bet otrai savi 45 - ja ne hronoloģiski, tad apbružājuma pakāpē gan. Jaunākā atgādināja zoostacijas bērnu - nošļurkusi, ar lietošanas stāžu un ar aroda pieredzi. Vecākā - ar skaistiem sejas pantiem, nolietota, vienaldzīga, vulgāra.
Viņas bija ģērbušās ļoti klasiski - īsi, pēcpusi līdz galam nenosedzoši svārki, gari lakādas zābaki virs ceļa ar nobružātiem purngaliem, pliki stilbi, niecīgas ādas imitācijas jakas, zelta ķēdītes.
Piebrauca taksometrs, jaunā meitene pieliecās pie loga, izspīlējot savus dibena vaigus vēl vairāk. Saruna bija īsa - viņa iekāpa mašīnā un aizbrauca. Vecākā sieviete palika stāvam, nesteidzīgi pīpējot cigareti, kuras dūmi ātri saplūda ar miglu. Es lēnām pagāju garām "performances" vietai, cenšoties vairs neatskatīties, līdz viņa man uzsauca: "Девушка, а ты красивая!"

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories