Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Es, piem., ļoti labi saprotu Oskaru jeb Kalendāru. Es arī ļoti gribētu zināt visu kalendāru no galvas. Mani draugi, šķiet, domā, ka es to jau zinu. Bet nekā.

"We do not always want the truth in the form of facts or information; often we want it in the form of an image*. What we want, perhaps, is the opacity of an image that can match the density of our feelings. We want something to hold us.", Lisa Stevenson, 2014, "Life Beside Itself. Imagining Care in the Canadian Arctic", pp.13.

*Image (visual, sonic, linguistic) as that which expresses without formulating (or resists formulating and explanation), goes beyond the meanings it communicates or the information it symbolizes.

Sanitas Reinsones "Meža meitas" ir viena no spēcīgākajām sitieniem pa nierēm grāmatām, ko pēdējā laikā nācies lasīt - aiz sava īstuma un patiesuma. Kamols kaklā un miklas acis. Atliek vien klusēt un noliegt galvu aiz cieņas par drosmi un sirds skaidrību.

"Man bija šausmīgas bailes. Bet es tik ļoti gribēju dzīvot, vienalga, lai vai kas. Es tik dikti gribēju dzīvot! Māsa man teica: "Tu, maziņais, tu paliec..." Mani viņi par maziņo sauca visu laiku. Es jau biju jauniņa, sešpadsmit gadu. "Tu paliec, tad zināsi izstāstīt. Tevi jau nespīdzinās, bet mēs nepadosimies." Mums bija tā norunāts iepriekš. Tas nenāca pēkšņi. Katrā ziņā mēs vienmēr bijām gatavai, ka kaut kas jau kādreiz notiks. Vai nu saņems ciet, vai...
Uz to lūku, kur mēs gājām ārā, veda tādas trepītes. Un nu dzirdējām, ka tur ārkārtīgi stipri dauza ar tām laidnēm. Tad saimnieks sauca: "Padodieties, mēs esam aplenkti! Nu tad viss bija skaidrs. Un uzreiz atskanēja šāviens. Zariņš nošāva vispirms manu māsu un pēc tam nošāvās pats." / meža meita Regīna Tīliba, dz.1935 /

Un vēl es tikai gribēju pateikt, ka vēstures romānu sērija "Mēs. Latvija, XX gadsimts", manuprāt, ir viens no skaistākajiem pēdējā laika notikumiem latviešu literatūrā.

"Neaizmirst noskūties. Nesaprašām paskaidroju: neskūta bārda var nest zaudējumu cīniņā, jo tajā pretinieks var viegli ieķerties un uzveikt."

/M.Šiškins, "Vēstulnieks"/

Lasīt Sartru un klausīties šo: MONO - Pure As Snow
Mhm.

Cik mīlīgi :)

Kārļa Vērdiņa Vēstule/Video dzejolis

Ja aiz lielas brīvestības, kas mani pēdējā laikā piemeklē, pēkšņi nezinātu, kur likties, ņemtu un pārlasītu "Kristīni Lavransa meitu". Aš sagribējās tā, ka nezinu, kur likties. Jā, dodiet man ziemeļniekus, viņos ir spēks un skarbums, viņos ir kas pirmatnējs.

Btw - "Vikings" atgriežas.

"Atmiņai patīk spēlēt bērnišķīgas spēles. Tā nolien kaktiņā. Sliecas uz glaimošanu un laprāt izpušķo, nereti bez kādas nepieciešamības. Tā runā pretī piemiņai, kas ir pedantiska un ķildīgi cenšas pierādīt savu taisnību.
...atmiņas noturīgāko daļu nereti veido meli vai melu mazā māsa blēdīšanās; uzrakstīti tie skan ticami un dižojas ar detaļām, kas izskatās fotogrāfiski precīzas..."

G.Grass "Lobot sīpolu"