Ziņas no rōzā poniju un vienradžu pasaules - Post a comment

Iestājos arodskolā. Mācības vakaros, lieliski var apvienot ar visu esošo, nu, ja nevarēs, jebkurā laikā varēs izstāties. Bet tā iestāšanās, tā iestāšanās nodrošināja man jautru prātu visas dienas garumā; kas vēl būs ar mācīšanos?

Iesniegu, pukstot un stenot aizpildīju bhiesmīgā word dokumentā, izlaboju pāris pareizrakstības kļūdas, izlaboju vienu vietu saskaņā ar latviešu valodas likumiem, bet pret MK noteikumiem, izlaboju pāris noformējuma tizlības. Klau, tie cilvēki neko par doc vai pdf FORMĀM nav dzirdējuši?

Uz iesnieguma nācās noviltot vecāku parakstu, ka viņi atļauj man tur mācīties. Tas nekas, ka programma domāta cilvēkiem ar vidējo izglītību. Paklau, man ir DAUDZ gadu, vecākiem sen nav pār manu dzīvi nekādas teikšanas, un es neskriešu speciāli pie viņiem pēc šāda paraksteļa!

Pie ģimenes ārsta gan nācās skriet speciāli. Tātad, lai sēdētu skolas solā, vajag medicīnisko izziņu. Lai iestātos universitātē nevajag, arodskolai vajag.

Pie dokumentu iesniegšanas dzirdēju tādus citplanētiskus jēdzienus kā "stundu saraksts" un "grupas audzinātāja". Kautri smaidot, apjautājos, kad būs zināms, vai esmu izturējusi konkursu, pretī saņēmu dīvainu skatienu un informāciju, kad jāierodas uz uzņemšanas komisijas sēdi. Jā, nu laikam jau cilvēki ar vidējo atzīmi ap deviņi šo skolu negāž gluži apkārt, ir lielas cerības, ka konkursu pēc vidējās atzīmes iepriekšējā izglītības dokumentā izturēšu.

Interesanti, kādi cilvēki izvēlas šādas mācību iestādes? Uzzināšu rudenī.