| Vai laulības gredzens ir dokuments? | Sep. 5th, 2012 @ 10:15 pm |
|---|
|
Eu, tajā arodskolā ir forši! Galvenokārt tāpēc, ka forši cilvēki. Viens no priekšmetiem ir saskarsmes psiholoģija, tante mūs izdancināja ar iepazīšanās spēlēm un vārdu mācīšanās spēlēm un tad pēc saraksta apjautājās, kurš nāks, kurš nenāks. Man ieliks universitātē apgūtās psiholoģijas atzīmi un miers. Jā, bet topošās lietvedes vakara grupā vairumā ir sakarīgi cilvēki. Liels īpatsvars tādu ar pamestām studijām. Atmosfēra daudz jaukāka nekā jauno veiksminieku intelektuāļu sabiedrībā, tādu, kuri pēc vidusskolas zinājuši, ko grib, pēc pieciem gadiem izkāpuši no vilciena ar maģistra grādu. Dzīvē aplauzušos cilvēku sabiedrība. Ir viens skuķis, uz kuru skatos un mēģinu atcerēties sevi pirms pieciem gadiem. Ir aizdomas, ka biju stipri līdzīga, es laikam sev stipri kristu uz nerviem.
Viena meitene pēc nodarbības atzina, ka neko nesapratusi. Liku aiz auss: kā ievērot, ka raitajā stundā kādi nesauc piemērus un neatbild uz jautājumiem klasei, ja grupā ir vairāk kā 30 cilvēki?
Un protams, galvenokārt arodskolā ir forši, jo pašu galveno priekšmetu, lietvedību, māca gudra tante. Un neslikti māca.
Vēl arodskolā ir forši, jo svītroti jau divi mācību priekšmetu un visu paspēt izskatās reālāk.
Arlabunakti, dārgie draugi, vairs garumgarus aprakstus par arodskolu no manis negaidiet. Rīt pirmā fizikas stunda.
|
| Runas ir garas, darbs ir īss | Sep. 4th, 2012 @ 03:41 pm |
|---|
|
Šodien man bija pirmā datormācība un pirmā ātrrakstīšana. Vispār jau abus māca viena un tā pati tante, kas vienlaikus ir arī grupas audzinātāja, un dalījums tāds tīri mākslīgs. Nodarbība bija ievērības cienīga ar to, ka mēs datoriem nepieskārāmies. Tantei patīk runāt.
Par ko tad mēs runājām? Par iekšējās kārtības noteikumiem, par to, ka MyKoob būs ātrākais pēc pāris nedēļām, par organizētu nokavēšanu, par stipendijām, par klases uzkopšanas un miskastes iznešanas dežūrām, par to, ka šis tas ir grupas iekšējās lietas un jo mazāk zina ārpus grupas, jo mierīgāka dzīve mums pašiem. Nākamnedēļ uz skolu nākšot bankas pārstāvji, lai visiem atvērtu kontus un izgatavota skolēna ISIC.
Pēc tam mēs iepazināmies. Audzinātāja stāstīja par savu privāto dzīvi, gribēja, lai mēs par savējo stāstām. Tā nu šajā pusgrupā — krietni tukšākajā pusgrupā, jo tā ir rīta pusgrupa — ir cilvēki no 20 līdz 37, bārmeņi, studenti, Rimi kasiere, kas pametusi ķīmijas studijas un meklē dzīves jēgu, diplomēts pavārs, kam riebj viņa profesija, sieviete, kas jau strādā par lietvedi un kam vajag papīru un varbūt ko arī drusciņ uzzināt. Sevi iepazīstināju kā kašķīgu personu, kam patīk pagrūtināt sev dzīvi.
Mācīšos rakstīt pareizi — ar desmit pirkstiem. Datormācībā cerams izliks atzīmi par skaistām acīm balstoties uz universitātes papīriem. Par saskarsmes psiholoģiju gan mani māc šaubas, vai manas daudzās un dažādās psiholoģijas būs gana labas.
Un vēl uzzināju, ka oficiāli prakse ir piecas dienas nedēļā astoņas stundas dienā. Gribi ko sakarīgāku, meklē praksi pats. Ceru nopraksēties skolā, kurā strādāju. Tas ir biedējošākais fakts tiem daudzajiem, kas man atzinušies, ka ar domājuši par šo arodskolu.
|
| Vai tas ir cirkus? | Sep. 4th, 2012 @ 09:08 am |
|---|
|
3. septembris
Šobrīd notiek Svinīgais mācību gada sākuma pasākums aktu zālē. Pasniedzēju sastāvs uz skatuves — praktiski visi virs 55. Izglītojamie vakara grupā — pārsvarā pieauguši cilvēki.
Grupas sarakstā bija obligāti jānorāda telefona numurs. Kā zināms, telefona numurs ir tāda ļoti privāta informācija. Man, ziniet, dikti nepatīk saņemt zvanus par visādām svarīgām darīšanām pēcpusdienas snaudas vai rīta seksa laikā. Pat ja zvanu neceļ, process ir iztraucēts. Apjautājoties kļuva zināms, ka telefona zvani ir veids, kā paziņot par pēdējā brīža nodarbību izmaiņām. Un MyKoob tās nevar ielikt, jo to dara tikai skolas datoradministrators, kurš var nebūt uz vietas. Īsziņas neeksistē, e-pasti neeksistē, iekšējās MyKoob ziņas neeksistē. Tikai citas domas un darbus pārtraucoši, ceļā esot nedzirdami telefona zvani.
Skolā ir bezvadu tīkls, kura parole audzēkņiem netiek izpausta. Audzēkņi pārlieku noslogojot tīklu un rodoties problēmas ar svarīgajiem skolas darbiem, zin kā, mūsdienās viss esot datorizēts, saslēgts sistēmās. Aizraujoši, vai ne? Diez, kāpēc tad tās sistēmas tiek dublētas pa vecam? Akjā, un vēl visi, kuriem nepieciešamas izziņas, nu tur Rīgas Satiksmei un vēl, tika nobrīdināti atķeksēties sarakstā un pacietīgi gaidīt kādu nedēļu. Jo skolā uzņemti 400 cilvēki un tas ir dikti daudz. Pirms dienas dzirdēju līdzīgā intonācijā teiktus vārdus, tikai par universitāti un pieciem tūkstošiem. Universitāte izziņas gan spēj iedot pēc pieprasījuma un fiksi. Un Rīgas Satiksmei šīs ziņas (aleluja!) tiek padotas automātiski. Mjāāā, četri simti cilvēku, tas nav joks.
Vēl direktors pieteica, ka atstāt mašīnas/motociklus/riteņus skolas priekšā ir stingri aizliegts. Kā varēja noprast, tāpēc, ka tur ir zīme apstāties aizliegts un ir zagļu nedrošs rajons. Īsti nenoprasīju, vai uz savu atbildību tiešām nedrīkst slēgt riteni, pāri ielai nav tik ērtas vietas, kur pieslēgt. Aizliegums gan izskanēja ārkārtīgi nopietni, nu redzēs vēl, kā būs.
Vēlāk
Grupas audzinātāja un datormācības pasniedzēja vienā personā ir gana sakarīga tante un atzīst, ka atsēdēt neliks. Oficiāli datormācība paredzēta no pilnīgas nulles līmeņa — kas vispār ir laba lieta. Vai krievu valoda arī būs no nulles līmeņa, ja mums paredzēta krievu valodas stilistika? Vai arī es būšu nesekmīga kādā priekšmetā?
|
| Ir man kāds virpotājs vēl? | Aug. 30th, 2012 @ 08:30 pm |
|---|
|
29. augustā
Vai atceraties, ka stāstīju par iestāšanos arodskolā? Nu lūk, pēc dokumentu iesniegšanas es vēl nebiju uzņemta, lai cilvēks būtu uzņemts, ir personīgi jāierodas uz uzņemšanas komisiju augusta beigās. No diviem piedāvātajiem laikiem man agrākais nederēja, saņēmu nozīmējumu uz 29. augusta plkst. 10.10 Par laimi — rakstisku.
Šorīt aizelsusies 10.11 ieskrēju vidēja izmēra zālē, pilnā ar vīriešu dzimuma pārstāvjiem sākot no piecpadsmitgadīgiem vēl pubertāti nepārdzīvojušiem puisīšiem līdz sirmiem bārdaiņiem. Pa vidu šai skalai bija arī kārtīgi būdīgi tēvaiņi, inteliģenta paskata jaunieši un dažas paskarba izskata sievietes, nepilngadīgajiem uz uzņemšanas komisiju bija jāierodas kopā ar kādu no vecākiem.
Spēros tik pie dikti aizņemtas sievietes pie galdiņa ar savu vēlmi iestāties lietvežos. Ak! Līdz šim brīdim šī ir stāsta dramatiskākā daļa, jo saņēmu pretī makten piktu atbildi, ka lietvežiem bija jānāk 24. augustā un lietvežiem grupas jau ir nokomplektētas. Pēc šīs atbildes piktā sieviete pievērsās nākamajam papīram, uzskatīdama situāciju par noslēgtu.
Kāda laime, ka man bija tas papīrs! Arodskolas veidlapa, uz kuras ar dokumentu pieņēmējas rokas uzrakstīts šodienas datums un ir viņas paraksts! Tā nu tagad es jau divdesmit minūtes sēžu vestibilā starp par metinātājiem kļūt gribošiem puisīšiem un vīriešiem un gaidu. Pēc brīža iešu painteresēties, cik man ilgi jāgaida.
***
Labā roka šeit nezina, ko dara kreisā, nepagāja ne pusstunda, kad otra komisijas tante apjautājās, ko še gaidu, aizveda uz kabinetiņu, ierakstīja mani sarakstā, sauca pa sauli un tā tālāk. Nu redzēsim, kā man izdosies katru vakaru pavadīt arodskolā. Nākamā sērija pēc trešā septembra!
30. augustā
3. septembris būs interesants, no rīta būšu skolotāja, pusdienslaikā studente, vakarā arodskolas skolniece. Vienā skriešanā — tātad sapucēšanās izpaliks, jo ritenis ir nepieciešams.
|
| Vīzdeguņa piezīmes par mācību iestādi mazāk apdāvinātiem I | Jul. 13th, 2012 @ 10:15 am |
|---|
|
Iestājos arodskolā. Mācības vakaros, lieliski var apvienot ar visu esošo, nu, ja nevarēs, jebkurā laikā varēs izstāties. Bet tā iestāšanās, tā iestāšanās nodrošināja man jautru prātu visas dienas garumā; kas vēl būs ar mācīšanos?
Iesniegu, pukstot un stenot aizpildīju bhiesmīgā word dokumentā, izlaboju pāris pareizrakstības kļūdas, izlaboju vienu vietu saskaņā ar latviešu valodas likumiem, bet pret MK noteikumiem, izlaboju pāris noformējuma tizlības. Klau, tie cilvēki neko par doc vai pdf FORMĀM nav dzirdējuši?
Uz iesnieguma nācās noviltot vecāku parakstu, ka viņi atļauj man tur mācīties. Tas nekas, ka programma domāta cilvēkiem ar vidējo izglītību. Paklau, man ir DAUDZ gadu, vecākiem sen nav pār manu dzīvi nekādas teikšanas, un es neskriešu speciāli pie viņiem pēc šāda paraksteļa!
Pie ģimenes ārsta gan nācās skriet speciāli. Tātad, lai sēdētu skolas solā, vajag medicīnisko izziņu. Lai iestātos universitātē nevajag, arodskolai vajag.
Pie dokumentu iesniegšanas dzirdēju tādus citplanētiskus jēdzienus kā "stundu saraksts" un "grupas audzinātāja". Kautri smaidot, apjautājos, kad būs zināms, vai esmu izturējusi konkursu, pretī saņēmu dīvainu skatienu un informāciju, kad jāierodas uz uzņemšanas komisijas sēdi. Jā, nu laikam jau cilvēki ar vidējo atzīmi ap deviņi šo skolu negāž gluži apkārt, ir lielas cerības, ka konkursu pēc vidējās atzīmes iepriekšējā izglītības dokumentā izturēšu.
Interesanti, kādi cilvēki izvēlas šādas mācību iestādes? Uzzināšu rudenī.
|
|
|