Tur jau neviens par tiem eksodusiem nekā nezina - mīti un leģendas vien, - kā par Burtniekā grimušo pili. Nu un cilvēku senos laikos ar bija mazāk.

Par Beneša dekrētiem dzirdējis biju, taču nezināju, ka pasākums tik masveidīgs. Lai gan man var piedot, jo pieturos pie Kauliņa Būtam teiktā, ka viss, kas noticis pēc industriālās revolūcijas, nav intereses vēŗts. :)

Jā, it kā zina, it kā nezina...

Skaties, šeit kakbi varētu spriest, ka tā vispār ir apmēram vienīgā organizētā impērija, pārējie ir kaut kādi tur nomadic tribes; un neizbēgami šiem ir bijis milzīgs iespaids uz visu vai daļu, kas ir modernā Krievija, Tatārija, Ukraina, Turcija, Kazahija, Bulgārija, utt. Esmu lasījusi spekulācijas, ka šami ir bijuši nenormāli daudzskaitlīga ne nu ka nācija... bet nu teritorijai piederīgie ļaužu kopa. Tur ir tik ļoti daudz neizprotama un jancīga un teiksim atklāti, sviestaina, bet pats galvenais, viņu bezpēdu pazušana gaužām īsā laikā, pāris dekādēs, ir pavisam mulsinoša. Pēc četrarpus gadsimtu dominējoša stāvokļa reģionā daudzmiljonu kultūra vienkārši pazūd.. vopšem šitais temats mani baigi interesē, bet neesmu sastapusi vēl nevienu kaut kā ar vēsturi saistītu personību, kas man varētu līdzēt :)

Hmm, cik esmu ar šiem saskāries, autōri uzsver unikalitāti apstāklī, ka visai mazskaitlīga kopiena spējusi pakļaut savai ietekmei un kontrolei tik plašas teritorijas. Tb miljoni moš pa visu reģionu bija - nomadu ciltis, kas Deštitkipčakas Stepē ganīja savus lopus, - aber paši hazāri pa lielam bija vienas pilsētas, Itilas iedzīvotāji. Tikai, atšķirībā no Venēcijas vai Dženovas, kuras kontrolēja savus jūras ceļus, hazāri kontrolēja Stepes tirdzniecības ceļu mezgla vietu, kas deva pilsētai visnotaļ solīdu ienākumu.

Tb vēlīnā vadoņu sabiedrība (chiefdom), jebšu agrīnā valsts (vara jau tiek mantota), kur elites slāni veidoja hazāri, kas apdzīvoja praktiski tikai Volgas grīvu - pāris km aiz pilsētas sākās nomadu cilšu ganības, - pakļāvuši savai varai nomadus. Tāpēc arī aplam maz arheoloģiskā materiāla - ej nu tu atrodi, kur Volgas dūņās slēpjas kāds noliktavu kvartāla pamati, - lielākā ziņu masa no rakstītiem avotiem. Savukārt kartēs zīmētie smukie pleķi tai laikā nozīmēja nevis valsts robežas mūsdienu izpratnē - "impēriju", - bet drīzāk "ietekmes sfēru", teritorijas, kas atzina konkrētās varas (cilts vai vadona) dominanti un maksāja nodevas (kad ieradās nodevu iekasētāji ar armiju), taču nebija ne vienotu likumu, ne viena birokrātiskā pārvaldes aparāta, kas iezīmē valsti jau modernākā izpratnē.
Karavīru klanu struktūra (vīriešiem pieļaujamas tikai 2 nodarbes: vai nu tirgojās, vai bija karavīri), kā arī uz tjurku algotņu armiju, kas īstenoja šo varu. Attiecīgi, tikko kā vikingi kagana Voldemāra vadībā pilsētu nopostīja, struktūra bija iznīcināta, bet līdzekļu tās atjaunošanai vairs nebija: algotņi bez naudas nekaroja, paši drīzāk laupīja ko var, savukārt bez armijas palikušajiem hazāriem tik vien spēka kā ģimenes moš pasargāt no bijušajiem pavalstniekiem. Bet mēģināja - centās savākt Horezmā jaunu algotņu armiju, aizņemties no Bizantijas līdzekļus, vienoties ar Venēciju un Dženovu (pareizāk, to kolonijām Krimā), taču neveiksmīgi.
Pārdesmit tūkstošiem ļaužu izšķīst Āzijas tautu okeānā bija vieglāk par vieglu (hipotēzei, ka hazāru karavīru klani visai organizēti pārcēlās uz mūsdienu Ungārijas līdzenumu, iekļaujoties tur topošās karalistes veidošanā kāpirmo karaļu balsts - imigranti svešā vidē labprāt atbalsta centrālo varu kā savas drošības garantu, - es nevaru ne piekrist, ne nepiekrist, jo ne vella par to nezinu).

Tāds ir mans necilais priekšstats par to. :)

aha, aha, paldies! atradu šādu, palasīšos http://www.bibliotecapleyades.net/sociopolitica/esp_sociopol_khazar01.htm

Ak tāpēc vairs par senajiem austrumniekiem vairs neraksti.

Kad no visām pusēm dzirdi, ka nevienu nekādi Austyrumi neinteresē, bet īstā zinātne esot izšauto patronu skaitīšana pie Volhovas vai Tīreļpurva, tad neizbēgami sāc piekrist, ka sabiedrību vairāk interesē lokālā novadpētniecība.

Nesen kā prof. Tumans pabeidzis visai apjomīgu monogrāfiju par Seno Grieķiju - noput manuskripts atvilknē, publicēt nav iespējas. Tā kā nebrīnīšos, ja arī viņš ar laiku atmetīs Vidusjūrai ar roku un sāks Lībiešu krastu pētīt - ēst ta gribas. Tāda ir dzīve. :)