Mana versija: arābu kultūrās spēcīgas kopienu struktūras - kā laukos ciema kopienas, tā pilsētās pēc to parauga vēsturiski veidojušās kvartālu kopienas, kas, attiecīgi māk un spēj pašorganizēties. Baltijā ciema kopienas tika likvidētas XV-XVI gs., veidojoties muižu saimniecības sistēmai. Uz pilsētām te zemnieki sāka pārcelties tikai pēc brīvlaišanas, pie tam pa vienam, sporādiski, neveidojot "novadnieku" kvartālus. Savukārt pašreizējie pilsētnieki (es te par Rīgu) absolūtais vairums ir 1-3 paaudžu migranti no laukiem, pie tam pēdējais (šiem ienācējiem vienīgais) gadsimts pilsētā bijis nestabils, ar nemitīgām dzīvesvietas maiņām. Tb vidējais rīdzinieks pat savā kāpņu telpā visus kaimiņus nepazīst, kur nu vēl kvartāla mērogā. Attiecīgi, nav kopienu, nav pašorganizācijas. Šo kultūratšķirību dēļ nekas tāds te nav iespējams, kaut varbūt atsevišķi ņemot, daudzi labprāt ko tādu pasāktu.

Jā, mūsu sabiedrība nespēj apvienoties lai aizsargātu savas intereses, bet lai aizsargātu citu intereses, man šķiet vispār neiespējami.