| Ir dievzemītē viena problēma, kas nezin kāpēc nav uzreiz aizmirsta, kā parasti notiek, pēc pāris sirdi plosošiem virsrakstiem medijos un traģiskā balsī (aka mūsu mīļais partijas ģenerālsekretārs miris) paustā beztabu vēstījuma, kā tas parasti notiek. Runa ir par to smilšu kāpu Daugavmalā pie Ķīpsalas, kas lielai daļai tautas neļauj naktīs mierīgi gulēt. Izrādās, ka nevis tā mierīgi nošķūrēta, iekārtojot pludmalīti (kā es ieteicu jau sākumā), bet vēl joprojām rātskungi ecējas, kam tās smiltis pieder un kam tās jāved gruzovikos prom (sasodīts, tā tak Dzimtenes zeme, ko katram latvim maisiņā jāpērk būtu un pie sirds jāglabā!).
Kamēr tautas runas vīri viens otra acī baļķi meklē, es ieteiktu to kaudzi vai nu izlīdzināt kā pludmali, vai vest tepat uz Biķernieku mežu, sastumt solīdā kaudzītē un būtu kinderiem lieliska snovošanas/ragaviņu/montibaikeru trase ar savu 150-200 m lēzenu nobraucienu. No tām smiltīm varētu ierīkot lielisku atpūtas zōnu, par kuru visiem prieks (citādi tai Biķernieku mežā bail ieiet, cik pamests un tumšs, aber sīkajiem tur pa visu milzu zaļo masīvu tikai pāris pseidopauguriņi ar 10 m nobraucienu ragaviņām - ja nebūtu Motormuzeja un tā trases, tad tas mežs vispār būtu nevis pilsētas atpūtas vieta bet melnais caurums). Taisni jābrīnās, ka pirms pašvaldību vēlēšanām neviens nav tās smiltis pagrābis, lai uzņemtos Laimes Lāča misiju (var pauguru pat par "Ušīša hūti" nodēvēt, hehe).
Principā es tā t/c "Alfa" īpašnieku vietā to jau sen būtu izdarījis: veikala aizmugurē mežiņā iekārtojis kinderiem kamaniņu nogāzi publikas pievilināšanai. Gan ļaudis vestu bērnus turp, gan pie šiem ieklīstu iepirkties, gan izmaksas tik vien kā smilšu transportēšanai (nu un daži kukuļi vides uzraugiem, kas uzreiz taču attapsies, ka Biķernieku smilšu vidū bērt Daugavas smiltis ir aplam nezaļi, kāpas mala var nobrukt, ar augstpapēžu kurpēm var kāju izmežģīt u.tml.). |
Atceros studiju laikā pirms gadiem desmit lasījis vienu zinātnisko rakstu par smilšu testiem Berlīnes spēļlaukumos. Izrādījās, ka pilli ar visādiem sviniem, dzīvsudrabiem, kadmijiem utjp., pie tam tā, ka pārsniedza jebkurus normatīvus. Un tad vēl izrādījās, ka daļai laukumu smiltis raktas vietā, kur 20. gs. sākumā bija primitīvas pilsētas attīrīšanas iekārtas - tb lielā laukā gadiem ilgi gāž visu ateju, arī no rūpniecības uzņēmumiem un tad ūdens tek caur smiltīm, attīrās un malā iztek tīrs strautiņš. Un pēc 50 gadiem visi ir aizmirsuši, ka tāda lieta bija un laukā ierīko mazdārziņus un rok gaišas smiltiņas, kur bērniem spēlēties.
Kā man toksikoloģijas pasniedzējs teica - pirkt māju un pirms tam neiztaisīt piemājas augsnes :) testu ir noziegums pret bērniem. Jo smiltis/augsne jaunbūvēm baigi bieži tiek atvesta no kaut kādām hvz vietām.