Nu, nu, valodas lietotāju skaits gan ir svarīgs, tomēr liekākā populācijā ir lielāka iespēja sastapt kreatīvu cilvēku. Ja man iešaujas prātā kāds nebijis atvasinājums, vārdu savienojums vai frāze krieviski, to pārbaudu ar jandeksu, un tikpat kā vienmēr izrādās, ka to jau vismaz okazionāli ir lietojis kāds pirms manis. Latviski tā nav gandrīz nekad.

Protams, svarīga ir arī žīdu koncentrācija attiecīgajā runātāju kopumā.

Man domāt, tas tāpēc, ka procentuāli inteliģentu īpatņu īpatsvars populācijā pa lielam vienāds visur, tikai kad pupulācijai kopskaits ir kādi 100 miljoni, tad tīri skaitliski to vairāk, tāpēc sastopami biežāk. :)

Es te domāju kā piemēru situāciju ar angļu valodu, kuras ikdienā lietotās formas ir absolūts pidžins, jo runātājiem tā nav dzimtā, attiecīgi cenšas maksimāli novienkāršot. Un nu jau ikdienas valoda no literārās visai ievērojami atšķiras tieši tāpēc, ka pēdējo gadsimtu ļoti pieaudzis valodas lietotāju skaits. Tb man tā doma bij, ka ja piepeši visi nelatvieši dievzemītē sāks runāt lauzītā latviešu mēlē, tad pēc pāris desmitgadēm valdīs viens vienīgs "mans tavs saprot, tavs un mans iet uz darbs" u.tml.

Protams, lielāka žīdu koncentrācija palielina pareizā literārā valodā runājošo kopskaitu, tur tev taisnība. :)